Gata Šļūkas zīmējums

Grib samazināt prasības skolotājiem; augstskolas iebilst 12

Vai divu mēnešu laikā var apgūt zināšanas, kas nepieciešamas, lai strādātu skolā par skolotāju?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 sieviešu un 5 vīriešu vārdus, kas nes laimi to īpašniekiem 30
Mistika: pie Ukrainas robežas atvēries milzīgs krāteris, ko dēvē par “portālu uz pazemes pasauli” 63
Kāda būs Ukraina 5-10 gadus pēc kara? Zelenskis aicina nefantazēt, bet divas lietas viņš apsola
Lasīt citas ziņas

Augstskolu pārstāvji uzskata, ka ne, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) virza izskatīšanai valdībā noteikumus, kas būtiski samazinās prasības skolotāju izglītībai.

Iepriekšējie IZM soļi, kas tika sperti, lai atvieglotu jau praktizējošo skolotāju iespējas iegūt tiesības pasniegt vēl kādu mācību priekšmetu, pedagoģiskajā vidē tika uztverti ar sapratni: Latvijā joprojām ir daudz mazo skolu, kurās skolotājiem ar šauru specializāciju nav iespējams piedāvāt tik daudz kontaktstundu, cik nepieciešams pilnai slodzei. Tāpēc skolotājiem piedāvā apgūt tā sauktās B programmas, kurās 320 stundu (divu mēnešu) laikā var gūt iemaņas, lai pasniegtu vēl kādu mācību priekšmetu.

Vai kritīsies kvalitāte?


CITI ŠOBRĪD LASA

Taču nu IZM sagatavojusi jaunus valdības noteikumus, kuri jau uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē.

Tie paredz, ka B programmās, faktiski – tālākizglītības kursos – tiesības strādāt skolā varēs iegūt arī tie, kam nav pedagoģiskās izglītības, bet iegūts bakalaura grāds “mācību priekšmetam atbilstošā nozarē”. Turklāt, lai bakalaura grādu atzītu par atbilstošu, pietiks, ja būs iegūti tikai astoņi kredītpunkti studiju kursā, kas saistīts ar mācību priekšmetu. Tas ir proporcionāli maz, ja zina, ka katrā studiju semestrī studenti iegūst 20 kredītpunktus.

Augstskolu pārstāvji uzsver: B programmās mācību priekšmeta saturs, tā mācīšanas metodika un prakse skolā ir ietverta nepilnīgi. Noteikumi gan paredz, ka strādāt skolā ilgstoši bez pedagoģiskās izglītības nevarēs – divu gadu laikā jāuzsāk pedagoģijas studijas.

LU studiju prorektors, bijušais LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslu fakultātes dekāns Andris Kangro ironiski teic: “Protams, pedagoģijā tāpat kā futbolā, ļoti daudzi ir speciālisti, tomēr tik ļoti pazemināt prasības skolotājiem ir bīstami.” Nosacījums, ka divu gadu laikā jāsāk mācīties par skolotāju, viņaprāt, situāciju neuzlabos: tas neglābs no “pilnīgi nesagatavotiem cilvēkiem, kuri dosies uz skolu meklēt laimi”.

LU valda uzskats: ja IZM sagatavotie noteikumi stāsies spēkā, samazināsies izglītības kvalitāte un galu galā būšot pat graujoša ietekme uz tautsaimniecību. Tāpēc LU nosūtījusi vēstuli izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei un arī premjerei Laimdotai Straujumai, prasot šos noteikumus atsaukt. Prasībai pievienojusies arī Rektoru padome.

Reklāma
Reklāma

Cer ievilināt vīriešus


Savukārt IZM Izglītības departamenta direktora vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā Baiba Bašķere norāda, ka par B programmu kvalitāti atbildīgas pašas augstskolas, jo tieši tās šīs programmas veido un īsteno. Tāpat augstskolām esot tiesības ieviest kādus testus, pēc kuriem noteikt, vai personas, kas grib apgūt šīs programmas, ir piemērotas skolotāja darbam. Taču noteikumi vēl tiks apspriesti.

B. Bašķere iesaka augstskolām izvērtēt skolotāju studiju programmas un padarīt tās mūsdienīgākas. Vai tas nozīmē, ka augstskolām ir pārāk konservatīva pieeja skolotāju sagatavošanā? “Tā es negribētu teikt,” attrauc B. Bašķere. “Bet ir laiks mainīties.”

