Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. decembris, 2012
Drukāt

Grantu saņēmēji atzīst – lielākais atbalsts bijis morāls


Publicitātes fotoPublicitātes foto

Pagājušajā nedēļā paziņoti septiņi Rīgas domes un “Swedbank” kopīgi rīkotās grantu programmas “Atspēriens” uzvarētāji, kam piešķirts finansējums biznesa ideju īstenošanai un attīstībai kopumā gandrīz četrdesmit tūkstošu latu apmērā. Ar to arī beidzies ceturtais “Atspēriena” gads un astotais šāds konkurss. 


 

Kamēr šīs reizes uzvarētājiem lielākais sevis pierādīšanas darbs vēl tikai priekšā, sazinājos ar uzņēmējiem, kas grantus saņēmuši pirms diviem gadiem, lai noskaidrotu, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi bijuši viņu “atspērieni”. “Nozīmīgākais, ko “Atspēriens” dod, ir nevis finansiāls, bet gan morāls atbalsts. Ar piešķirtajiem līdzekļiem ir par maz, lai sāktu nopietnu ražotni. Taču “Atspēriens dod pārliecību, ka vēl kāds tic tavai idejai un spēkiem to īstenot. Tas dod darba sparu,” saka Agnese Irbe, kura 2010. gadā saņēma programmas “Atspēriens” grantu bērnu kartona rotaļlietu ražotnes SIA “Annahouse” attīstībai. Tobrīd viņas uzņēmums bija tikko kā izveidojis un sācis pārdot savu pirmo kartona rotaļu namiņu. Pašlaik piecas dažādas “Annahouse” rotaļlietas jau nopērkamas lielveikalu tīklu “Prisma” un “Maxima” veikalos, rotaļlietu veikalos “Lāčuks” un citos mazākos bērnu preču veikaliņos, kā arī internetā. Taču Latvijā uzņēmums realizē tikai niecīgu daļu savas produkcijas, lielākā tiesa tiek sūtīta uz ārvalstīm – Vāciju, Krieviju, Austrāliju, Jaunzēlandi un Zviedriju. Savukārt no Vācijas latviešu uzņēmuma ražotie produkti nonāk arī Francijā, Spānijā, Portugālē un citās valstīs. “Kartona rotaļlietas pagaidām vēl nav plaša patēriņa produkts. Lai, tās ražojot, uzņēmums būtu dzīvotspējīgs, jāstrādā ar lielām veikalu ķēdēm un daudz jāeksportē. Mūsu veiksmes pamatā ir tas, ka jau pašā sākumā sapratām – gribam redzēt lielas kravas automašīnas, kas mūsu kartona mājas ved pa visu pasauli,” atzīst A. Irbe.

Programmas “Atspēriens” grantu uzņēmums saņēmis pirmo ražošanas presformu izgatavošanai un produkta patentēšanai. Līdztekus A. Irbe meklējusi arī citas atbalsta saņemšanas iespējas un piesaistījusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras finansējumu dalībai starptautiskās izstādēs, kā arī darbojusies “Andrejsalas” biznesa inkubatorā.

Pavisam citāds liktenis piemeklējis Jāņa Piņņa pirms diviem gadiem sākto atkritumu konteineru apdares kastu ražošanas projektu. Arī viņš programmas “Atspēriens” grantu saņēma, kad jau bija izgatavojis pirmos savu produktu eksemplārus un viņam bija skaidra vīzija par to, kā tos realizēt. Taču gada laikā pēc atbalsta saņemšanas uzņēmējs pārliecinājās, ka ražošanas izmaksas ir pārāk lielas, lai apdares kastēm būtu noiets. Izrādījās, ka lielākie un pieredzes bagātākie konkurenti ārvalstīs līdzīgus produktus var piedāvāt lētāk. Arī pašu mājās veiktās mārketinga aktivitātes cieta neveiksmi – vairāk nekā deviņdesmit latu par apdares kasti atkritumu konteineram šeit bija gatavs maksāt vien retais. Pašlaik iztiku J. Pinnis pelna, strādājot citur, taču ideju par savu uzņēmējdarbību viņš nav atmetis. Uzņēmējs joprojām cer nākotnē attīstīt iesākto apdares kastu ražošanu un izstrādājis arī savu nākamo produktu – vibrācijas absorbējošu kasti veļas mašīnām, kas ļauj ekonomēt vietu dzīvoklī.

“Kļūstot par uzņēmēju, jārēķinās, ka pirmais, otrais un vēl trešais mēģinājums var ciest neveiksmi. Taču tas nenozīmē, ka ir jāpadodas. “Atspēriens” man deva pārliecību, ka es vispār varu būt uzņēmējs un ir vēl kāds, kas man tic. Pat ja ne visi, kuri saņēmuši grantu, izrādās veiksmīgi, jēga atbalstam ir – programma nostiprina pārliecību cilvēkos, ka Latvijā var gūt atbalstu labām idejām,” secina J. Pinnis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+