Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. jūlijs, 2013
Drukāt

Graudi lētāki, maize – ne


Foto-Timurs SubhankulovsFoto-Timurs Subhankulovs

Ar nepiemērotiem dabas apstākļiem, nervozēšanu, par piektdaļu zemākām cenām un mazāku ražību nekā pērn ir sākusies graudu kulšanas sezona.


 

Tomēr lauksaimnieki ir optimistiski noskaņoti un cer – peļņa noteikti būs! Mazāk priecīgu vēstījumu dod maizes cepēji – lai gan miltu cena varētu par dažiem procentiem krist, tomēr maize, visticamāk, lētāk nemaksās. Iemesls ir sīvā konkurence starp maizes cepējiem un citu izmaksu, tostarp elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes un darba algu, kāpums.

 

Vidēja un laba raža

Aptaujātie agronomi, saimniecību un kooperatīvu vadītāji aizvadītās nedēļas nogalē stāstīja un rādīja labi izaugušos ziemas kviešus, kuru gatavība un paredzamais kūlums novados ir atšķirīgs. Krustpils novada zemnieku saimniecības “Vīnkalni” saimniekam Andrim Felsam kviešu platības pavasarī applūda, Daugavā arī ilgi turējās augsts ūdens līmenis, kas neļāva laukiem nožūt, tāpēc saimnieks patlaban no hektāra vidēji kuļ 3 – 4 tonnas Latvijā izveidoto ziemas kviešu šķirni ‘Fredis’. “Ļoti viduvējs gads,” teic A. Felss.

Savukārt divu Bauskas novada Ceraukstes pagasta saimniecību SIA “Ceraukstīte” un SIA “Ceraukste Agro” pirmo dienu kūlums rāda – no viena hektāra kultas vidēji 5 – 6 tonnas ziemas kviešu. “Pērn ‘Fredi’ kūlām septiņas tonnas no hektāra, patlaban mazāk. Tomēr graudu kvalitāte ir izcila – tilpummasa 830, proteīns 15,5 un lipeklis 32,5,” aizvadītajā nedēļā stāstīja SIA “Ceraukste Agro” valdes loceklis Andis Maskalis.

Viņa kaimiņš, SIA “Ceraukstīte” vadītājs Ainārs Jasūns uzsver – graudu audzētāji, neraugoties uz zemākām cenām nekā pērn, noteikti pelnīs arī šajā gadā. Ar nosacījumu – ja dabas apstākļi labību ļaus novākt un nesabojās graudu kvalitāti.

Saimnieki teic, ka labība nogatavojusies ļoti strauji – pavasarī lauka darbi iekavējās par vairākām nedēļām, bet graudu kulšana sākta nedēļu agrāk nekā parasti.

Vaicāts par ražošanas izmaksu izmaiņām, A. Jasūns teic, ka nedaudz sadārdzinājušies minerālmēsli un augu aizsardzības līdzekļi, tomēr no 46 līdz 39 santīmiem par kubikmetru (bez PVN) krita propāna gāzes cena. “Man tas nozīmē mazākus izdevumus graudu žāvēšanai,” tā A. Jasūns.

Kooperatīva “Latraps” agronome Adrija Mazure stāsta, ka Kurzemē izaugusi laba labības raža. “Tām saimniecībām, kas rūpīgi ievēroja audzēšanas tehnoloģijas, kūlums daudz neatpaliks no aizvadītā gada ražas. Sliktāki nekā pērn gan būs vasarāji, kas diezgan daudz cieta no applūšanas,” teic agronome. Kurzemē kulšanu parasti sāk nedēļu vēlāk nekā Zemgalē.

Savukārt “Latraps” agronoms Pēteris Stanka teic, ka Latgalē saimniecību lauki atšķiroties. “Pusotru mēnesi dažās vietās tikpat kā nelija, graudi ir pažuvuši. Raža veidos aptuveni 70 procentus no aizvadītā gada kūluma. Izskatās, ka būs vidējs gads,” tā P. Stanka.

SIA “Naukšēni” agronome Mudīte Smilga stāsta, ka par gala rezultātu – ražas kopievākumu – patlaban spriest vēl nevar. “Var uznākt viena vai vairākas stipras lietusgāzes, un raža, arī tās kvalitāte, samazināsies par trešdaļu vai pat pusi. Sausums Ziemeļvidzemē pēdējo pusotru nedēļu noteikti neatgriezeniski ietekmēja ziemas kviešu kvalitāti. Kopā ņemot, izskatās, ka nav nemaz tik slikti, tomēr šis nebūs tik veiksmīgs gads kā pērnais,” tā M. Smilga.

