Grib NATO spēku pastāvīgu klātbūtni Austrumeiropā 2
Polijas prezidents Andžejs Duda aicināja NATO nodrošināt Austrumeiropā pēc iespējas pastāvīgāku alianses klātbūtni, lai līdzsvarotu Krievijas draudus.
“Es uzstāju, ka šai klātbūtnei būtu jābūt pēc iespējas pastāvīgākai, lai sniegtu drošības garantijas,” viņš Briselē teica kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. Duda norādīja, ka NATO nevajag pamest novārtā dialogu ar Krieviju, tomēr krīze Ukrainā un īpaši Krievijas īstenotā Krimas aneksija nozīmē, ka drošības jautājumos kompromisu nedrīkst būt. Varšava ir aktīvi aicinājusi palielināt NATO klātbūtni alianses dalībvalstīs Austrumeiropā. Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis novembrī aicināja denonsēt NATO un Krievijas 1997. gadā noslēgto Pamataktu, jo tas rada nevienlīdzību starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Krievija uzskata, ka 1997. gadā noslēgtais NATO un Krievijas Pamatakts liedz aliansei jaunajās dalībvalstīs izvietot pastāvīgas bāzes. NATO un Krievija 1997. gadā noslēdza Pamataktu par savstarpējām attiecībām, kurā solīja ievērot ANO hartu un 1975. gada Helsinku vienošanos, bet NATO vienpusēji deva solījumu neizvietot “pašreizējās un paredzamās drošības situācijās” jaunajās alianses dalībvalstīs “ievērojamus bruņotos spēkus”. Reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, ASV 2014. gada aprīlī nosūtīja rotas līmeņa vienības uz Poliju un Baltijas valstīm, kas tur atrodas pēc rotācijas principa.
