Mobilā versija
+5.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
8. augusts, 2013
Drukāt

Grib dot lielāku brīvību skolām

Foto-LETAFoto-LETA

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), izstrādājot un virzot izskatīšanai valdībā jaunus noteikumus par to, kas skolēniem jāapgūst pamatizglītības posmā, nav ņēmusi vērā pedagogu iebildumus.


Sākot darbu pie jaunā pamatizglītības standarta, IZM bija iecerējusi noteikt minimālo stundu skaitu katrā mācību priekšmetā un ļaut skolām lielāku vaļu mācību plānu sastādīšanā. Pret to iebilda vairākas pedagogu profesionālās organizācijas un arī darba devēji, jo IZM iecere paredzēja, ka skolām būs ļauts samazināt stundu skaitu citos mācību priekšmetos – literatūrā un matemātikā. IZM ieceri koriģējusi, tomēr pedagogi joprojām izsaka iebildumus.

Otrdien valdības pieņemtie IZM izstrādātie noteikumi paredz, ka skolu tiesības brīvi izvēlēties, kuriem mācību priekšmetiem atvēlēt vairāk laika, tiks palielinātas no diviem līdz septiņiem procentiem. IZM uzskata, ka tādējādi tikšot nostiprināta skolu individualitāte un patstāvība lēmumu pieņemšanā. Taču dažos mācību priekšmetos – matemātikā, latviešu valodā, mazākumtautību valodā, literatūrā, mūzikā un sportā – mācību stundu skaits saglabāsies līdzšinējā apjomā.

Noteikumos iekļauti divi mācību priekšmetu un mācību stundu plāna varianti. Skolās, kas izvēlēsies pirmo variantu, mācību stundu skaits daļā priekšmetu var mainīties, bet skolas, kas izvēlēsies otro variantu, turpinās īstenot jau šobrīd izmantoto izglītības programmu.

Noteikumi gan pieņemti, būtībā atkal tos nesaskaņojot ar pedagogiem. Noteikumu anotācijā teikts, ka tos atbalstījusi IZM konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos, bet, piemēram, pilsētu un novadu izglītības pārvalžu vadītāji par tiem tikai informēti.

Latvijas Pedagogu dome uzskata, ka valdībai vajadzēja pieņemt tikai otro mācību plāna variantu, jo pirmais vēl neesot kārtīgi izdiskutēts. Domes priekšsēdētāja Andreja Mūrnieka premjeram Valdim Dombrovskim sūtītā vēstulē paustas bažas, ka skolas, kas izvēlēsies pirmo variantu, varēs būtiski samazināt dabaszinību stundu skaitu. Strādājot pēc šā varianta, piemēram, bioloģiju 7. un 8. klasē varēs mācīt tikai reizi nedēļā. Līdz šim lielākoties tai veltītas divas stundas nedēļā. Tāpat pieļauts, ka fizikai, ķīmijai, ģeogrāfijai velta tikai vienu mācību stundu nedēļā.

Saskaņā ar šo mācību stundu plānu arī mājturībai varēs veltīt tikai vienu stundu nedēļā līdzšinējo divu vietā. Pedagogu dome izteikusi bažas, ka tādējādi tiek apdraudēta arī skolēnu iespēja argumentēti izraudzīties nākamo profesiju, jo būs jomas, ko skolēni iepazīs pārāk maz. Turklāt, ja skolās atšķirsies stundu skaits dažādos mācību priekšmetos, skolēni neiegūs vienlīdzīgas kvalitātes izglītību, uztraucas pedagogu dome.

Bet kādā mācību priekšmetā skolām tik un tā būs jāsamazina stundu skaits vismaz 1. un 2. klasē. Skolēnu slodzi nedrīkst palielināt, bet no 2014. gada 1. septembra pirmo svešvalodu sāks mācīt jau no 1. klases – patlaban to māca tikai no 3. klases.

Skolēnu maksimālā pieļaujamā noslodze ir no 22 stundām 1. klasē līdz 34 stundām 9. klasē.

Pieņemot jaunos noteikumus par pamatizglītības standartu, nolemts arī atteikties no valsts pārbaudes darbiem 3. un 6. klasē. Skolēnu zināšanas šajā izglītošanās posmā gan tiks pārbaudītas arī turpmāk, taču nu viņiem būs jāpilda diagnosticējošie darbi, kas tiks izmantoti, lai pētītu skolēnu zināšanas. 6. klasē par diagnosticējošā darbā paustajām zināšanām skolēni saņems arī vērtējumu, kas ietekmēs gala atzīmi, bet 3. klasē diagnosticējošais darbs gala vērtējumu neiespaidos.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+