Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
5. jūlijs, 2013
Drukāt

Granātas piemājas dārzā

Foto - LETAFoto - LETA

Nekad jau neviens nebūtu atcerējies par kvēlo mīlestību pagājušā gadsimta pašā sākumā, ja ne šis gadījums manā nu jau nelielajā piemājas dārziņā.

 

Kā jau normāls lauku saimniecības apsaimniekotājs arī es palūdzu mūsu kaimiņu par attiecīgu samaksu sakārtot manu piemājas zemīti kartupeļu stādīšanai, gurķīšiem, burkāniem, dillēm un vēl citiem sīkumiem. Atbrauca kaimiņš sestdienas rītā ap astoņiem – viņa traktoram bija piekabināts vairāku lemešu arkls un ecēšu komplekts. Pēc kafijas un trīskārtīgas “uz veselību” traktors dusmīgi nošķaudījās un aizskrēja pildīt savus tiešos pienākumus. Domāju, ka kaut kas saplīsis, bet kaimiņš pilnā rīklē sāk bļaustīties – vecais, tu esi traks, tev tur uz lauka vesels arsenāls – kaut kādas granātas, es tur nebraukšu!

Nu ko, ejam skatīties! Patiešām viss taisnība – divas liela kalibra mīnmetēja granātas un kaut kāda labi sarūsējusi apaļa metāla kaste. Viss skaidrs, tas ir vēl no kara, jāsauc sapieri. Kur tādu cilvēku kategoriju meklēt, man, protams, nav ne jausmas, tamdēļ zvanu saviem pašvaldības policijas vīriem. Pēc trīs vai četrām stundām atbrauca ar armijas mašīnu četri vīri. Jā, tās esot mīnmetēja granātas un parastā prettanku mīna. Tuvākā apkārtne tika pārmeklēta ar speciāliem aparātiem – nekas netika atrasts, bet šo atradumu tiešām ar lielu troksni viņi likvidēja tepat vecajā karjerā. Pilnīgi neticami, ka tik daudz gadus pēc kara vēl mūsu zemīte glabā mantiņas, kas eksplodējot uzšauj gaisā baltu dūmu mākoni savu 50 m augstumā. Bet nemaz nav skaidrs, kur tad šīs mantiņas radās mana dārziņa malā? Pēc ilgas domāšanas un analīzes viss ir ļoti vienkārši.

Pagājušo rudeni Dievs bija lēmis, ka man kāda nedēļa jāpavada Liepājas Reģionālajā slimnīcā. Tieši tad manu dārzu ar metālu meklētāju esot pārmeklējis kāds vīrs. Cerēto zeltlietu vietā atrada šos lādiņus – izraka un nolika lauka malā.

Zinājis manas dzimtas teiku vēl no tiem laikiem, kad mans vectēvs savā jaunībā kalpoja muižā par priekšstrādnieku. Laikam jau simpātiskajai barona sievai neviens mīlestību tādos daudzumos nesniedza, cik viņai gribējās – viņa izvēlējās tieši manu vectēvu. Kad zemnieki sāka sist baronus un dedzināt muižas, smukā baronese savas dārglietas un zeltu uzticējusi savam mīļākajam. Vectēvam radās ģimene, piedzima mans tēvs. Kad vectēvs juta, ka viņa “pulkstenis” drīz apstāsies, tēvam pateicis – zem ābeles dārzā… Tēvs jau kādreiz iedzēris parunāja kaut ko nevajadzīgu. Un tā šīs mana vectēva un skaistās baroneses mīlestības fināla detaļas kļuva zināmas cilvēkiem, kas vēl joprojām grib kļūt milzīgi bagāti, pārāk nenopūloties. Arī šoreiz tika meklēts kaut kas daudz vērtīgāks par vecām kara trofejām. Nav nemaz žēl – lai viņam veicas, bet par šāda veida atradumu gan vajadzēja kādu brīdināt – varēja taču tas kultivators uziet gaisā ar visu traktoru un vēl piedevām traktoristu, atstājot bez tēva divus skolniekus!

 

Fakti

Šogad uzieti jau 1350 nesprāguši lādiņi. Vidēji gadā sapieri neitralizē no pieciem līdz astoņiem tūkstošiem sprādzienbīstamu priekšmetu.

Šogad jau bijuši divi nāves gadījumi. Atrodot nesprāgušu munīciju, tai nedrīkst pieskarties un nekavējoties jāziņo Valsts policijai.

Avots: LNT

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+