Latvijā

Gribēju pati vadīt augstskolu. Saruna ar Ventspils Augstskolas rektori Gitu Rēvaldi24


Gita Rēvalde
Gita Rēvalde
Foto – Dainis Bušmanis

Kurš kuru? Tāds jautājums rodas, vērojot, kā Ventspils Augstskolas (VA) rektore Gita Rēvalde cenšas noturēties amatā, kamēr Ventspils domes vadība cenšas viņu gāzt. Kaut VA ir valsts augstskola, šķiet, ka Ventspils saimnieki ir pārliecināti: viņiem izdosies panākt savu. VA notiekošais ir kā lakmusa papīrītis, kas parādīs, cik stipra un gara ir Ventspils saimnieku roka.

– Ventspils domes vadība saka: kopš jūs esat amatā, pašvaldība finansiāli kļuvusi vēl dāsnāka pret VA, bet darba rezultāti esot pasliktinājušies.

– Tā ir tendencioza informācija. Lai mūs kritizētu, no augstskolas darba rezultātiem izvēlēti divi, kas nav tik labi kā pārējie. Piemēram, samazinās konkurss uz vienu studiju vietu, taču tas izskaidrojams ar to, ka samazinājies potenciālo studentu – vidusskolu absolventu – skaits. Citas augstskolas šo rādītāju vispār nekur neuzrāda, līdz ar to šajā rādītājā VA ar citām nemaz nevar salīdzināt. Savukārt studentu skaits mums turas iepriekšējā līmenī – ap 980. Iepriekš augstskolā bija atstāta novārtā starptautiskā dimensija, maz bija ārzemju studentu, maz sadarbības līgumu ar augstskolām ārvalstīs. Visas studiju programmas varam piedāvāt angliski. Te gan varam pateikt paldies pašvaldībai, ka atbalstīja mūsu dalību izglītības izstādēs ārzemēs. Tagad ārvalstu studentu skaits katru gadu dubultojas, kaut vēl jāstrādā, lai viņu būtu gan vairāk, gan labāki. Liela daļa ārvalstu studentu patlaban ir no Kazahstānas un Uzbekistānas. Viņiem ne tikai angļu valoda nav pārāk laba, ir problēmas arī ar krievu valodu. Pirms studijām viņiem nepieciešami angļu valodas kursi. No minētajām valstīm brauc arī musulmaņu meitenes, kurām līdzi ir mammas, kas arī kādu laiku padzīvo Ventspilī, lai saprastu, vai viņu meitām tur būs droši.

Zinātnisko publikāciju skaits patiesībā ir palielinājies, nevis samazinājies. Iespējams, tas samazinās, ja rēķina, cik ir publikāciju uz vienu darbinieku, taču jāņem vērā, ka šogad pieņēmām jaunus darbiniekus, kuri vēl nav paguvuši uzrakstīt zinātniskās publikācijas, zinātniskie darbinieki bija arī ļoti aizņemti izpētes projektos un projektu pieteikumu rakstīšanā. Par to, ka esam ieguvuši apjomīgu finansējumu daudziem izpētes projektiem, Ventspils dome nesaka ne vārda! Bet tas ir liels sasniegums.

23. marta senāta sēdē, kurā nepiedalījos, jo biju atvaļinājumā, piedalījās Ventspils domes pārstāvji  Aivars Lembergs un Jānis Vītoliņš. Viņi izteica virkni pārmetumu, taču divas trešdaļas bija personiskas dabas, kāpēc ar kādu draudzējos vai nedraudzējos, kāpēc vispār esmu tāda, kāda esmu. Par augstskolas darbību bija tikai divi pārmetumi.

– Augstskolas satversmes sapulce, kura, iespējams, lemtu par jūsu atcelšanu, atlikta līdz maija beigām. Kāpēc tā?

– Domāju, ka sēde atlikta tāpēc, ka nav atraduši neko tādu, par ko man piesieties. Tad nu centīsies vēl mēnesi kaut ko tomēr atrast. Lai gan tikko saņēmām gadskārtējas neatkarīgās sertificētās revīzijas ziņojumu par to, ka ar finansēm 2015. gadā viss ir kārtībā, auditu sūta arī pilsētas dome. Par to saskaņā ar mūsu līgumu būtu jāpaziņo 24 stundas iepriekš. Nu bija tā, ka vakarā paziņo un no rīta jau klāt. Tāpēc auditorus aizraidījām un teicām, lai nāk vēlāk. Šķiet, ka domes sūtītajiem auditoriem uzdots kaut ko atrast. Arī sertificētajiem revidentiem esot zvanīts no domes un lūgts kaut ko atrast.

– Satversmes sapulcē vai senātā, kas var lemt par jūsu likteni, vairākums balsu ir jūsu kolēģiem augstskolā. Kā pusē, jūsuprāt, viņi nostāsies: jūsu vai pašvaldības vadības?

