Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
6. augusts, 2014
Drukāt

Grib samazināt prasības skolotājiem; augstskolas iebilst (12)

Gata Šļūkas zīmējumsGata Šļūkas zīmējums

Vai divu mēnešu laikā var apgūt zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu skolā par skolotāju?

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka ne, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza izskatīšanai valdībā noteikumus, kas būtiski samazinās prasības skolotāju izglītībai.

Iepriekšējie IZM soļi, kas tika sperti, lai atvieglotu jau praktizējošo skolotāju iespējas iegūt tiesības pasniegt vēl kādu mācību priekšmetu, pedagoģiskajā vidē tika uztverti ar sapratni: Latvijā joprojām ir daudz mazo skolu, kurās skolotājiem ar šauru specializāciju nav iespējams piedāvāt tik daudz kontaktstundu, cik nepieciešams pilnai slodzei. Tāpēc skolotājiem piedāvā apgūt tā sauktās B programmas, kurās 320 stundu (divu mēnešu) laikā var gūt iemaņas, lai pasniegtu vēl kādu mācību priekšmetu.

Vai kritīsies kvalitāte?


Taču nu IZM sagatavojusi jaunus valdības noteikumus, kuri jau uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē.

Tie paredz, ka B programmās, faktiski – tālākizglītības kursos – tiesības strādāt skolā varēs iegūt arī tie, kam nav pedagoģiskās izglītības, bet iegūts bakalaura grāds “mācību priekšmetam atbilstošā nozarē”. Turklāt, lai bakalaura grādu atzītu par atbilstošu, pietiks, ja būs iegūti tikai astoņi kredītpunkti studiju kursā, kas saistīts ar mācību priekšmetu. Tas ir proporcionāli maz, ja zina, ka katrā studiju semestrī studenti iegūst 20 kredītpunktus.

Augstskolu pārstāvji uzsver: B programmās mācību priekšmeta saturs, tā mācīšanas metodika un prakse skolā ir ietverta nepilnīgi. Noteikumi gan paredz, ka strādāt skolā ilgstoši bez pedagoģiskās izglītības nevarēs – divu gadu laikā jāuzsāk pedagoģijas studijas.

LU studiju prorektors, bijušais LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes dekāns Andris Kangro ironiski teic: “Protams, pedagoģijā tāpat kā futbolā, ļoti daudzi ir speciālisti, tomēr tik ļoti pazemināt prasības skolotājiem ir bīstami.” Nosacījums, ka divu gadu laikā jāsāk mācīties par skolotāju, viņaprāt, situāciju neuzlabos: tas neglābs no “pilnīgi nesagatavotiem cilvēkiem, kuri dosies uz skolu meklēt laimi”.

LU valda uzskats: ja IZM sagatavotie noteikumi stāsies spēkā, samazināsies izglītības kvalitāte un galu galā būšot pat graujoša ietekme uz tautsaimniecību. Tāpēc LU nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei un arī premjerei Laimdotai Straujumai, prasot šos noteikumus atsaukt. Prasībai pievienojusies arī Rektoru padome.

Cer ievilināt vīriešus


Savukārt IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere norāda, ka par B programmu kvalitāti atbildīgas pašas augstskolas, jo tieši tās šīs programmas veido un īsteno. Tāpat augstskolām esot tiesības ieviest kādus testus, pēc kuriem noteikt, vai personas, kas grib apgūt šīs programmas, ir piemērotas skolotāja darbam. Taču noteikumi vēl tiks apspriesti.

B. Bašķere iesaka augstskolām izvērtēt skolotāju studiju programmas un padarīt tās mūsdienīgākas. Vai tas nozīmē, ka augstskolām ir pārāk konservatīva pieeja skolotāju sagatavošanā? “Tā es negribētu teikt,” attrauc B. Bašķere. “Bet ir laiks mainīties.”

Vienkāršojot prasības darba uzsākšanai skolās, IZM vēlas pedagoga darbam piesaistīt vairāk vīriešu. IZM pieļauj, ka ir tādi vīrieši, kuri labprāt strādātu skolā, bet nav studējuši pedagoģiju un pagaidām nav gatavi to darīt. B. Bašķere norāda, ka jau šobrīd skolās strādā skolotāji, kuri tur darbu uzsāka, kad spēkā bija kārtība, kas ļāva, piemēram, vēstures bakalauram, kurš apguvis pedagoģijas kursu, strādāt skolā. Cik apjomīgs šis pedagoģijas kurss toreiz bija, B. Bašķere gan nevar atbildēt.

