Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
15. janvāris, 2013
Drukāt

Grībauskaitei kareivīgs noskaņojums saistībā ar tiešmaksājumiem

Foto - LETAFoto - LETA

Lietuvas valsts prezidentes Daļas Grībauskaites noskaņojums saistībā ar iespēju panākt vienlīdzīgākus tiešos maksājumus ir pietiekami kareivīgs, lai ļautu cerēt uz situācijas pozitīvu risinājumu.

Tā pēc šodien notikušās Baltijas lauksaimnieku un prezidentes tikšanās biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes loceklis Uldis Krievārs.

“Esam ļoti apmierināti ar sarunu, jo redzam, ka Lietuvas prezidente ir kareivīgi noskaņota un gatava cīnīties par lauksaimniekiem līdz pēdējam,” norādīja Krievārs.

Viņš arī sacīja, ka sarunas laikā ar Baltijas lauksaimnieku nevalstisko organizāciju delegāciju politiķe akcentējusi nepieciešamību zemniekiem pastāvēt uz vienotu pozīciju.

“Prezidente uzsvēra, ka būtiskākais sarežģītajā situācijā centienos panākt maksimālo rezultātu Baltijas valstu zemniekiem ir saglabāt Baltijas valstu vienotību. Lauksaimnieku delegācija pilnībā pievienojas šim viedoklim, un par to runāsim arī februārī gaidāmajās sarunās ar Igaunijas un Latvijas premjeriem,” sacīja lauksaimnieku pārstāvis.

Kā ziņots, nolūkā apspriest situācijas risinājumu saistībā ar nevienlīdzīgajiem Eiropas Savienības (ES) tiešajiem maksājumiem šodien Viļņā notika Baltijas valstu lauksaimniecības organizāciju pārstāvju tikšanās ar Lietuvas valsts prezidenti.

Latvijas lauksaimniekus tikšanās reizē pārstāvēja Krievārs, kā arī biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja.

Lietuvas prezidente ir pirmā no valstu līderiem, ar kuru notiek kopīgā tikšanās. Februāra sākumā paredzēta lauksaimnieku tikšanās ar Igaunijas premjerministru Andrusu Ansipu, kā arī ar Latvijas premjerministru Valdi Dombrovski (V).

Novembrī izteiktajā Eiropadomes prezidenta van Rompeja ES daudzgadu budžeta 2014.-2020.gadam piedāvājumā Baltijas valstīm paredzēti 196 eiro (138 latus) lieli platību maksājumi par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada. Nākamais ES līderu sarunu raunds par bloka daudzgadu budžetu varētu notikt janvāra beigās vai februāra sākumā.

Latvijas prasība Briselei ir objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+