Grib lauzt «Gazprom» monopolu 0
Igaunija apstiprinājusi noteikumus, lai atdalītu gāzes pārdošanas firmas no piegādes kompānijām līdz 2015. gadam un mazinātu atkarību no Krievijas gāzes lielfirmas “Gazprom”.
Igaunijas valdība apstiprinājusi juridiskos noteikumus, lai atdalītu gāzes pārdošanu no piegādes līdz 2015. gadam un mazinātu atkarību no Krievijas firmas “Gazprom”, ziņo aģentūra “Bloomberg”. Noteikumi, kas vēl jāapstiprina Igaunijas parlamentā, liedz firmas “Eesti Gaas” cauruļvadu īpašniekiem iesaistīties gāzes ražošanā vai pārdošanā, teikts Igaunijas Ekonomikas ministrijas paziņojumā. Noteikumu pārkāpšanas gadījumā firmai “Eesti Gaas” draud sods un tiesvedības ierosināšana, lai nacionalizētu nacionālo enerģētikas tīklu.
“Eesti Gaas” pārstāvis paziņojis, ka firmas akcionāri izmantos visas iespējas, lai aizsargātu savas intereses, tostarp vēršanos tiesā, ja būs nepieciešams. “Valdība kļūdās, apgalvojot, ka “Eesti Gaas” piederošais gāzesvads ir traucēklis tirgus attīstībai,” intervijā “Bloomberg” teica firmas valdes loceklis Rauls Kotovs. “Konkurences padome nekad nav sūdzējusies par ierobežojumiem lietot mūsu sadales tīklu vai aizliegumu kādam pievienoties tam.”
Igaunijā valdošā Reformu partija jau 2010. gadā publiskoja plānu mainīt gāzes rūpniecības struktūru un mazināt atkarību no “Gazprom”, kas ir lielākais “Eesti Gaas” akciju īpašnieks un vienīgais gāzes piegādātājs Igaunijai, Latvijai un Lietuvai, raksta “Bloomberg”. Nozares eksperti pērn novembrī ieteica Igaunijas valdībai nacionalizēt “Eesti Gaas” cauruļvadus, lai izveidotu darboties spējīgu enerģētikas tirgu.
“Gazprom” pieder 37 procenti “Eesti Gaas” akciju, Vācijas “E.On” – 33,7 procenti, Somijas “Fortum” – 17,7 procenti un firmai “Itera Latvija” – 9,9 procenti. Akcionāri uzskata, ka cauruļvadu tīkla cena ievērojami pārsniedz Konkurences padomes novērtējumu par 120 miljoniem eiro, vēstulē Igaunijas valdībai paziņojis “Eesti Gaas” izpilddirektors Tīts Kulerkups.
Igaunija, Latvija un Lietuva cenšas panākt Eiropas Savienības atbalstu, lai uzceltu sašķidrinātās dabiskās gāzes termināli kādā no Baltijas valstīm, apgalvojot, ka tām jāmaksā vairāk par Krievijas gāzes importu nekā Rietumeiropas valstīm, turklāt jārēķinās ar piegādes riskiem, atzīmē “Bloomberg”. Eiropas Savienība nepieprasa trīs Baltijas valstīm izveidot sadalītu enerģētikas tirgu, līdz tās būs tieši savienotas ar citu ES valstu enerģētikas tīkliem. “Salīdzinot ar laiku, kad tika pieņemts lēmums par izņēmumu Baltijas valstīm, stāvoklis dabiskās gāzes tirgū ir izmainījies gan globāli, gan Baltijas jūras apgabalā, dodot jaunas iespējas gāzes tirgus attīstībā jau līdz 2015. gadam,” teikts Igaunijas Ekonomikas ministrijas paziņojumā.