LU iebilst arī pret to, ka tiem, kuri apguvuši tikai B programmas, būs tādas pašas tiesības mācīt attiecīgos mācību priekšmetus kā tiem, kuri gadiem studējuši tieši attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju studiju programmās. Sākotnēji bijis paredzēts šādas tiesības dot tikai tiem skolotājiem, kuri māca mācību priekšmetus, kuros ir mazs stundu skaits, bet nu tas būs ļauts visiem skolotājiem, ieskaitot eksakto priekšmetu skolotājus. B. Bašķere teic, ka šāds nosacījums ir palīdzība lauku skolu skolotājiem: lai viņiem, pasniedzot dažādus priekšmetus, būtu iespēja iegūt pilnu slodzi.

LU toties norāda, ka Latvijā skolotāju netrūkst, tāpēc nav pamata “ārpus formālās izglītības sagatavot nekvalificētus priekšmeta skolotājus”. A. Kangro arī brīnās, kāpēc iecerēts noteikt, ka mūziku, sportu, informācijas tehnoloģijas un svešvalodu tādi steigā apmācīti kadri nevarēs mācīt, bet sarežģīto ķīmiju un fiziku varēs.

Viedokļi

Andrejs Mūrnieks, Pedagogu domes priekšsēdētājs: – Ir svarīgi noturēt pedagoģisko kvalitāti skolu darbībā. Šobrīd samazinās skolēnu skaits, līdz ar to pedagogu netrūks, viņu starpā pat varētu pastiprināties konkurence. Tāpēc neredzu iemeslu, lai šobrīd dotu iespēju katram atvieglotā veidā kļūt par pedagogu. Cita lieta ir, ja jau strādājošs pedagogs iegūst tiesības mācīt vēl kādu priekšmetu. Bet tad arī jāraugās, lai priekšmeti būtu radniecīgi. Piemēram, fizikas skolotājs varētu pēc divu mēnešu kursiem mācīt ķīmiju vai matemātiku, bet fizkultūras skolotājam gan to nevajadzētu darīt. Domāju, ka diskusiju laikā šie strīdīgie noteikumi vēl tiks uzlaboti.

Jana Simanovska, Vecāku foruma valdes locekle: – Programma “Iespējamā misija” ir pierādījusi, ka skolās veiksmīgi var strādāt arī tie, kas nav ilgstoši apguvuši pedagoģiju. Turklāt Jaunzēlandes pētnieks Džons Hetijs atklājis, ka skolu darbības efektivitātei skolotāja zināšanas par mācību priekšmetu nebūt nav izšķirošās, svarīgāka ir, piemēram, prasme organizēt darbu klasē. Skolotājs vairs nav jāuztver kā vienīgais zināšanu avots, bet kā cilvēks, kas palīdz bērniem mācīties. Pedagoģiskā izglītība nav garantija, ka cilvēks mācēs strādāt ar bērniem. Turklāt, ja cilvēkam ir augstākā izglītība, nav pamata domāt, ka viņš pats arī ārpus augstskolas nevarēs apgūt to, kas vajadzīgs. Augstskolas taču pašas ir skolojušas šos bakalaurus, par kuru spējām strādāt skolā uztraucas. Domāju, ka tas patiesībā ir naudas jautājums: nu būs ierobežota iespēja kāst naudu no tiem, kuri vēlas strādāt skolā un spiesti iegūt otru augstāko izglītību, nu jau pedagoģijā. Formālu ierobežojumu dēļ nevajadzētu ceļu uz skolu aizšķērsot tiem, kam pedagoģiskais darbs ir aicinājums. Vienīgais, kas uztrauc iecerē atvieglot nosacījumus darba uzsākšanai skolā, ir prakses trūkums un tas, ka nav ieviesta mentoru sistēma jaunajiem skolotājiem, bet tās ir atrisināmas problēmas.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. vai netuvojas ikgadējā novērtēšana? Atbildēt

    Bašķere imitē ražīgu darbību, citādi atklāsies, ka ne tikai šī, bet vēl viena otra uzpūsta štata vienība IzM nav vajadzīga. Kā tas nāk, ka IzM darbu atrod savu karjeru ne visai veiksmīgi īstenojušie pedagogi. Ko gan labu varam sagaidīt?

