Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. novembris, 2012
Drukāt

Grib izveidot Latvijas un Krievijas biznesa klubu


Foto no O. Slūtiņa personiskā arhīvaFoto no O. Slūtiņa personiskā arhīva

“Latvijā vajadzīga sabiedriska bezpeļņas organizācija, kas mūsu uzņēmējiem gludinātu ceļu uz Krievijas tirgu, veicinot mūsu ražoto preču plašāku noietu,” uzskata Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš, kurš aizvadītos septiņus gadus strādājis Krievijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) ārējās tirdzniecības pārstāvniecības vadītāja amatā. 


 

Kaut arī abu kaimiņvalstu uzņēmēju sadarbības veidošanai jau ir nodibinātas vairākas uzņēmēju organizācijas, viņaprāt, bieži tajās netiek tālāk par laipnu patērzēšanu un veiksmes novēlējumiem. “Tāpēc jāizveido reāli strādājoša organizācija, kuru, iespējams, varētu nosaukt par Latvijas un Krievijas biznesa klubu. Nosaukums “klubs” gan nenozīmē, ka tur sanākušie kārtējo reizi ar šampanieša glāzi rokā parunās par dzīvi. Savulaik tāds jau bija izveidots mūsu vēstniecības paspārnē un formāli pastāv vēl šobaltdien. Jaunajam klubam jākļūst par vietu lietišķām sarunām un biznesa sakaru dibināšanai, citādi tam nav jēgas,” piebilst Olafs Slūtiņš.

Pēc viņa domām, klubs varētu sniegt lietišķus padomus gan tiem mūsu uzņēmējiem, kuri jau strādā Krievijā, gan tiem, kuri to gribētu uzsākt.

“Pēdējiem būtu jāsaprot, ka bez zināšanām un pieredzes viņi riskē iztērēt vien savu naudu un pārbraukt mājās ar garu degunu,” atzīst Olafs Slūtiņš, “Krievijas tirgū ir savas īpatnības, piemēram, stipra vietējo administrāciju ietekme, ar kuru neapšaubāmi jārēķinās.”

Pēc viņa domām, kluba darbību varētu izvērst vairākos virzienos. Tās būtu regulāras ekspertu lekcijas mūsu uzņēmējiem par to, kas nepieciešams, lai ar ražojumiem iekļūtu Krievijas tirgū. Tāpat varētu rīkot lekcijas par Krievijas kapitāla piesaisti – ar padomiem, kā sagatavot biznesa projektu piedāvājumus, kam un kā to piedāvāt. Mūsu uzņēmējiem, kuri gribētu sākt uzņēmējdarbību kaimiņzemē, būtu noderīga arī tur jau strādājošo uzņēmēju pieredzes apmaiņa.

Kā viņš stāsta, sadarbībā ar mūsu uzņēmējiem esot ieinteresētas Krievijas uzņēmēju apvienības, tostarp Krievijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta, Maskavas tirdzniecības un rūpniecības palāta, reģionālās palātas, vidējo uzņēmēju apvienība “Delovaja Rossija”, “Opora”, “Meždunarodnij kongres predprinimatelei” un citas. Ciešāku sadarbību atbalstot, piemēram, “Klub klubov”, kas Maskavā apvieno ap 150 dažādas uzņēmēju organizācijas. Vislielākās izredzes biznesa sakaru dibināšanai, viņaprāt, ir Maskavā, Sanktpēterburgā, arī Maskavas apgabalā, kas izskaidrojams ar lielāku naudas apriti un lielāku pirktspēju. Bet par sadarbības iespējām ar Latviju taujājot – arī Ņižņijnovgorodā, Pleskavā, Vologdā, Ivanovā, Kalugā un citās Krievijas pilsētās un reģionos.

Strādājot Krievijā LIAA tirdzniecības pārstāvja amatā, viņam nodibināti ap 1500 lietišķi sakari ar dažādām uzņēmēju organizācijām. Viņaprāt, būtu žēl, ja tagad šie sakari pārtrūktu un netiktu izmantoti mūsu uzņēmēju atbalstam.

