Pasaulē
Citur

Izvēršas lielvalstu sāncensība Arktikā0

Foto: IMAGO IMAGES/ SCANPIX/ LETA

ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi savdabīgu ideju dēļ ir nonācis pasaules mediju uzmanības centrā. Kā vēsta laikraksts “The Wall Street Journal”, Tramps vairākkārt ir izteicis interesi iegādāties Grenlandi, kas ir autonoma Dānijai piederoša sala.

Tramps esot jautājis padomniekiem, vai ASV var nopirkt šo teritoriju un ar interesi uzklausījis, stāstus par pasaulē lielākās salas milzīgajiem dabas resursiem un ģeopolitisko nozīmi.

Daži Trampa padomnieki esot atbalstījuši prezidenta ieceri, kamēr citi pauduši skepsi. Lai arī Trampa ieceres īstenošana ir maz ticama, Grenlandei ir vērts pievērst uzmanību, tostarp klimata pārmaiņu un ekoloģisko risku dēļ, kā arī vērojot lielvalstu sāncensību Arktikā.

Atvērti biznesam, ne pārdošanai

Grenlande ir autonoma Dānijas Karalistes teritorija, kam ir pašnoteikšanās tiesības visās jomās, izņemot ārlietas un aizsardzību, par ko gādā Kopenhāgena. Salā ir 56 000 iedzīvotāju, no kuriem aptuveni 90% ir vietējie inuīti. Lai arī Grenlandē ir ievērojami dabas resursi, sala ir atkarīga no Dānijas subsīdijām (591 miljons dolāru gadā), kas nodrošina 60% no Grenlandes budžeta. Nav brīnums, ka Tramps, kurš lietas radis skatīt caur nekustamo īpašumu prizmu, ir ieinteresējies par Grenlandi.

Tajā ir nozīmīgi dabas resursi, tostarp retzemju metāli, nafta un dabasgāze. Vairāk nekā 80% salas gan klāj ledus sega, un šādos klimatiskajos apstākļos liela daļa resursu ir grūti sasniedzami. Tomēr ar laiku tie būs vieglāk pieejami, pateicoties globālajai sasilšanai, kas gar Grenlandi jau pavērusi jaunus jūras ceļus. Trampam septembrī ir paredzēta vizīte Dānijā, tomēr ASV prezidenta viesošanās tur nav saistīta ar plāniem iegādāties Grenlandi. Dānijā un Grenlandē Trampa izteikumi nav uztverti īpaši nopietni.

“Tas noteikti ir pirmā aprīļa joks,” tviterī rakstīja bijušais Dānijas premjers Larss Rasmusens. “Tramps pērk Grenlandi? Cerams, ka tas ir joks, bet citādi tā ir briesmīga doma, kas nozīmē militarizācijas risku un mazāku neatkarību grenlandiešiem, turklāt liels zaudējums Dānijai,” paziņoja bijušais Dānijas ārlietu ministrs Martins Lidegords. Grenlandes Ārlietu ministrija paziņojusi, ka sala netiek pārdota.

“Mēs esam atvērti biznesam, ne pārdošanai,” ministrijas pārstāvis uzsvēra tviterī, vēršot uzmanību uz salas dabas resursiem un tūrisma potenciālu. Tomēr Dānija savulaik ir pārdevusi ASV dažas savas teritorijas. Pirmā pasaules kara laikā ASV nopirka Dāņu Rietumindiju, kas vēlāk kļuva par ASV Virdžīnām, atzīmē laikraksts “Financial Times”. Savukārt Savienotās Valstis lielu daļu savas teritorijas ieguva, to paplašinot ar pirkumiem.

Luiziānas darījumā 1803. gadā ASV no Francijas iegādājās 2,1 miljonu kvadrātkilometru lielu teritoriju, bet 1867. gadā no Krievijas nopirka Aļasku. ASV jau vairākkārt ir centušās iegūt savā īpašumā Grenlandi. 1946. gadā toreizējā ASV prezidenta Harija Trumena administrācija izteica piedāvājumu Dānijai par 100 miljoniem dolāru pārdot Grenlandi, tomēr Dānija atteicās. Tas bija otrs neveiksmīgais salas pirkšanas mēģinājums. 1867. gadā ASV Valsts departaments pētīja iespējas iegādāties Grenlandi un Islandi, kas abas tolaik piederēja Dānijai.

Izvēršas lielvalstu sāncensība Arktikā

Arktikas lietu eksperti vērš uzmanību uz intereses pieaugumu Trampa administrācijā par šo reģionu.

“Administrācijā pēdējos sešos līdz septiņos mēnešos vērojams intereses pieaugums par Arktiku un lielvalstu sāncensību Arktikā,” norāda Starptautisko un stratēģisko pētījumu centra pētniece Hetere Konlija.

ASV amatpersonas Grenlandi uzskata par nozīmīgu Savienoto Valstu nacionālajai drošībai. ASV un Dānijas vienošanās dod ASV bruņotajiem spēkiem praktiski neierobežotas pilnvaras Tūles gaisa spēku bāzē Grenlandes ziemeļos. Bāzē atrodas radaru stacija, kas ietilpst ASV ballistisko raķešu agrīnās brīdināšanas sistēmā. ASV arī centušās novērst Ķīnas ekonomisko nostiprināšanos Grenlandē.

Pentagonam 2018. gadā izdevās bloķēt Ķīnas centienus Grenlandē finansēt trīs lidostu būvniecību, vēsta “The Wall Street Journal”. ASV centieni nostiprināt kontroli pār Grenlandi varētu izraisīt Krievijas pretreakciju, norāda “Financial Times”. Kopš 2013. gada Krievija ir modernizējusi militārās bāzes tās arktiskajās teritorijās, izveidojot radaru stacijas, pretraķešu aizsardzības baterijas, lidlaukus un ostas.

Laikraksts “The Wa­shington Post” atgādina arī par ekoloģiskajiem riskiem Grenlandē. Tās ledājos vēl no aukstā kara gadiem ir palikuši kodolatkritumi, kas var radīt problēmas, ņemot vērā, ka klimata pārmaiņu dēļ Grenlandes ledus kūst arvien straujāk.

LA.lv