– Kolēģi ir neveiklā situācijā. Viņiem zvana no domes, stāsta, kas jādara. Daļa kolēģu varētu būt neapmierināta ar manu vadības stilu, jo, sākot strādāt augstskolā, redzēju, ka tur nepieciešama stingrāka kārtība. Starp citu, ieviest kārtību tobrīd man ieteica arī domes vadība, kas uzskatīja, ka augstskola nestrādā tik labi, cik varētu, ņemot vērā, kādi ieguldījumi tajā veikti. Kādam augstskolā nācās sašaurināt savu darbību, kādam mainīt attieksmi pret darbu un ierasties katru rītu laikā. Ir, kas sūdzas, ka augstskolā esot ieviesta militāra kārtība. Bija gadījums, ka lekciju laikā tika izlamāti, pat nolādēti studenti, tad arī man vajadzēja rīkoties. Citi savukārt nevar atklāti nostāties manā pusē, jo viņiem Ventspilī ir mājas, viņiem tur jādzīvo.

Iespējams, plinti krūmos neesmu metusi tieši VA studentu dēļ. Studenti man zvanīja pirms senāta sēdes un teica, ka liks veto manis aiztikšanai. Tātad studenti redz, ka augstskola attīstās pozitīvā virzienā.

Baidos prognozēt, kas notiks Satversmes sapulcē. Augstskolu likums gan neļauj atlaist rektoru tāpēc vien, ka nepatīk, vai tāpēc, ka Lembergs lika. Vajag konkrētus normatīvo aktu pārkāpumus, kādu nav.

– Protams, interesanti, ka Latvijas pirmais satelīts “Venta-1” ir gatavs jau piecus gadus, bet tā arī kosmosā nav aizlidojis. Tomēr nav skaidrs, kā šis satelīts arī iesprucis jūsu un domes attiecībās. Runā, ka Ventspils domes vadībai nav paticis, ka jūs braucāt uz Minheni apskatīt satelītu. Taču jūsu domstarpības sākās jau decembrī, bet uz Minheni braucāt martā.

– Kad stājos amatā un tikos ar Ventspils mēru, viņš teica, ka satelīta palaišana kosmosā ir tikpat svarīga kā augstskolas sakārtošana. Kā trešais svarīgais uzdevums tika minēts “IKSA centrs” projekta pabeigšana, kas nozīmē vērienīgus infrastruktūras modernizācijas darbus starptautiskajā radioastronomijas centrā Irbenē, kas ir VA struktūrvienība.

Runājot par satelītu, šobrīd paredzēts, ka tas lidos 31. maijā. Taču, tā kā vācu kolēģi mums to nelabprāt rādīja un tas izskatās citāds nekā agrāk, uz Vāciju vēl dosies mūsu eksperti, kā arī, ceru, kāds Izglītības un zinātnes ministrijas izvirzīts eksperts, lai pārbaudītu, vai ar satelītu viss kārtībā, vai var uztvert signālu utt.

Domei šis satelīta projekts šķiet ļoti svarīgs, tāpēc acīmredzot tas ir politiski jūtīgs, taču nedomāju, ka tam ir tiešs sakars ar domes neapmierinātību ar manu darbu.

– Jūs pieminējāt vēl vienu svarīgu VA projektu – radioastronomijas centru, kurā ieguldīti astoņi miljoni eiro, tostarp arī Ventspils domes finansējums. Vai tieši šī projekta īstenošana neradīja nesaskaņas starp jums un domi? Augstskolas pārstāvji esot ziņojuši: projekta noslēguma fāzē pašvaldības finansējums nebūs nepieciešams, toties divas nedēļas vēlāk nauda atkal prasīta. Tāpat projekta partneriem samaksāts vairāk naudas, nekā viņiem pienākas… Tas rada haosa iespaidu.

– Tā ir interpretācija. Projekts tika normāli realizēts, kaut bija smags, jo apjomīgs un iesaistīti starptautiski partneri. Jau trīs gadus pilsētas budžetā bija rezervēti līdzekļi projekta finansēšanai. Visi lielākie izdevumi bija tieši projekta noslēguma fāzē. Darbiniece bija kļūdījusies PVN aprēķinos, tāpēc kļūdaini tika aizsūtīta vēstule, ka naudu nevajadzēs, tomēr gana ātri attapāmies, ka tā ir kļūda. Iepriekš rezervēto naudu gan Ventspils dome tā arī nepiešķīra. Domāju, ka mūsu kļūda bija tikai formāls iegansts gan naudas nedošanai, gan uzbrukumiem man. Neraugoties uz to, projekts ir veiksmīgi noslēdzies. Tātad šis domes savulaik dotais uzdevums ir izpildīts.

– Ja šis ir formāls iegansts, tad kāpēc patiesībā Ventspils domes vadībai vairs neesat tīkama?

