Mobilā versija
-3.1°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
13. februāris, 2014
Drukāt

Grib iedurt sāpīgi, bet nesanāk. Stīvēšanās par veselības finansējumu turpinās (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Visticamāk, Saeimā iesniegtais Veselības aprūpes finansēšanas likumprojekts tiks pārstrādāts, lai veselības finansēšanu saistītu ar nodokļu un valsts nodevu maksāšanu kopumā, nevis ar atsevišķu nodokli.

Piemēram, no patentu maksājumiem tiek maksāta valsts nodeva, nevis nodokļi. Arī no autoratlīdzības sociālo nodokli var nemaksāt, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) ir jāmaksā, sacīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Taču pagaidām nav skaidrs, vai pietiks ar to, ka cilvēks nodokli maksā pāris reizes gadā, vai to dara regulāri. Visa informācija par nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem tiks saņemta no Valsts ieņēmu dienesta (VID). Finanšu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis sacīja, ka VID nav iepazīstināts ar gaidāmajām izmaiņām likumprojektā, tāpēc atteicās sniegt jelkādus komentārus.

“Veselības ministrija nevēlas piekāpties un pastāv uz to, ka par pamatu jāņem IIN maksāšanas fakts. Saeimas deputāti jau ir pieraduši, ka valdības iesniegtie likumprojekti nereti tiek būtiski uzlaboti, lai neteiktu, ka pārstrādāti,” atzina A. Barča.

Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kā arī Sociālo un darba lietu komisija saņēmusi daudz kritikas par ministrijas piedāvāto variantu, jo “tas ir ļoti negatavs”. Saeimā tiek diskutēts arī par to, ka veselības finansēšana būtu jāsaista nevis ar IIN, kā to vēlas ministrija, bet gan ar sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tam piekrīt gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arī Finanšu ministrija, jo sociālā nodokļa maksāšanas fakta administrēšanai nebūtu jātērē lielas naudas summas.

Tiesībsarga uzmanību piesaistījis fakts, ka VM iesniegtais likumprojekts liegs valsts finansēto veselības aprūpi, tajā skaitā primāro aprūpi, tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir godprātīgi nodokļa maksātāji, tikai viņu ienākumi atbilstoši Latvijas sociāli ekonomiskajai situācijai ir neregulāri vai nelieli. Saskaņā ar likumprojektu veselības aprūpes pakalpojumus no valsts budžeta nevarēs saņemt, ja persona IIN nebūs maksājusi 11 mēnešus pēc kārtas. Cilvēks kādu mēnesi nesaņems minimālo darba algu, no kuras jāmaksā šis nodoklis, un būs spiests ārstēties tikai par saviem personīgajiem līdzekļiem. Statistikas dati liecina, ka 68,5 tūkstošu jeb 18% darba ņēmēju ienākumi mēnesī ir zemāki par minimālo algu. Riska grupā ir arī sezonāla rakstura saimnieciskās darbības veicēji ar zemiem ienākumiem, kuri tomēr samaksā nodokli, taču naudas nepietiek, lai to izdarītu katru mēnesi.

A. Barča norādīja, ka šī ir sāpīga vieta likumprojektā, kuru, visticamāk, pārstrādās. Taču tādu sāpīgu vietu ir ne mazums, tāpēc nav izslēgts, ka likumprojekta pieņemšana ieilgs vai iestrēgs kādā atvilktnē.

Likumprojekta mērķis ir samazināt pakalpojumu saņēmēju skaitu, kuri varētu pretendēt uz valsts apmaksāto veselības aprūpi, tādējādi īslaicīgi it kā palielinot citu iespējas saņemt vairāk. Tas ir tuvredzīgi, jo cilvēkiem būs ielaistas slimības un to ārstēšanai būs nepieciešamas arvien lielākas naudas summas, atzinusi Latvijas Ģimenes ārstu asociācija un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Abas asociācijas nolēmušas likumprojektu neatbalstīt, jo tā mērķis – piesaistīt papildu naudu veselības aprūpei – netiek sasniegts, bet vajadzīgos līdzekļus mēģināts iegūt uz sabiedrības trūcīgās daļas rēķina.