  2. Kaut kāds absurds, tikai tādēļ, lai skolās būtu vairāk pedagogu vīriešu, Basķere gatava nogremdēt to, kas ir sakārtots. Idejas kā mājas, tikai kur loģika!!! Samaksājiet tiem pedagogiem, kuri patiešām prasmīgi izaudzinājuši un sagatavojusi jaunatni tālākizglitibai un darbam un pietiek bīdīt absurdas pasūtījumu idejas. Kā var it kā pieredzējis pedagogs tik ļoti ietekmēties un pat degradēties? Kauns Bašķere!

  3. Kā tad nu sanāk, ja bērnu dārzā dibenu slaucīt var tikai attiecīgo izglītību guvušas profesionāles, bet skolā mācīt varēs jebkura ķēkša? Jau šodien redzam pie kā novedusi vēstures skolotāju aizstāšana ar komunistiskās partijas vietējiem sekretāriem. Nav patriotu, jo komunisma mācība ir visu zemju proletārieši savienojieties. Un kā lai cilvēks kurš pats nesaprot matemātiku lai to iemāca skolēniem? Bet tādu speciālistu jau netrūks un skolas dārznieks bez izglītības pārņems bioloģijas stundu bez mazākiem sirdsapziņas pārmetumiem. Jau tagad dažās augstākajās mācību iestādēs tiek pirmajā semestrī ievesta jauna disciplina – elementārās matemātikas kurss. Cik tālu tā iesim?

  4. ir 1 nelaime ar skolotājiem. to, ka kāds atņirdzās, ka māja sabrūk un ka ļotene neturās gaisā un nomaucās zemē ar visiem pilotiem, pasažieriem un stjuadesām, to nevar nepamanīt – skolotāja kļūdas nepamana vai pamana pēc tik ilga laika, ka nesasaista ar cēloņiem. man šajā sakarā likumprodžekts padomā – izglītība ar ± 40 gadu vai ar mūža garantiju. vismaz pirmās 4÷7 klases. ja kāds (īpaši ar 2 vai 3 augstajām izglītībām un smalkā amatā!) nezina to, ko māca līdz 5. klasei un šīs nezināšanas dēļ nevar veikt savu darbu, viņu par baltu velti «pārmāca» un skola skolotāju persōnās maksā par atraušanu no ražošanas.

  5. mīts par “iespējamo misiju”. jauns gados, savā amatā varošs vīrietis absolūti netika galā ar vidusskolas klases audzinātāja pienākumiem, kā arī ardisciplīnas problēmām, arī ar attiecībām ar audzināmo klasi. Nu nav tāds pētījums veikts, kā strādā “iespējamā misija”. vienīgais, kas viņiem netrūkst, ir iepotēta neadekvāti augsta pašapziņa. bet nākas aplauzties realitātes priekšā – JA GRIBI STRĀDĀT SKOLĀ, MĀCIES PEDAGOĢIJU!

  6. Mūsu skolā gan jau eksistē līdz galam neapmācīti skolotāji, kuru vājā vieta ir valsts valodas zināšanas.

  7. 1999.gadā Ministru Kabinets pieņēma noteikumus, kuri paģērēja, ka ir nepieciešams pedagoģisko izglītību apliecinošs dokuments, lai strādātu par skolotāju. Jā, tieši dokuments, nevis zināšanas, prasmes vai psiholoģiska atbilstība skolotāja darbam. Nu 2014. gadā kāds ir sācis reaģēt uz iebildumiem, kuri tika izteikti 15 gadus atpakaļ … kāda apbrīnojama operativitāte!
    Runa jau nav par galējībām, ka, piemēram, tikai namdaris spēs iemācīt puikam iesist sienā naglu, bet par elementāru cieņu pret erudīciju (nešaubieties, skolnieki spēj novērtēt skolotāja prāta spējas!) un cieņu pret amata prasmēm – tieši par to ir runa, ja kāds iedomājas, ka bioloģijas skolotājs spēj mācīt darbmācību vai fizkultūrietis mūziku.
    Praktisko prasmju apgūšana skolā ir personības veidošanai ne mazāk svarīga kā teorētisko zināšanu apguve. Pie praktiskajām darbībām jāpieskaita arī prasme glītrakstīt, rasēt, strādāt laboratorijā vai labot elektrības slēdzi un vēl daudzas citas liederīgas lietas. Ja vēlaties, arī prasme sportot un dejot. Ministriju juceklīgā rosīšanās galu galā liecina par nespēju paredzēt un pārredzēt procesus un augstprātīgu ignoranci pret speciālistu izteiktu viedokli.

