Mobilā versija
+17.8°C
Liene, Liena, Helēna, Elena, Ellena
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
6. jūnijs, 2017
Drukāt

Diāna Jance: Gribasspēka brilles

Jance

Diāna Jance

Šoreiz gribu rakstīt par ko labu, mūsu laikam atbilstošu un ikdienu atvieglojošu, ko agrāk nebiju ievērojusi. Ir tik labi mūsu zemē atklāt to, kas notiek un attīstās, kas ir uz labu vērsts. Tepat, Latvijā, top dažādas virtuālās sistēmas – gan izziņai un izglītībai, gan datu apstrādei un visu iedzīvotāju ērtībai. Par vairākām daudzi, iespējams, nemaz nenojauš, jo sistēmas strādā klusi, tomēr lietotāju vidū tiek aktīvi izmantotas.

Piemēram, jau sen, kopš pašiem pirmajiem datoriem un Latvijas atjaunošanas, mūsu valsts bibliotekāri strādājuši pie krājumu digitālās apstrādes. Pat neizejot no mājas, lasītājam ir iespēja uzzināt gan kādas grāmatas vai cita darba oriģinālo nosaukumu, gan tulkotāja vārdu, gan izdevniecību un publicēšanas gadu. Jāatzīst, ka pavisam apjuku, pirmoreiz pētot kataloga piedāvātās iespējas. Laika gaitā sapratu, ka kopkatalogi ir katrā Latvijas novadā un to tīklam pievienojušās arī daudzas skolu un specializētās bibliotēkas. Kā dinozauru laikmeta cienīgs pārstāvis uzzināju, ka Latvijas bibliotēku katalogs “Alise” pastāv jau kopš 1992. gada un tajā apvienojušās 1067 bibliotēkas. Varēju izpētīt, kurās tuvākajās bibliotēkās grāmatu meklēt un pat kurā plauktā kārotais izdevums ievietots.

Tajā pašā dienā devos uz vietējo bibliotēku. Vienmēr laipnā bibliotekāre apstiprināja, ka vēl joprojām samērā bieži parādoties lasītāji, kuri nenojaušot par kopkataloga esamību. Reģistrējoties katalogā, lasītājam ir iespēja grāmatas pasūtīt, iestāties grāmatu saņemšanas rindā, pārsūtīt vēlamās grāmatas no citām bibliotēkas filiālēm, pagarināt lasīšanas termiņus… Tā tiek atvieglots arī bibliotekāru darbs, jo grāmatas jau ir elektroniski fiksētas un, tās iedodot lasītājam vai pēc tam saņemot, atliek tikai nopīkstināt svītrkodu.

Nu jā, aizmāršīgs lasītājs neko daudz nemainās – vairākas minūtes veltīju, rūpīgi meklējot grāmatu “Hitlera harēms”, taču atsaucu sevi īstenībā. Meklētā grāmata, protams, bija “Ļeņina harēms” par latviešu strēlniekiem. Bibliotekāre līdzjūtīgi pasmaidīja – jā, katalogs noder arī tajā gadījumā, ja lasītājs tikai aptuveni atceras grāmatas nosaukumu…

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2016. gadā Latvijas bibliotēkās kopumā bija reģistrējušies viens miljons 339 406 tūkstoši lasītāju, kuriem kopumā izsniegtas vairāk nekā 21 miljons grāmatu. Virtuāli bibliotēku izdevumi ir meklēti aptuveni septiņus miljonus reižu.

Latvija ir tikai nedaudz lielāka valsts nekā Igaunija, taču, pēc Igaunijas Nacionālās bibliotēkas statistikas nodaļas ziņām, turienes bibliotēkās lasītāji virtuālos pakalpojumus esot meklējuši divreiz mazāk. Atliek secināt, ka ir arī tādas jomas, kurās mūsu valsts ir efektīvāka par Igauniju, kaut gan, atceroties tikko pagājušās pašvaldību vēlēšanas, salīdzinājumā ar mums Igaunijā ir apzinīgāki vēlētāji, kuri augstāk tur savu pilsoņa pienākumu, ne tikai tiesības. Runā, ka mūsu kūtrajiem vēlētājiem nebūtu līdzējusi pat Igaunijā ieviestā digitālā balsošanas sistēma…

Mēs dzīvojam digitālo tehnoloģiju pasaulē, un vai esat redzējuši tos brīnumainos brīžus, kad ar digitālu tehnoloģiju palīdzību nedzirdīgi cilvēki sāk dzirdēt vai neredzīgi redzēt? Varbūt ir jāpieprasa, piemēram, “Apple” kompānijai, lai mūsu valsts pilsoņiem izgudro gribasspēka brilles, lai pietiktu gribas un enerģijas pašiem savest kārtībā savu valsti? Cerams, ka vismaz Saeimas vēlēšanās nākamgad piedalīsies visi bibliotēkās reģistrētie pilsoņi un arī tie, kuri lieto internetu bibliotēku telpās.

1905. gadā cariskās Krievijas Vidzemes guberņas galvaspilsētā Rīgā vēlēšanās piedalījās 78,9 procenti balsstiesīgo iedzīvotāju, savukārt pirmajās Latvijas Republikas galvaspilsētas domes vēlēšanās – 70 procenti balsstiesīgo pilsētnieku, 1931. gadā – pat 88 procenti. Tagad, pēc nupat notikušajām vēlēšanām, jau kuro reizi sabiedrības paradumu pētnieki cenšas izskaidrot zemo vēlētāju intereses līmeni – daži aizrunājās pat līdz mazdārziņiem, kuros pēc seniem paradumiem tieši 3. jūnijā bijuši jāsēj redīsi un jāapkaro augu kaitēkļi. Vai tad pie reizes to pašu nevarēja paveikt arī vēlēšanu iecirknī? Valsts un pašvaldības politikas dārzos un mazdārziņos kaitēkļu netrūkst.

Pievienot komentāru

Noskaties! Unikāli aizkadri no filmas "Nameja gredzens" tapšanasAr lielās zemgaļu un krustnešu kaujas ainām noslēgusies latviešu leģendas “Nameja gredzens” filmēšana. Mobilā televīzija, lietotne LMT Straume piedāvā ieskatīties filmas uzņemšanas aizkulisēs un kuriozos unikālā videostāstā "Filmas "Nameja gredzens" aizkadrā".
Draugiem Facebook Twitter Google+