Likums nepalielinās finansējumu medicīnai, bet sakārtos nodokļu maksātāju attiecības ar valsti, atzina Saeimas deputāti. Savukārt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzsvēra, ka nepietiek tikai ar nodokļu maksāšanu, ļoti būtiski ir taisnīgi sadalīt no nodokļiem gūtos ieņēmumus valsts budžetā. Veselības aprūpei piešķirtais finansējums ar katru gadu sarūk, bet pacientu rindas pēc veselības aprūpes pakalpojumiem arvien palielinās. Arī Pasaules veselības organizācija (PVO) iesaka rīkoties uzmanīgi, pirms pāriet uz jaunu sistēmu. Viens no PVO ieteikumiem politiķiem pārdomām ir paaugstināt valsts izdevumus veselībai līdz 5% no iekšzemes kopprodukta līdz 2014. gadam un piešķirt vismaz 12% no vispārējiem valdības ieņēmumiem veselībai, kas joprojām būtu mazāk nekā vidēji Eiropā, bet salīdzinoši tikpat, cik Igaunijā un Lietuvā.

Kaut gan uz Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdi no ministrijas puses tiek izdarīts spiediens par labu likumprojektam, tomēr tā šonedēļ secināja, ka likumprojektā ir daudz neskaidrību, un, ja jau parlamentārieši paši nav sapratuši, ka tas jādod atpakaļ VM pārstrādāšanai, tad to Saeimai adresētā vēstulē izdarīs LĀB.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Libekas kudzei vienmēr izdodas trāpīgi virsraksti. Būtu labi, ja Circenes jaunkundzei izdotos tikpat labi veselības aprūpes reformu plāni.

  2. Sanāk jau labi tiem valdības vīriem. Runāšu tikai par to lielāko vairumu lauku saimniecību. Sākšu ar vēsturisku atkāpi. Pirmos gadus saimniekojot, viss ritēja smagnēji, bet loģiski. Tad godmanis saveda no ārzemju klēts saslaukas no graudu noliktavām. Lai vietējie nodotu savus graudus, nepieciešama speciāla atļauja, jo gadmaņa graudiem pārstrādē priekšroka. Daudzi zemnieki tai gadā savu labību nemaz pat nenokūla, atstāja uzlauka zvēriem baroties, par labību maksāja 3 santīmi kg. Ja jau graudi nebija vajadzīgi, pārgājām uz cūku audzēšanu. Pieliekot lielus pūliņus, dažos gados izveidojām cūku ražotni. Godmanis kārtējo reizi paspīdēja un sadeva daudz gaļas iepirkšanas licenzes. Gaļas iepirkšana kautsvarā noslīdēja 30 santīmi kg. Mēs tai laikā nekādasw subsīdijas nesaņēmām, ar ārzemju subsidēto gaļu konkurēt nespējām. Līdzīgs scenārijs bija ar piena ražošanu, tur savu laik pienu iepirka par 4 santīmiem litrā. Rezultātā ļoti liela daļa laucinieku pensijas nopelnīt nespēja, kaut gan strādāja bez brīvdienām un atvaļinājumiem, bieži naktis negulēja saņemot jaundzimušos mājdzīvniekus, ārstējot tos, remontējot sezonas laikā salūzušo tehniku. Sīksti tie Latvijas lauku ļaudis, pat neko lielu neiztaisa, pietiek ar tiem nopelnītajiem 50 -80 latiem pensijas. Tagad viņus izslēdz no veselībasw aprūpes. Ja saslimsti, tad pa tiešo uz morgu. Jo uz laukiem maz kas mainījies. Ārzemnieks saimnieko Latvijas laukos ar savas valsts 4 kārt lielākām subsīdijām, nesmādējot arī mūsu valsts subsīdijas. Tādā veidā viņš ir pacēlis nodokļus arī mūsu zemniekam, pacēlis ražošanai nepieciešamo izejvielu cenas. Vecā, padomjlaika tehnika ir neglābjami nolietota, par jaunas tehnikas iegādi nav ko sapņot. Žņaudzošās ekonomiskās šķēres ir tikai palielinājušas savu spiedienu. Laucinieku lielākai daļai par pensijām un slimošanām jāaizmirst.

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+