Grībauskaite: Ģenerālprokuratūrai ir jāizskata ziņas par iespējamu CIP cietumu Lietuvā 0
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite trešdien norādīja, ka ASV Senāta ziņojums par iespējamo Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) slepeno cietumu atrašanos Lietuvā ir jāizanalizē Ģenerālprokuratūrai, un, ja informācija izrādīsies patiesa, Lietuvai būs jāuzņemas atbildība.
“Ģenerālprokuratūrai būs jāpārbauda informācija, kas ir tikusi publicēta. Ja informācija izrādīsies patiesa, Lietuvai būs jāuzņemas atbildība,” Grībauskaites teikto aģentūrai BNS citēja viņas preses pārstāvis Modests Naudžus.
Lietuvas prezidente pozīciju pauda pēc tam, kad ASV parlamenta augšpalāta otrdien publiskoja ziņojuma kopsavilkumu, kurā secināts, ka CIP iespējamo teroristu nopratināšanas, kas notika arī slepenos cietumos vairākās ārvalstīs, metodes bija brutālas un neefektīvas.
Ziņojuma, kas ir slepens, kopsavilkumā teikts, ka ar starptautisko teroristu organizāciju “Al Qaeda” saistītie aizturētie tika nogādāti uz nopratināšanu slepenos cietumos visā pasaulē. Oficiālas informācijas par šo cietumu darbību nav, jo publiski pieejamā ziņojuma versijā šo vietu identifikācija ir slēpta.
2007.gadā Eiropas Parlamenta ziņojumā Polija un Rumānija tika apsūdzēta par CIP slepeno cietumu atļaušanu savas valsts teritorijā 2003.-2005.gadā.
Tāpat tiek uzskatīts, ka tādi cietumi atradās Lietuvā, Taizemē un Afganistānā.
Cilvēktiesību aktīvisti uzstāj, ka Lietuvā atradās cietums, kurš dokumentā dēvēts par “violeto”. Senāta ziņojumā teikts, ka tas bija atvērts 2005.gada sākumā un slēgts 2006.gadā, jo tajā nebija iespējams sniegt medicīnisko palīdzību.
Senāta dokumentā pieļauts, ka Viļņas centrs bija vieta, kur tika turēts Saūda Arābijas pilsonis Mustafa al Havsavi. Aizdomās turētais pašlaik atrodas Gvantanamo bāzē Kubā. 2014.gada februārī prokuratūra sāka izmeklēšanu par viņa ierašanos Lietuvā.
Lietuvas parlamentārās izmeklēšanas laikā 2009.gada beigās tika secināts, ka Viļņā un tās pievārtē ir divas vietas, kur telpas varētu būt piemērotas un aprīkotas personu aizturēšanas.
Slepenajā parlamentārajā izmeklēšanā noskaidrots, ka ar CIP saistītas lidmašīnas no 2002.līdz 2005.gadam vairākkārt ieradušās Lietuvas teritorijā, tomēr neesot ziņu par iespējamiem cietumniekiem.
Pēc secinājumu saņemšanas prokuratūra sāka atsevišķu izmeklēšanu, kas tika slēgta 2011.gada janvārī.
Lietuvas valsts un drošības struktūru bijušie līderi noliedz, ka Lietuvā varētu būt bijuši CIP cietumi.
