Mobilā versija
Brīdinājums +12.9°C
Gundars, Kurts, Knuts
Otrdiena, 26. septembris, 2017
15. marts, 2017
Drukāt

Grib ierobežot spekulācijas ar zemi (4)

Saeimas deputāts Romāns Naudiņš. Foto - Ivars BušmanisSaeimas deputāts Romāns Naudiņš. Foto - Ivars Bušmanis

Pēc nedēļas, 23.martā Saeimā plāno skatīt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, mainot lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes nosacījumus.

Pakļaujoties Eiropas Komisijas prasībai, no likumprojekta izsvītrota prasība pircējam būt ar lauksaimniecisku izglītību vai ar pieredzi lauksaimniecībā. Tās vietā pircējam tiktu prasīta valsts valodas prasme, ko jau pērn pirms otrā lasījuma Saeimā bija ierosinājis Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS). Bet, skatot likumprojektu otrajā lasījumā, Saeimā ar dažu balsu pārsvaru, ko nodrošināja “Saskaņas” un dažu “Vienotības” deputātu balsis, šo priekšlikumu noraidīja. Tomēr pirms trešā un galīgā lasījuma prasība par valsts valodas prasmi likumprojektā ir saglabāta.

Bez valsts valodas likumprojektā saglabāta prasība pircējam pēc vietējo pašvaldību atļaujām, ja fiziska persona pērk vairāk par 10 hektāriem, bet juridiska persona – vairāk par 5 hektāriem zemes.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) saka, ka ar šiem kopš pagājušā gada vasaras slīpētajiem grozījumiem negribot ierobežot tos ārzemniekus, kuri Latvijā prasmīgi saimnieko. Bet gribot ierobežot spekulatīvus darījumus, kuros iesaistītas ārzemniekiem piederošas firmas vai to pašmāju starpnieki. Tāpat panākt zemes efektīvu izmantošanu. neļaujot aizlaist to atmatā. Deputāts gan atzīst, ka ar šiem grozījumiem ārzemnieku iespiešanos Latvijas zemes tirgū un spekulatīvos darījumus varēšot ierobežot tikai daļēji.

Kā viņš atklāj intervijā “Latvijas Avīzei”, tuvāko mēnešu laikā vēlas sagatavot jaunus priekšlikumus grozījumiem likumā, kas ierobežotu darījumus, kuros viena Latvijā reģistrēta, ārzemniekiem piederoša firma, kuras pamatkapitālā ir zeme, pārdod otrai. Bet zeme paliek neizmantota. Viena no viņa idejām būtu sagatavot likumprojektu, kas piespiež juridisku personu nopirkto zemi izmantot lauksaimniecībā. Nopērkot uzņēmumu, kura pamatkapitālā ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, pircējam obligāti būs jānodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu.

Interviju ar Romānu Naudiņu lasiet “Latvijas Avīzes” 16.marta numurā vai meklējiet e-izdevumos.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. lai ierobežotu gudro, arī glupajam vajag iegādāties smadzenes…………………………………….

  2. darbības IMITĀCIJA !!! Atbildēt

    Tukšs plaukšķis, kā ar kāju uzkāpjot papīra tūtai, ir tāds likums !
    Karikatūra, ne likums !

  3. “gribot ierobežot spekulatīvus darījumus, kuros iesaistītas ārzemniekiem piederošas firmas vai to pašmāju starpnieki”
    Spekulācijas, lasi komercdarījumi, komercija kā tāda taču kapitālisma pamats. Mēs ko…? Un kāpēc?
    Ja nopietni, tieši zemes tirgus pie mums vēlarvien ir visneattīstītākais no visiem – jau cenas vien par to liecina.

  4. Netēlojiet gudros. Latvijas zeme sen izpārdota. Tā vairs nepieder Latvijai. Jūs tur nespējat ietekmēt ne melns aiz naga.Latvijā (11)

    Citi raksti
    Foto-LETA
    Uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt
    2Info_MV9_3
    Pasaule skaitļos. Kuri ir Eiropā pārdotākie auto?
    Foto LETA
    Kukurūzas pūdētājiem bezakcīzes dīzelis vairs nepienāksies (4)
    Foto – Shutterstock
    Liellopu un putnu gaļu gaida eksporta cenas kritums

    Twitter

    Draugiem
    Facebook
    Foto – LETAFoto – LETA
    Iesaki šo rakstu citiem!
    15
    Facebook
    Draugiem
    Twitter
    E-pasts
    Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, skatot grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, lēma par priekšlikumiem, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā, informē Saeimas Preses dienests.

    Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā. Tāpat, lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

    “Šodien pārskatījām virkni priekšlikumu, lai panāktu šī likumprojekta svarīgāko mērķi – zemi izmantot lauksaimnieciskajā ražošanā un ļaut to maksimāli izmantot Latvijas iedzīvotājiem. Diemžēl komisijas deputātu atbalstu guva tikai daži lauksaimnieku organizācijas “Zemnieku saeima” priekšlikumi, kas bija vērā ņemami un saturīgi. Deputātiem gan Saeimas sēdē būs jāizšķiras, vai, piemēram, zemes pircējiem-ārzemniekiem prasīt pierādīt finansējuma izcelsmes likumību vai arī uzlikt citas prasības. Skatot šo likumprojektu, izskatījām daudzus priekšlikumus, kas bija sagatavoti pēc Eiropas Komisijas iebildumiem. Ja tas netiktu darīts, Latvijai varētu piemērot soda sankcijas. Pie grozījumiem strādāja arī darba grupa, kas ņēma vērā arī iedzīvotāju iesniegto kolektīvo iesniegumu par aizliegumu ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Vienlaikus bija intensīvi jāstrādā ar priekšlikumiem, lai mūsu valsts zemes iegādē priekšroka tomēr būtu vietējiem lauksaimniekiem,” norāda komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

    Likumprojekts paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs, skaidro R.Naudiņš.

    Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, plānots mainīt pirmpirkuma tiesību kārtību. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdod, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Patlaban likums paredz šādu normu – ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

    Paredzēts, ka pašvaldības neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nomas maksu gadā nosakot 4,5 procentu apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziska persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā. Plānots, ka šī kārtība stāsies spēkā 2018.gadā.

    Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu – saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Patlaban viena fiziskā vai juridiskā persona zemi var iegādāties līdz 2000 hektāru. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki.

    Likumprojekts arī precizē zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontroli. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

    Grozījumi paredz no likuma izslēgt nosacījumu, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Paredzēts izslēgt arī normu, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā. Tāpat juridiskām personām vairs netiks piemērota prasība, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpumu procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

    Tautsaimniecība komisija rīt plānojusi noslēgt darbu pie šī likumprojekta, informē R.Naudiņš. Grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” trešajā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

    Saeima 2014.gada vasarā ieviesa būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, lai veicinātu iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā un izskaustu spekulatīvus darījumus un masveida zemes izpirkšanu.

    Iesaki šo rakstu citiem!
    15
    Facebook
    Draugiem
    Twitter
    E-pasts
    Saistītie raksti
    Foto – Valdis Semjonovs
    Briest otrs lielākais zemes pārdošanas darījums Latvijas vēsturē (32)
    Foto – Shutterstock
    Trūkst vēlmes ierobežot zemes izpārdošanu ārzemniekiem (22)
    Foto – Gundega Skagale
    Rasmusens: Cūka nodokļos samaksā 15 eiro (41)
    Foto – Valdis Semjonovs
    PVD saņem dusmīgas anonīmas vēstules. “Nokaus un apēdīs, neviens gailis pakaļ nedziedās.” (39)
    Pievienot komentāru

    Komentārs

    Vārds

    Nosūtīt
    Novērtē:
    Komentāri (11)

    Fredis 8. marts, 2017 12:37 Atbildēt
    Kā tad ka stipri grūtāk…labas zemes vispār jau nav…
    Andris 8. marts, 2017 11:04 Atbildēt
    Atkal viens solītis Latvijas paverdzināšanas virzienā…
    ops 8. marts, 2017 08:10 Atbildēt
    Nesen LA lasīju par lielākajiem ārzemnieku zemes darījumiem. 110 000 ha. Tie ir 10 gruntīgi kolhozi. Un pārdevis šo zemi viens ārzemnieks otram ārzemniekam. Par šādiem darījumiem būtu jāmaksā nodoklis. Bet , kā jau kolonijas valstī, nodoklis samaksāts par Latvijas zemes pārdošanu citas valsts kasē. Tā kā mēs vairs gandrīz nodokļus par zemi valdības līmenī nesaņemam, tad nekavējoties jāpieņem likums, kur valsts pārvaldes ierēdņu skaitu regulē valstij un tās iedzīvotājiem piederošā zemes platība. Cik zeme izpārdota ārzemniekiem, tik jāsamazina esošais ierēdņu skaits. Uz pāšvaldībām tas neattiecas . tās saņem zemes nodokli neatkarīgi no īpašnieka. Un drošības policijai šis punkts jāuzmana visvairāk. Par šo darījumu ārzemnieki tikai iesniedza dokumentus zemes grāmatā īpašuma apstiprināšanai.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+