  8. Vot un tagad paskatamies uz Vācījas izglitibas sistemu, īpaši ka notiek apmaciba konkretas profesijas piemeram ja velies kļut par kautvai auto atsledznieku, naksies iet par macekli kada no auto servisiem, un kas tevi tur apmacis, noteikti ne pedagogs, vai cilveks bus apguvis arodu labak ka pie pedagoga skolas sola, noteikti, un tagad izdaram secinajumus. Kam tas ir nav izdevigi? Protams esošajiem pedagogiem un skolu valdem, jo musdienas skolas sak lenam un noteikti kļut par naudas izspiešanas mašineriju, visur lai iegutu izglitibu par pilnigi visu ir jamaksa. Un nu bus konkurence pedagogiem un viņu valdem, jo bus pieeijams daudz letaks macibu speks, kas ar prieku macis, nevis visulaiku protestes cik gan abižoti un zemu atalgoti viņi itka esot, kautgan pilsetu skolu skolotaji, saņem diezgan pienacigas algas, vieniga problema ir lauku skolas stradakošie .

  9. Draudīgais aicinājums Atbildēt

    Komuņaga Auziņ no LU, nesprēgā: protams, biedr, tev rūp finansējuma nokāšana no Latvijas valsts savu nekvalitatīvo studiju programmu uzturēšanai…
    IZM, paskatieties kādās programmās nav auzpildītas nesakarā uzskrūvēts valsts budžeta vietu skaits, un LU izsludina papildus uzņemšanas termiņus budžetā atpalikušajiem. Vai tam jātērē valsts budžets, ja pēc tam nav kur likt bezdarbniekus ar maģistra grādu?

  10. Simanovskas izteiktais ir tipisks neprofesionāļa viedoklis, jo ikviens taču ir gājis skolā un ir kompetentents spriest par skolotāja darbu.
    1) Vai ir veikts aptverošs pētījums par ”Iespējamās misijas ” viksmīgo darbu? Presē parādās pāris raksti par veiksmīgiem gadījumiem. Mūsu skolā strādāja mīļa ,jauka meitene, bet neteiksim, ka ļoti sekmīgi un viņas dzimtās ( latviešu ) valodas līmenis bija satraucošs.
    2)Skolotāja zināšanas par mācību priekšmetu vai mācību priekšmetā ir ļoti svarīgas, jo skolotāja visrupjākā kļuda ir zinātniskā kļūda t.i. iemācīt nepareizi.
    3)”Pedagoģiskā izglītība nav garantija, ka cilvēks mācēs strādāt ar bērniem” Jā gan. Nauda dzīvē nav galvenais, bet vai varam iztikt bez tās? Tātad pedag. izglītība ir obligāti nepieciešama.
    4)” ārpus augstskolas var apgūt to, kas vajadzīgs” Tipiska kļūda domāšanā cilvēkiem, kas attiecīgo nozari nav studējuši. Arī es biju ļoti daudz apguvusi sev nepieciešamajā nozarē, bet kad iestājos augstskolā , sapratu, ka tā spēj dot daudz vairāk. Arī oficiants Leiškalns, kurš jutās pietiekami gudrs lai sedētu Saeimā, pēc tam, kad sāka mācīties no sava sekretāra pierakstītajām lekcijām augstskolā, atzina, ka augstskolā tomēr kaut ko varot iemācīties.
    5) Tiem, ”kam pedagoģiskais darbs ir aicinājums”, neviens neaizšķērso ceļu uz pedagoģisku austskolu jau šodien, nevis tikai pēc 2 gadiem,

  11. Ja samazina prasības, tad jāsamazina arī algu!

  12. Ministriju ziepēs. Tas ir kurss tajā pat virzzienā kas jau novedis izglītību strupceļā.

Draugiem Facebook Twitter Google+