Foto – LETA

Grib piešķirt naturalizācijai svinīgumu 0

“Patlaban naturalizācija ir pārāk birokrātisks vai pat šķietami komerciāls process, kā pakalpojums, ko, ievērojot zināmus noteikumus, var nopirkt par cenrādī noteiktu maksu,” teikts pie Sabiedrības saliedētības komisijas izveidotās darba grupas starpziņojumā. Pēc deputātu domām, naturalizācijai jābūt kā “garīgam procesam, kas noved pie izjustas, patiesas saistības ar Latviju”. 


Reklāma
Reklāma

 

Notriektā tautumeita 7
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Veselam
Zinātnieki atklājuši iemeslu, kas varētu izskaidrot gados jaunu cilvēku biežo saslimstību ar vēzi 57
Lasīt citas ziņas

Darba grupas vadītājs Valdis Liepiņš (Reformu partija) izteica izbrīnu, ka jau pašā sākumā, rakstot iesniegumu par vēlmi naturalizēties, pretendentam jāparaksta solījums par uzticību Latvijas Republikai. Viņaprāt, daudzi to uztver kā formalitāti un uzliek savu parakstu, nemaz neiedziļinoties lietas būtībā. Deputāts Liepiņš ierosina, ka solījuma došana varētu notikt procesa beigās. Turklāt pilsonības saņemšana būtu jāorganizē kā svinīga ceremonija. “Diemžēl pašlaik Naturalizācijas pārvaldes telpas nemaz nav piemērotas šādu svinīgu pasākumu īstenošanai,” secināja deputāts, kurš daļu sava mūža nodzīvojis Kanādā. Tur pilsonības saņemšana esot kā svinīga ceremonija ar zvēresta došanu un himnas dziedāšanu. Turklāt reizē ar pasi jaunie pilsoņi saņemot arī kuponus, kas ļauj ar atlaidēm apmeklēt nacionālos parkus, muzejus un tamlīdzīgi, tādējādi vēl vairāk pastiprinot viņu saikni ar jauno dzimteni.

Otrs ieteikumu bloks saistīts ar naturalizācijas eksāmenu. Deputāti secinājuši, ka daži jautājumi ir pārāk plaši un izplūduši (piemēram – kāda bija Livonijas laikmeta ietekme Latvijā?) vai tik specifiski un konkrēti, ka radītu problēmas arī pašiem pilsoņiem (piemēram – kurā starptautiskajā organizācijā Latvija darbojās no 1921. līdz 1940. gadam?).

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Darba grupa ierosina pārskatīt attiecīgos MK noteikumus, lai eksāmens būtu nevis pretendentu atmiņas pārbaude, bet gan apliecinātu viņu izpratni par Latviju.

 

Tāpat darba grupa rosina deviņās lielākajās Latvijas pilsētās rīkot bezmaksas naturalizācijas sagatavošanas kursus, kas ietvertu gan latviešu valodas, gan vēstures un kultūras apmācības. Turklāt esot nepieciešama jauna informatīvā kampaņa par iespēju iegūt pilsonību. Tāpat deputāti rosina, lai visa pretendentiem nepieciešamā informācija (bukletos, mācību materiālos, informatīvajā tālrunī, mājaslapā, saziņā ar darbiniekiem uz vietas) būtu pieejama gan latviešu, gan krievu un angļu valodā.

Naturalizācijas pārvaldes vadītājs Igors Gorbunovs deputātu priekšlikumiem piekrīt, bet vienlaikus norāda arī uz vairākiem mīnusiem. Piemēram, svinīga pasākuma organizēšana pagarinātu naturalizācijas procesu un palielinātu izdevumus. Turklāt jaunajiem pilsoņiem būtu lieku reizi jādodas uz Pilsonības un migrācijas pārvaldes nodaļu, kas lauku reģionos varētu radīt neērtības. Eksāmena jautājumus, pēc Gorbunova domām, tiešām varētu pārskatīt, jo tie nav grozīti kopš apstiprināšanas 1995. gadā. Pārvaldes vadītājs arī atbalsta informatīvas kampaņas rīkošanu, jo ikdienas darbā varot pārliecināties, ka pilsonības pretendenti bieži vien informāciju par naturalizāciju esot ieguvuši tikai no Krievijas televīzijas nepilnīgā vai sagrozītā veidā.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.