Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Foto – LETA

“Grāvere pret Grāveru”: Ne tik daudz par māju, bet morāli 13

Jūrmalas pilsētas tiesa pagājšnedēļ apmierināja Tiesībsarga biroja bērnu tiesību nodaļas vadītājas Lailas Grāveres prasību pret bijušo vīru Normundu par izlikšanu no viņai piederošās mājas Jūrmalā. Tiesa noraidīja Normunda Grāvera pretprasību par īres tiesībām.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Rakstā “Māte – tas nav vissvētākais vārds”, kas tika publicēts 16. decembra “LA” numurā, informēju, ka L. Grāvere iesniegusi prasību tiesā par sava bijušā dzīvesbiedra Normunda izlikšanu no mājas, kurā viņš uzaudzinājis abu kopīgos bērnus – meitu un dēlu – un kur nepilngadīgais dēls joprojām dzīvo un bieži atbrauc arī tagad jau pilngadīgā meita, jo uzskata tās par savām mājām. Māte pēc šķiršanās gadiem neesot kontaktējusies ar saviem bērniem un neesot maksājusi arī uzturlīdzekļus. L. Grāvere savos paskaidrojumos tiesai norādījusi, ka viņa neiebilst, ka “bērni saprātīgu laika posmu turpina uzturēties nekustamajā īpašumā, kamēr tēvs viņiem atrod pienācīgu pastāvīgo dzīvesvietu”. Paskaidrojumos arī norādīts: “Tā kā laulības šķiršanas laikā puses bija vienojušās, ka bērni dzīvos ar tēvu, tad tēvam ir jānodrošina bērna dzīvesvieta, nevis otrādi.”

N. Grāveris un viņa dzīves draudzene Solvita pēc tiesas sprieduma atzina, ka jautājums jau ir ne tik daudz par māju, bet morāli. Arī pret Solvitu iesniegta prasība par izlikšanu no Lailas īpašuma. No tiesā sniegtajām liecībām uzzināju, ka Solvita ne tikai rūpējusies par Normunda bērniem, bet arī aprūpējusi Lailas tēvu un māti slimības laikā. Jūrmalas mājā viņa ieradusies tikai tad, kad palūgusi atļauju toreiz vēl dzīvajai Lailas mātei.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Abi strādājam un atradīsim, kur dzīvot,” tagad saka Solvita, bet Normunds piebilst, ka visus savus līdzekļus ieguldījis un ņēmis kredītu ar domu, ka Jūrmalas īpašums paliks bērniem. “Šajā īpašumā ir divas mājas, un cerēju, ka vismaz vienā no tām varēs dzīvot mani bērni, taču bijusī sieva pateica kategorisku nē,” saka Normunds.

Savukārt Laila uz jautājumu, vai viņas mājā būs vieta arī viņas bērniem, atbild: “Šo jautājumu apspriedīšu ar Normundu. Mana meita Anna taču tur nedzīvo.” Piemetinu, ka meita kā lieciniece tiesā stāstīja, ka joprojām tās uzskata par savām mājām un ka nedēļas nogalēs turp brauc. Laila atbild: “Ja Anna gribēs, varēs braukt ciemos, to neviens viņai neliegs.”

Savukārt Anna neslēpj, ka pēc tiesas esot bijušas nelielas cerības, ka mamma piezvanīšot, aicinās satikties un izrunāt sasāpējušās lietas, bet tā arī zvanu neesot sagaidījusi.

Pilns tiesas sprieduma teksts būs 23. decembrī. N. Grāveris sacīja, ka, visticamāk, sniegs apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā.

“LA” redakcija pēc pirmās publikācijas saņēma Lailas Grāveres pārstāvja zvērinātā advokāta Jāņa Lapsas vēstuli (to pilnā apjomā lasiet “la.lv”). Viņš uzskata, ka “rakstā informācija atspoguļota neprecīzi un tendenciozi, 
nejautājot Lailas Grāveres viedokli”. Jāiebilst gan – ­ar 
L. Grāveri runāju, un viņas viedoklis ir atspoguļots arī 16. decembra rakstā. “LA” raksta mērķis nebija izšķirt, kam taisnība abu bijušo dzīvesbiedru strīdā par īpašumu, bet gan ­norādīt, kāda bija un ir amatpersonas, kura rūpējas par bērnu tiesību aizsardzību, attieksme pret pašas bērniem.