Piemēram, ir nodibināti sakari ar dažādiem investīciju fondiem un privātiem investoriem. Krievijā ir liels zinātniskais potenciāls dažādu izgudrojumu jomā. Tādējādi klubs varētu organizēt tikšanās ar Krievijas pārstāvjiem, lai rosinātu īstenot zinātnieku projektus Latvijā, tostarp izmantojot ES fondus.

Olafs Slūtiņš domā, ka klubu izdosies nodibināt vēl šogad. Pašlaik Latvijā kluba dibināšanas ideju jau atbalsta ap 30 mūsu uzņēmumu, tostarp piena produktu ražošanas uzņēmums “Daugava”, karjeru tehnikas tirdzniecības uzņēmums “Madona Auto” un citi.

LIAA direktors Andris
Ozols saka, ka neiebilst pret šāda kluba dibināšanas ideju. Taču atklāj, ka Latvijā ar šādu biznesa sakaru veicināšanu jau nodarbojas vairāki privātuzņēmumi. Piemēram, “Biznesa Konsultantu Grupa”, “Gateway Baltic” un citi, kuri piedāvā dažādus tirgus informācijas analīzes pakalpojumus Baltijas un ārvalstu uzņēmumiem uzņēmējdarbības veicināšanai Krievijā un citās NVS zemēs. Eksporta konsultācijas sniedz arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

“No savas līdzšinējās pieredzes zinu, ka, satiekoties, piemēram šprotu tirgotājiem un māju būvniekiem, diezgan ātri atsedzas viņu atšķirīgās intereses un vajadzības, kuru dēļ šādu sabiedrisku veidojumu darbība pamazām izčākst,” saka Andris Ozols. Ekonomisku sakaru stiprināšanai varot dibināt klubus un citas sabiedriskas organizācijas, tomēr, pēc viņa domām, ar to jau nodarbojas gan mūsu valsts vēstniecība Krievijā, gan LIAA ārējās tirdzniecības pārstāvniecība Maskavā.

Ar Latvijas un Krievijas uzņēmēju saimniecisko sakaru stiprināšanu nodarbojas arī Rīgā izveidotajā Maskavas kultūras un biznesa centrā “Maskavas nams”.Biznesa centra vadītāja Tatjana Žukova stāsta, ka mājas lapā pastāvīgi tiek publicēti, piemēram, Maskavas tirdzniecības un rūpniecības palātas piedāvājumi Latvijas uzņēmējiem.

Te iespējams iepazīties ar Maskavas uzņēmumiem, kuri meklē noietu saviem ražojumiem Eiropas Savienības dalībvalstu tirgū, tāpat ar tiem Latvijas uzņēmumiem, kuri gribētu piedāvāt savas preces Krievijas tirgū.

Pēc viņas domām, Krievijas uzņēmēji pašlaik ir ieinteresēti dažādu inovatīvu projektu īstenošanā Latvijā, ņemot vērā mūsu attīstīto infrastruktūru un pietiekami kvalificēto darbaspēku.

Biznesa centra vadītāja atklāj, ka jau zinot par šāda kluba dibināšanas ideju un ka varot to vien apsveikt. “Ja šāds klubs rastos, tas nekā netraucētu tiem pasākumiem mūsu kaimiņvalstu ekonomisko attiecību veidošanai, ar ko mēs jau nodarbojamies pašlaik,” atzīst viņa.

 

BŪTISKĀKAIS:

1. Regulāras ekspertu lekcijas par iekļūšanu Krievijas tirgū

2. Lekcijas par Krievijas kapitāla piesaisti – kam un kā piedāvāt

3. Krievijā strādājošo uzņēmēju pieredzes apmaiņa

4. Profesionāls atbalsts Krievijas uzņēmējiem

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+