Foto – LETA

Graudu audzētāji glābs piensaimniekus 1

Aptuveni 600 piena ražotāju kooperatīviem piederošais pārstrādes uzņēmums “Latvijas piens” straujākas izaugsmes nodrošināšanai un eksporta tirgu apgūšanai piesaistīs investoru un meklēs uzņēmuma vadītāju.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 24
Putins ir izmēģinājis jaunu “superieroci”, kādu pasaule “vēl nav redzējusi” 156
Kokteilis
Magnētiskās vētras 2024. gada aprīļa beigām – visbīstamākās dienas
Lasīt citas ziņas

Pērn, pirmajā pilnajā “Latvijas piena” darbības gadā, uzņēmums apgrozīja 37 milj. eiro un pirms nodokļiem nopelnīja 1,6 milj. eiro, rāda aplēses. Tīrā peļņa bijusi 455 800 eiro. Patlaban, kad pasaulē krītas piena iepirkuma cena, tā katastrofāli samazinājusi arī “Latvijas piena” eksporta tirgos veiksmīgi pārdotā vājpiena koncentrāta cenu un tā ražošana pārtraukta. Tāpēc uzņēmumam svarīgi straujāk attīstīt siera ražošanu. Tomēr saistībā ar nesaņemto ES atbalstu siera glabātavas būvniecībai to nav iespējams izdarīt. “Latvijas piens” patlaban ik mēnesi ražo 170 – 180 tonnas augstas kvalitātes siera – aptuveni piecas reizes vairāk nekā pērn. Tomēr siera ražošanas jaudas nav izmantotas, ar to nepietiek vājpiena koncentrāta ražošanas kompensēšanai.

Vienlaikus “Latvijas piens” saviem piegādātājiem patlaban maksā par 3 – 4 centiem mazāku piena cenu nekā lielie pārstrādes uzņēmumi. “Mēs vēl neesam tik spēcīgi kā vecie piena kombināti, kas uzaudzējuši spēcīgus muskuļus un dempingo,” teic LPKS “Dzēse” valdes priekšsēdētājs, piena ražotājs Māris Petrēvics. Piebildīšu, ka “Latvijas piens” aizvien ik mēnesi maksā lielu naudas summu par valsts sniegto garantiju bankas aizdevumam un arī par rūpnīcas būvniecībai saņemto bankas aizdevumu. Tā kā arī bankas saistībā ar nervozo situāciju piena nozarē un Ukrainas – Krievijas krīzi naudu aizdot nevēlas, “Latvijas piens” vienojies ar valstī lielāko lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību “Latraps” par investīciju piesaisti. Piebildīšu, “kritiskā situācija” jāsaprot nosacīti – ražošana uzņēmumā notiek, maksu par pienu lauksaimnieki saņem regulāri. Nākamo nedēļu laikā būšot zināmi “Latraps” un “Latvijas piena” sadarbības līguma nosacījumi.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Nesen “Latvijas piens” ieguva jaunu ISO 22000:2005 sertifikātu par pārtikas drošības pārvaldības sistēmas atbilstību starptautiskajam standartam, kas ievērojami atvieglos turpmāko attīstību eksporta tirgos. Lielāka apgrozāmo līdzekļu pieejamība, ko dotu “Latraps” ienākšana, ļautu vairāk aktivizēt eksportu,” skaidro LPKS “Trikāta KS”, kam “Latvijas pienā” pieder 50% akciju, valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Krīze dara stiprāku

“Labos laikos ir viegli darboties. Patlaban piensaimniecībā ir sarežģīta situācija. Gudrie aizvien iziet no krīzes stiprāki. Mēs esam jauns uzņēmums, un šā brīža tirgus radītās grūtības parādīs, kas ir kas,” teic M. Petrēvics. Jāatzīst, ka nav īstenojusies “Latvijas piena” sākotnējā iecere darboties Krievijas tirgū, kura iekarošanai ieguldīts daudz naudas. Iespējams, ka vainīgs ir uzņēmuma vadītājs Raimonds Freimanis, kas nav izpildījis arī citus viņam dotos uzdevumus. Visticamāk, šo iemeslu dēļ pēc savstarpējās vienošanās viņš 15. jūnijā “Latvijas pienā” darbību beigs.