Vienkāršojot prasības darba uzsākšanai skolās, IZM vēlas pedagoga darbam piesaistīt vairāk vīriešu. IZM pieļauj, ka ir tādi vīrieši, kuri labprāt strādātu skolā, bet nav studējuši pedagoģiju un pagaidām nav gatavi to darīt. B. Bašķere norāda, ka jau šobrīd skolās strādā skolotāji, kuri tur darbu uzsāka, kad spēkā bija kārtība, kas ļāva, piemēram, vēstures bakalauram, kurš apguvis pedagoģijas kursu, strādāt skolā. Cik apjomīgs šis pedagoģijas kurss toreiz bija, B. Bašķere gan nevar atbildēt.

LU iebilst arī pret to, ka tiem, kuri apguvuši tikai B programmas, būs tādas pašas tiesības mācīt attiecīgos mācību priekšmetus kā tiem, kuri gadiem studējuši tieši attiecīgā mācību priekšmeta skolotāju studiju programmās. Sākotnēji bijis paredzēts šādas tiesības dot tikai tiem skolotājiem, kuri māca mācību priekšmetus, kuros ir mazs stundu skaits, bet nu tas būs ļauts visiem skolotājiem, ieskaitot eksakto priekšmetu skolotājus. B. Bašķere teic, ka šāds nosacījums ir palīdzība lauku skolu skolotājiem: lai viņiem, pasniedzot dažādus priekšmetus, būtu iespēja iegūt pilnu slodzi.

LU toties norāda, ka Latvijā skolotāju netrūkst, tāpēc nav pamata “ārpus formālās izglītības sagatavot nekvalificētus priekšmeta skolotājus”. A. Kangro arī brīnās, kāpēc iecerēts noteikt, ka mūziku, sportu, informācijas tehnoloģijas un svešvalodu tādi steigā apmācīti kadri nevarēs mācīt, bet sarežģīto ķīmiju un fiziku varēs.

Viedokļi

Andrejs Mūrnieks, Pedagogu domes priekšsēdētājs: – Ir svarīgi noturēt pedagoģisko kvalitāti skolu darbībā. Šobrīd samazinās skolēnu skaits, līdz ar to pedagogu netrūks, viņu starpā pat varētu pastiprināties konkurence. Tāpēc neredzu iemeslu, lai šobrīd dotu iespēju katram atvieglotā veidā kļūt par pedagogu. Cita lieta ir, ja jau strādājošs pedagogs iegūst tiesības mācīt vēl kādu priekšmetu. Bet tad arī jāraugās, lai priekšmeti būtu radniecīgi. Piemēram, fizikas skolotājs varētu pēc divu mēnešu kursiem mācīt ķīmiju vai matemātiku, bet fizkultūras skolotājam gan to nevajadzētu darīt. Domāju, ka diskusiju laikā šie strīdīgie noteikumi vēl tiks uzlaboti.

Jana Simanovska, Vecāku foruma valdes locekle: – Programma “Iespējamā misija” ir pierādījusi, ka skolās veiksmīgi var strādāt arī tie, kas nav ilgstoši apguvuši pedagoģiju. Turklāt Jaunzēlandes pētnieks Džons Hetijs atklājis, ka skolu darbības efektivitātei skolotāja zināšanas par mācību priekšmetu nebūt nav izšķirošās, svarīgāka ir, piemēram, prasme organizēt darbu klasē. Skolotājs vairs nav jāuztver kā vienīgais zināšanu avots, bet kā cilvēks, kas palīdz bērniem mācīties. Pedagoģiskā izglītība nav garantija, ka cilvēks mācēs strādāt ar bērniem. Turklāt, ja cilvēkam ir augstākā izglītība, nav pamata domāt, ka viņš pats arī ārpus augstskolas nevarēs apgūt to, kas vajadzīgs. Augstskolas taču pašas ir skolojušas šos bakalaurus, par kuru spējām strādāt skolā uztraucas. Domāju, ka tas patiesībā ir naudas jautājums: nu būs ierobežota iespēja kāst naudu no tiem, kuri vēlas strādāt skolā un spiesti iegūt otru augstāko izglītību, nu jau pedagoģijā. Formālu ierobežojumu dēļ nevajadzētu ceļu uz skolu aizšķērsot tiem, kam pedagoģiskais darbs ir aicinājums. Vienīgais, kas uztrauc iecerē atvieglot nosacījumus darba uzsākšanai skolā, ir prakses trūkums un tas, ka nav ieviesta mentoru sistēma jaunajiem skolotājiem, bet tās ir atrisināmas problēmas.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.