– Varu īstos iemeslus tikai minēt, jo skaidri tos pateicis neviens nav. Problēma varētu būt tā, ka pati vadīju augstskolu. Nebiju ņēmusi vērā to, ka augstskola atrodas Ventspilī un šajā pilsētā ir sava, īpaša kārtība. Sanāca tā: es esmu rektore, bet tas nenozīmē, ka man šo augstskolu patiešām vajadzētu vadīt. Vadīt grib domes vadība. Lemberga kunga vietnieks Vītoliņa kungs Ventspils domē ir atbildīgs par izglītību, tāpēc viņš no pašvaldības puses ir kurators augstskolai. Viņš zvana un saka, kas jādara. Iepriekšējais rektors kuratora teikto esot vienmēr ņēmis vērā. Pirms piekritu kandidēt uz rektora amatu, mani neviens nebija brīdinājis, ka augstskolai ar domi ir šāds sadarbības modelis. Tagad izrādās, ka Ventspilī jāgaida, ka no augšas pateiks, kas jādara. Es tā strādāt nemāku.

Vēl viena versija ir, ka augstskola Ventspilij vienkārši kļuvusi par dārgu, tāpēc nu jāatrod iemesls, lai to vairs nefinansētu vai vismaz samazinātu finansējumu. Šobrīd šis iemesls esmu es un it kā mans darbs.

Tāpat interesanti, ka uzbrukumi man sākās pēc tam, kad radās strīdi par to, kā Latvijā būtu izmantojams Eiropas Savienības piešķirtais finansējums pētniecībai. Trīs lielās universitātes uzskata, ka teju visa nauda jātērē būvniecībai, turklāt visam jābūt Rīgā, piemēram, Latvijas Universitātei (LU) gribas turpināt attīstīt Torņakalna kompleksu. Savukārt es un citu augstskolu pārstāvji vēlētos, lai arī reģioniem tiek kāds labums. Turklāt, ja visa nauda “aizies” būvniecībai, no kādas naudas maksāsim algas zinātniekiem? Kā piesaistīsim zinātnei jaunus cilvēkus?

Uzbrukumu sākšanās sakrīt arī ar laiku, kad Lembergs tikās ar LU rektoru. Nesen jau LU gribēja būt vienīgā zinātņu augstskola Latvijā. Iespējams, šīs idejas atdzimst.

– Strādājāt Rīgas Tehniskajā universitātē, bet pēkšņi devāties uz Ventspili un kļuvāt tur par VA rektori. Toreiz teicāt, ka ne jau Lembergs jūs aicinājis ieņemt šo amatu. Kurš tad?

– Mani uzrunāja Vītoliņa kungs. Taču, iespējams, arī bez viņa rosinājuma būtu nolēmusi pieteikties, jo vēlējos interesantāku darbu. Piedāvāja lielu algu, kura gan nav daudz lielāka kā citu augstskolu rektoriem, ja ņem vērā arī studentu skaitu un augstskolas finansējumu, kā arī to, ka IKSA projektā, kura kopējais finansējums bija pat 15 miljoni eiro, VA bija vadošā institūcija. (G. Rēvalde intervijā neatklāja algas lielumu, bet informācija VA tīmekļa vietnē liecina, ka martā viņa nopelnījusi 4574 eiro pirms nodokļu nomaksas. – I. K.).

Mana kļūda bija arī tā, ka jau sākumā nenoskaidroju, kāda tad ir Vītoliņa kunga kā kuratora ietekme. Nav nekur aprakstīti kuratora pienākumi un atbildība. Tomēr nav pareizi tas, ka atbildība jāuzņemas rektoram, bet vadīt augstskolu grib kāds cits.

– Cik liels procentuāli ir Ventspils domas finansējums VA?

– Aptuveni 14 procenti, tomēr tā tiešām ir ļoti liela nauda. Skaidrs, ka domei ir tiesības prasīt rezultātus. Valsts dod ap 20 procentiem augstskolas budžetā. Savukārt puse finansējuma ir gūta, iesaistoties dažādos projektos.

– Ventspils finansējums ļāvis VA no valsts saņemt vairāk naudas nekā citām reģionālām augstskolām. Jo no šā gada spēkā nosacījums: jo vairāk naudas devusi pašvaldība, jo vairāk dod valsts.

– Tas bija mūsu priekšlikums iekļaut šādu nosacījumu attiecīgajos valdības noteikumos. Tā, iespējams, bija mūsu kļūda, jo tas VA atkarību no Ventspils domes palielinājis. Tajā pašā laikā: augstskolai nebūs finansiāls krahs, ja domes faktoru izslēgs. Ceram, ka turpmāk izdosies piesaistīt vairāk naudas no uzņēmējiem. No uzņēmējiem gūtais finansējums augstskolu finansēšanas noteikumu kontekstā ir pat trīs reizes vērtīgāks nekā pašvaldības devums.

Saistītie raksti

Ar uzņēmējiem esam sadarbojušies jau līdz šim, piemēram, kompetences centru īstenotajos projektos. 2014. un 2015. gadā bija četri projekti, katrs 200 000 eiro vērtībā.

Šobrīd aptuveni puse akadēmiskā personāla ir zinātnieku un puse mācībspēku. Nevienā citā reģiona augstskolā nav šādas attiecības.

LA.lv