Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
10. novembris, 2016
Drukāt

“Griba”, “Dzimšana”, “Varonība”: LB simtgadi pieminēs ar īpašām monētām un pētījumiem (2)

Latvijas Bankas publicitātes fotoLatvijas Bankas publicitātes foto

Latvijas Banka valsts simtgadi pieminēs, radot vairākas valsts izveidei veltītu piemiņas un kolekcijas monētu sērijas un atsevišķas monētas, kā arī pētot Latvijas centrālās bankas vēsturi kopsakarībās ar Latvijas valsts un tautsaimniecības attīstību.

Latvijas valsts simt gadu jubilejas pasākumu programma veidota, paredzot svētku un paliekošu vērtību radīšanā iesaistīt visu sabiedrību, ikvienu cilvēku un iestādi. Valsts 100 gadu jubilejas gaidīšanu ievadīs jau 2017.gadā plānotie darbi un pasākumi, bet Latvijas rotāšana svētku noskaņās ilgs piecus jubilejas gadus. Latvijas Banka valsts 100 gadu jubilejas svinēšanu noslēgs ar centrālās bankas 100 gadu jubileju 2022.gada 1.novembrī.

Iesaistoties Latvijas rotāšanā un dāvanu mūsu valstij veidošanā, Latvijas Banka kopā ar Latvijas māksliniekiem radīs vairākus veltījumus monētu mākslā, no kuriem īpaši centrālā banka izceļ divas programmas – trīs zelta kolekcijas monētas monētu sērijā “Zelta saktas” un četras Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem veltītas divu eiro piemiņas monētas, kas iznāks līdz 2018.gadam. Centrālā banka šodien iepazīstināja ar pirmajām divām šo programmu monētām – zelta kolekcijas monētu “Latvijas saktas. Ripsakta” un divu eiro piemiņas monētu “Vidzeme”. Īpaša ir iecere iesaistīt bērnus valsts jubilejas naudas zīmes tapšanā – nākamnedēļ Latvijas Banka izziņos bērnu zīmējumu konkursu “Mana Latvija”, kas veiksmes gadījumā nesīs 2018.gadā izlaižamas monētas dizaina risinājumu.

Iecerēta arī pirmā naudas zīme ar kopēju Baltijas valstu dizainu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas centrālā banka jubilejas gadā izdos divu eiro piemiņas monētu, veltītu šo triju valstu izveidei pirms 100 gadiem. Parādot kaimiņvalstis, ar ko mūs vieno daudz kopīga vēsturiskajā attīstībā, Latvijas Banka savu 2018.gada tautsaimniecības konferenci plāno veltīt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu reģiona attīstībai.

Latvijas Banka plāno pabeigt sākto Latvijas centrālās bankas vēstures pētniecību kopsakarībās ar Latvijas valsts un tautsaimniecības attīstību, iesaistot šajā darbā vēstures zinātniekus Inetu Lipšu un Kasparu Zelli. Latvijas vēsturē ir apzināti notikumi un personības, kas bijuši izšķirīgi politikā, daudzās kultūras un mākslas jomās. Šis darbs jāpaveic arī finanšu vēsturē, un Latvijas Banka sniegs arī savu ieguldījumu un pētnieku darbu, 2017.-2022.gadā apzinot, sistematizējot un darot sabiedrībai pieejamus vēstures materiālus.

Latvijas Banka vēlas palīdzēt augt integrētai ekonomikas vēstures disciplīnai. Šis ekonomikas pētniecības virziens ir kritiski nepieciešams ekonomiskās domas attīstībai, mūsdienu ekonomikas procesu izpratnei plašākā kontekstā, secina centrālā banka. Tāpēc tradicionālajā Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursā tiks iedibināta Jura Vīksniņa balva, kas 2018.gadā tiks pasniegta labākā ekonomikas vēsturei veltītā darba autoram.

“Latvijas simtgades plānā iekļauti teju tūkstoš dažādu pasākumu cikli. Simtgade ir unikāls brīdis, ko vēlamies, lai sajūt ikviens valsts iedzīvotājs, jo Latvija nav bezpersonisks vārds – tas ietver katru no mums. Simtgade nav vienas dienas svinības, tas ir vērienīgs notikumu kopums piecu gadu garumā. Taču īpaši svarīgi ir radīt paliekošas vērtības, kuras kalpos par simtgades vēstījumu mūsu bērniem un mazbērniem, tādēļ prieks par Latvijas Bankas iesaisti, tostarp unikālu jubilejas monētu tapšanu,” norāda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

Jau ziņots, ka Latvijas simtgades svinības piecu gadu laikā tiks strukturētas daļās, kas katra apliecina Latvijas būtību attiecīgajā gadā pirms 100 gadiem. Katram gadam piešķirts savs nosaukums, kas raksturo Latvijas vēsturisko būtību. 2017.gadam piedēvēts nosaukums “Griba”, jo tieši pirms simts gadiem bija izšķiršanās laiks par Latvijas nākotni, 2018.gadam dots nosaukums “Dzimšana”, jo 1918.gads bija lielo pārmaiņu laiks. 2019.gads tiek dēvēts par “Varonības” gadu, jo par spīti Baltijas landesvēra un lielinieku karaspēka ielenkumam tika dibināta Latvijas Republika. Vienlaikus par godu pirmajam Latvijas parlamentam un pirmajam prezidentam Jānim Čakstem 2020.gads nosaukts par “Brīvības” gadu, bet 2021.gads – par “Augšanas” gadu, kas tā dēvēts, jo 1921.gadā Latvija ieguva starptautisku atzinību.

Simtgades svinību kontekstā būtiskas ir paliekošas vērtības, tāpēc, gatavojoties svinībām, notiek kultūras telpas sakārtošana un infrastruktūras uzlabošana, tāpat tiks izdota Latvijas Nacionālā enciklopēdija, vairākas filmas, grāmatas, tik izveidoti tūrisma maršruti un citas Latvijai paliekošas vērtības, iepriekš informēja kultūras ministre.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. suveniru razosanas kantoris Atbildēt

    ko to mūmiju te vēl kustina, ja kopš iekapšanas ES pļekā tā ir nulle !!!
    😠

Draugiem Facebook Twitter Google+