Taču, ja runa ir par šīs lietas juridisko (ne morālo) pusi, tad plašāku ieskatu var dot arī advokāta sniegtie fakti. Publicējam fragmentu no advokāta J. Lapsas vēstules: “Laila Grāvere ar Normundu Grāveri laulībā bija laika posmā no 1987. gada 29. augusta līdz 2006. gada 4. decembrim, kad stājās spēkā tiesas spriedums par Lailas Grāveres un Normunda Grāvera laulības šķiršanu. Šķirot laulību, abām pusēm nebija nekādu strīdu – ne par mantu (2004. gadā bija noslēgts laulības līgums par mantas šķirtību), ne bērniem, kuri uz to brīdi bija 7 un 15 gadu veci, ne par ko citu. Abi vecāki savstarpēji vienojās par uzturlīdzekļu apmēru un to, ka bērni dzīvos pie tēva – Lailas Grāveres mātes īpašumā. Šāds lēmums galvenokārt tika pieņemts bērnu interesēs, proti, lai netiktu mainīta ierastā vide (dzīvesvieta, skola, sociālais loks). Jāatzīmē, ka Normunda pašreizējā dzīvesbiedre iemitinājās pāris mēnešus pēc viņu laulības šķiršanas. Kopš laulības šķiršanas, tātad deviņus gadus, starp pusēm nav bijis nekādu domstarpību par panākto vienošanos. Līdz pat nesenam laikam nav bijusi iesniegta jelkāda prasība par uzturlīdzekļiem [..], nav bijis strīds par saskarsmes tiesībām un aizgādību. Lailas Grāveres mātes īpašums, kur dzīvo bijušais Lailas vīrs Normunds, jau dažus gadus pieder Lailai Grāverei. Laila Grāvere ārpustiesas kārtībā mēģināja risināt jautājumu par šī īpašuma lietošanu, bet Normunds Grāveris uzskatīja, ka viņam ir bezgalīgas tiesības lietot šo īpašumu bez maksas.

Reklāma
Reklāma

Laila pirms diviem gadiem cēla tiesā t. s. negatoro prasību, lūdzot tiesu novērst viņas īpašuma tiesību aizskārumu, un prasība celta pret Normundu un viņa dzīvesbiedri, nevis bērniem, jo pretējā gadījumā mēs patiesi varētu runāt par neētisku un citādi netikumisku mātes rīcību. Saprotot, ka prasība var būt pamatota, Normunds cēla pretprasību par it kā esošām īres attiecībām ar Lailas mammu (iepriekšējo īpašnieci), kura diemžēl ir mirusi. Pretprasībā Normunds apgalvo, ka ir bijusi vienošanās par “īres līguma” noslēgšanu uz nenoteiktu laiku, īres maksa Ls 300 gadā (ne mēnesī!), t.i., Ls 25 mēnesī par labiekārtotu privātmāju ar zemesgabalu jaukā vietā Jūrmalā pārsimt metru no jūras.

Paralēli šai uzsāktai tiesvedībai notika pārrunas starp pusēm un to juristiem, t. sk. mani, par strīdus mierīgu atrisināšanu. Kad Laila nepiekrita Normunda izvirzītām prasībām, viņa tika informēta, ka tiks iesaistīta prese, informēts Lailas darba devējs. Visbeidzot, Normunds iesniedza arī prasību pret Lailu par aizgādības atņemšanu vienam no bērniem, kuram pašlaik ir 17 gadi (otram viņu bērnam ir 25 gadi). Skaidrs, ka šī ir “stratēģiska” prasība, nevis pēc būtības, jo lieta tiks izbeigta, jo pavisam drīz bērns kļūs pilngadīgs. Turklāt bāriņtiesa ir devusi atzinumu, ka nav pilnīgi nekāda pamata atņemt aizgādības tiesības Lailai Grāverei.”