Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. aprīlis, 2012
Drukāt

Grib piespiest uzņēmumus aktīvi izmantot divvalodību

lindermans_leta6

Padomju laikā bija izplatīta tradīcija pie lielajiem uzņēmumiem izvietot goda plāksnes ar labāko darbinieku fotogrāfijām. Vietām par to vēl arvien atgādina no tiem laikiem saglabājušās betona konstrukcijas, protams, jau bez foto. Līdzīgas goda plāksnes nu nolēmis taisīt arī Vladimirs Lindermans, cīnoties par krievu valodas ietekmes palielināšanu Latvijā. Būšot arī kauna plāksnes. 


Pēc februāra referenduma nacionālboļševiks ir kļuvis par krievvalodīgās preses varoni, kur viņam tiek dota iespēja gari un plaši klāstīt savas ieceres. Viena no tām būšot “Krievu valodas sabiedriskā inspekcija” (nosaukuma līdzība ar Valsts valodas inspekciju diez vai ir nejauša). Bet idejas pamatā esot uzslavēt tos uzņēmumus, kas savā darbā aktīvi izmanto divvalodību, un kaunināt tos, kas tā nedara. Sākumā tas tikšot izmēģināts Daugavpilī, lai gan, saka Lindermans, “tur tas nav aktuāli, jo tur gandrīz nav tādu veikalu un firmu, kas nevēlētos strādāt krievu valodā. Bet Rīgā gan aizvien vairāk. Šobrīd pienāk sūdzības par telekomunikāciju kompānijām un lidostu. (..) Būs interneta mājaslapa, gribam pieslēgt krievu masu medijus, lai tā kļūtu par kopējo krievu lietu.”

Katra uzņēmuma vadība, protams, ir tiesīga izvēlēties, kādās valodās tā piedāvā savus pakalpojumus. Kā sakāmvārdā – “par naudu pat velns danco”. Tomēr pirms došanās Lindermana pavadā, ļaujot viņam paglaudīt galvu, uzņēmējiem vajadzētu apzināties, ka tā ir politiska cīņa. Arī latviešiem būs interesanti papētīt lindermaniešu sastādītos sarakstus un izdarīt secinājumus. Varbūt arī īpaši atbalstīt tos, kas nokļuvuši uz krieviskotāju kauna plāksnes.

Nu ir redzams, ka ar referendumu nekas nav beidzies, un tā organizatori labi apzinās, ka būs vajadzīga ilga un neatlaidīga cīņa, lai panāktu savu. Viņi nav aizgājuši pavasara miegā, bet plāno savu darbību – sākot no puiciskiem izgājieniem, skrūvējot pie privātmājām plāksnītes divās valodās (un izrādās, Latvijā pat nav sakārtoti likumi, kas šādu patvaļu ierobežotu), līdz tālejošām iecerēm savām vajadzībām izmantot starptautisko konvenciju pantus (kurus gan Latvija nemaz nav ratificējusi un kas mums nav saistoši). Bet referenduma uzvarētāju apņēmība tā kā noplakusi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+