Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
7. jūnijs, 2013
Drukāt

Grib taisnīgāku pensiju indeksāciju

Foto - LETAFoto - LETA

Trešdien Labklājības ministrija un Latvijas Pensionāru federācija (LPF) vienojās par šobrīd abām pusēm iespējami pieņemamāko pensiju indeksācijas variantu, proti, ministrijas piedāvājums ir indeksēt pensijas, kas mazākas par 200 latiem, palielinot tās jau šoruden par 4%.

LPF valdes priekšsēdētājs Andris Siliņš piekritis tiktāl, ka ir ar mieru apspriest šo priekšlikumu, bet galīgo lēmumu – atbalstīt vai neatbalstīt piedāvāto indeksācijas variantu – pieņems LPF valde 19 cilvēku sastāvā. Tas būs zināms pirmdien, kad notiks ārkārtas valdes sēde.

Kā piedāvāto indeksācijas variantu vērtē mūsu lasītāji? LPF valdes loceklis Jānis Felsbergs atklāj, ka viņam nav pieņemams LM priekšlikums. Iepriekš federācijā nolemts, ka pensiju indeksācija nedrīkst būt mazāka vidēji par 9 latiem. Tas nozīmē, ka pensijai 100 latu apmērā jāpieaug par šo summu. Tagadējais piedāvājums paredz, ka 100 latu pensija palielināsies tikai par 4 latiem. Tā ir atkāpšanās no sākotnēji izvirzītajām prasībām.

“Varētu pieņemt, ka šogad indeksē tikai mazās pensijas, kas nepārsniedz 200 latus. Saprotu, visu uzreiz nevar gribēt. Taču noteikti nepiekrītu, ka pieaugums ir tik niecīgs,” sacīja J. Felsbergs.

Rīdzinieks Jānis Greitāns uzskata, ka būtu taisnīgi pensijas visiem katru gadu palielināt par vienādu summu. Tagad iznāk, ka lielo pensiju īpašnieki jebkurā indeksācijā allaž iegūst vairāk, kamēr mazo pensiju saņēmējiem pielikums ir niecīgs. Kamēr vieni ēd lašu ikrus, citiem atvēlēta ķilava, saka J. Greitāns. Ierēdņi skaidro, ka lielākas pensijas saņem tie, kas veikuši lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tāpēc ir pelnījuši arī straujāku pieaugumu pensiju indeksācijā. J. Greitāns gan uzskata, ka lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas viņiem jau nodrošināja prāvāku pensiju, un viss. Turpmāk veikto iemaksu lielums vairs nedrīkstētu atstāt iespaidu uz pensijas paaugstināšanu.

Pensionārs J. Greitāns pamanījis vēl kādu būtisku netaisnību – kā lai jūtas cilvēks, kura pensija kaut par vienu santīmu pārsniedz 200 latu robežu? Skaidrs, ka viņam indeksācija nav paredzēta. “Tāpēc iesaku indeksācijai atvēlēto summu – vairāk nekā 10 miljonus latu – sadalīt visiem vienādi.”

Šo viedokli atbalsta arī Krāslavas novada pensionāru biedrības vadītājs Edmunds Gekišs. “Nevis indeksāciju ar procentiem, bet konkrētus latus katra maciņā!” Viņš norūpējies, vai neiznāks tā, ka tos latus, ko pensijas saņēmējam piešķirs indeksācija, tūlīt pat atvilks iedzīvotāju ienākuma nodoklī.

Pensionāra neaizkaramais minimums nav mainījies gadiem – tas joprojām ir tikai 165 lati, lai gan LPF prasa to palielināt līdz minimālās darba algas līmenim – 200 latiem. Tieši tas, kas noderētu patlaban piedāvātajā pensiju indeksācijas variantā.

“Kaķim pie astes tāda indeksācija! Kamēr nesakārtos pensiju likumus atbilstoši taisnīguma prasībām, valdība ar piedāvāto indeksāciju cenšas cilvēkiem aizmālēt acis,” skarbi saka Preiļu novada pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja Irēna Timošenko. Šī organizācija ir viena no tām, kas, protestējot pret federācijas darbības mazspēju, to atstāja. I. Timošenko iestājas par to, lai tiktu pārskatīta pensiju piešķiršanas kārtība par laiku līdz 1996. gadam. “Toreiz nenotika taisnīgi, tāpēc tagad gandrīz 80% pensionāru knapi velk dzīvību, bet izredzētie saņem tūkstošus. Vienu brīdi pat bija iespēja nopirkt pensiju, iemaksājot sociālajā budžetā prāvu summu. Vai kādā citā valstī tas būtu iespējams?” sašutumu neslēpj Preiļu pārstāve.

Lielvārdes pensionārs Romualds Kolužs regulāri uzskaita savas ģimenes izdevumus. “Pēc sava budžeta redzu, ka ģimenes izdevumiem vidēji mēnesī pietrūkst apmēram 100 latu. Piemēram, kādreiz pārtikai mēnesī pietika ar 50 latiem, vēlāk jau bija jāizdod 75 lati, tagad nepieciešami jau apmēram 110 lati, lai gan mūsu ēdienkarte šajā laikā nav mainījusies.” R. Kolužs tomēr nav noskaņots kategoriski.

“Esmu patriots. Ja Latvijas valstij tiešām būtu svarīgi taupīt līdzekļus, mēs būtu ar mieru arī piekāpties.” Pensionārs ar 46 gadu darba stāžu saņem nepilnus 200 latus, un tāda pensija, viņaprāt, nav gluži adekvāts novērtējums. Pensijai jābūt lielākai, lai nebūtu jāpieņem bērnu palīdzība, jo tas ir pašcieņas jautājums,” uzskata Romualds.

Bauskas novadā dzīvojošais Gunārs Kamerāds norādīja, ka labklājības ministre diskusiju par pensiju indeksāciju izmantojusi, lai sašķeltu pensionārus. Tas atstājis negatīvu iespaidu. Lai gan viņš atbalsta ministrijas pašreizējo piedāvājumu šogad indeksēt tikai mazās pensijas, tomēr uzskata, ka perspektīvā tā nekādus uzlabojumus pensionāriem nesniegs. “Turpmāk būs ja ne sliktāk, tad tāpat kā līdz šim. Nākamgad ieviesīs eiro, un esmu pilnīgi drošs, ka cenas visam paaugstināsies. Jau izskanējis, ka inflācija 2014. gadā varētu tuvoties diviem procentiem,” saka G. Kamerāds Bauskā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+