 

Lētāki milti gada beigās

Graudu pircēji apgalvo, ka ir gatavi ražas pieņemšanai, un vienlaikus priecājas, ka neatkārtosies aizvadītajā gadā notikušais, kad lielā mitruma un ierobežoto kalšu jaudu dēļ graudkopjiem nebija kur likt izaudzēto ražu. AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils teic, ka ieguvēji ir saimnieki, kas jau ziemā slēdza līgumu par graudu pārdošanu uzņēmumam par cenu, kas ir augstāka nekā šā brīža tirgus cena (aptuveni 198 eiro par tonnu). “Dobeles dzirnavnieks” šajā sezonā pirkšot 150 000 tonnu graudu, tostarp 115 000 tonnu pārtikas graudu. Lielākā daļa pirkumu būšot no Latvijas saimniekiem. Graudu pirkšanu uzņēmums sākšot šodien. Uz jautājumu, kā šā gada graudu cenas kritums ietekmēs miltu cenu, K. Amsils atbild:

“Patlaban ir pāragri paredzēt precīzas graudu iepirkuma cenas, turklāt gatavo miltu izmaksas ietekmē arī citi nosacījumi. Ja vidējās graudu iepirkuma cenas būtiski kritīsies un nekāps citas izmaksas, tad gada beigās pircēji varētu izjust cenas samazinājumu miltiem.”

AS “Rīgas dzirnavnieks” piegādes ķēžu direktors Uldis Ulmanis graudu un miltu cenas nosaukšanā bija vēl atturīgāks nekā viņa kolēģis Dobelē. Uzņēmējs norādīja – graudu iepirkuma cenas ik dienu varēs aplūkot uzņēmuma interneta mājas vietnē. U. Ulmanis vērsa uzmanību, ka vairākās pozīcijās ir samazināta maksa par “Rīgas dzirnavnieka” graudu piegādātājiem sniegtajiem pakalpojumiem.

 

Maize 
lētāk nemaksās

Varētu likties – ja būs lētāki milti, tad lētāk jāmaksā arī maizei. Tomēr jāņem vērā, ka miltu cena veido vien 12 procentus no kviešu maizes kukulīša cenas.

Pat ja milti maksā būtiski lētāk, ietekme uz maizes kukulīša cenu nav liela.

Latvijas Mazinieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka domā, ka maize, visticamāk, lētāk nemaksās. “Ceptuvēm ir jāmaksā lielāka elektroenerģijas zaļā komponente un aizvien svarīgāka ir darbinieku motivēšana ar labu atalgojumu,” iemeslus skaidro G. Duka.

Savukārt SIA “Latvijas maiznieks” mārketinga vadītājs Artūrs Ilziņš zina, ka maizniekiem patlaban esot daudz labāks noskaņojums nekā bija pērn šajā laikā. Iemesls ir graudu cenas krituma tendence, kas nozīmē arī stabilu miltu cenu un paredzamas maizes cepšanas izmaksas.

A. Ilziņš paredz – ja kaut viens no maizniekiem samazinās maizes cenu, tad to būšot spiestas darīt arī citas ceptuves. “Es gan neriskēju teikt, ka maizes cena kritīs,” piebilst uzņēmējs.

Fakti

Graudu ražas prognoze

Pēc Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) sniegtās informācijas, šajā ražas sezonā ar ziemājiem Latvijā apsēti kopumā 303 400 hektāri zemes – par 2,5% mazāk nekā 2012. gadā, kad ziemāju platības aizņēma 311 000 ha. Prognozes rāda, ka ziemāju kopraža varētu sasniegt 925 tūkstošus tonnu, kas būtu par 34% mazāk nekā 2012. gadā, kad tika sasniegts 1,4 miljonu tonnu liels ziemāju ražas rekords. Kopējā graudu kopraža pērn bija 2,1 miljons tonnu.

LLKC ziemāju ražību Zemgalē paredz 4 – 5 t/ha, bet Latgalē – aptuveni 3 t/ha. Vasarāju raža būšot vidēji laba – kviešiem vidēji 3,1, miežiem 2,7, bet auzām 2,2 t/ha,

Pērn vidējā graudaugu ražība Latvijā bija 3,7 t/ha. Jaunākās ražas prognozes LLKC sola nākamajā nedēļā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+