R. Freimanis gan piesaka, ka “uzņēmums patlaban ir stabilāks nekā pirms gada vai pusgada”. “Mans skatījums uz “Latvijas piena” nākotni atšķiras no Krievāra kunga viedokļa, tomēr īpašnieku uzdevumi ir jārespektē. Atšķirīgi bija arī valdes locekļu vērtējumi manai atlaišanai. Nevēlējos strīdu starp īpašniekiem, tāpēc nolēmu darbu atstāt,” viņš skaidro.

“Latvijas piens” sola ar jauno uzņēmuma vadītāju iepazīstināt jau tuvākajā laikā.

Kooperācijai priekšrocības

Kā šā brīža nervozo situāciju vērtē piena piegādātāji? LPKS “Dzēse” valdes locekle Sanita Jurkovska atzīst, ka cilvēki iestājas un izstājas no kooperatīva kā aizvien. “”Latvijas piens” ar investora piesaisti veic “pārdomātu ekonomisko darbību, kas vērsta uz izmaksu optimizēšanu. Piena iepirkuma cena “staigās” vienmēr,” tā S. Jurkovska. Daži izstājušies pēdējā laikā. Aivars Brasliņš, Cīravas pagasta “Ausekļu” saimnieks, teic, ka ar “Dzēsi” sadarbojies 12 gadus, nekādu pretenziju neesot, tomēr maijā iestājies kooperatīvā “Laura” un patlaban pienu pārdod tam. “Mani neapmierināja “Dzēses” pēdējā laikā veiktie analīžu rezultāti, kas bija sliktāki nekā pārraudzības rezultāti. Līdz ar to saņemtā maksa bija būtiski mazāka, tāpēc sāku sadarbību ar “Lauru”,” tā A. Brasliņš. Savukārt Skrundas “Jaunkļavu” saimnieks Andrejs Salmiņš atgādināja kāda Lietuvas pārstrādes uzņēmuma pārstāvja teikto – lietuviešiem aizvien ir uzstādījums par pienu maksāt vairāk, nekā var atļauties Latvijas ko­operatīvi.

Reklāma
Reklāma

LPKS “Piena partneri KS”, kas kopā ar LPKS “Trikāta KS” un LPKS “Dzēse” ir trešais “Latvijas piena” līdzīpašnieks, valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis teic, ka viņa vadītajā kooperatīvā apvienojušies lielražotāji, kam patlaban izaugsmei ņemto aizdevumu dēļ sokas visgrūtāk. “Mēs patlaban problēmas neuztveram tik sāpīgi kā viens otrs “eksperts” no malas. Jautājums ir par to, ka piena iepirkuma cena nedrīkst krist zemāk par noteiktu minimumu. Pēdējos piecos sešos gados esam sapratuši – kopā darboties tomēr ir izdevīgāk nekā atsevišķi,” tā M. Spuģis.

Arī tas fakts, ka graudu kooperatīvs gatavs atbalstīt piena kooperatīvu, parāda kooperācijas stipro pusi.

Viedoklis

Edgars Ruža, LPKS “Latraps” ģenerāldirektors: “Konceptuāli esam nolēmuši ieguldīt naudu “Latvijas pienā”. Tā būs dažādu nozaru uzņēmumu integrācija. Patlaban vērtējam līguma nosacījumus ar “Latvijas pienu”. Ar lemšanu nekavēsimies.”

Uzziņa

SIA “Latvijas piens” piena pārstrādes rūpnīca

īpašnieki aptuveni 600 kooperatīvu “Trikāta KS”, “Dzēse” un “Piena partneri KS” saimnieki,

izveidē ieguldīti 10,4 milj. latu, darbību sāka 2012. gada beigās,

kooperatīvu biedru ieguldījums – viens milj., bankas aizdevums – 6,5 milj., ES atbalsts – aptuveni 3 milj. latu, bet valsts garantētais atbalsts – 5 milj. latu,

piena pieņemšanas un pasterizācijas jauda – 250 t vienā maiņā, siera ražošanas jauda 500 – 600 t mēnesī

industriālo produktu eksports veido 98% no ražotajiem produktiem, patēriņa produktiem – 17% lielu īpatsvaru no eksporta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.