Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
16. aprīlis, 2014
Drukāt

Brahmanis gribētu palikt Gomeļā

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Latvijas Hokeja federācija vakar paziņoja par vairākām pārmaiņām kandidātu pulkā, kas gatavojas pasaules čempionātam Minskā. Kandidātiem pievienojies vārtsargs Ivars Punnenovs un uzbrucējs Armands Bērziņš, bet atskaitīti vārtsargs Rihards Cimmermanis, aizsargi Edgars Dīķis un Rūdolfs Kalvītis, kā arī uzbrucēji Toms Andersons, Artūrs Ozoliņš, Artūrs Mickēvičs un Edijs Brahmanis, kurš šo sezonu aizvadīja Baltkrievijas čempionāta komandā “Gomeļ” un turnīrā ar 49 punktiem 47 mačos bija ceturtais rezultatīvākais spēlētājs. Ar viņu sarunājos pirms dažām dienām.

– Vai izsaukumu uz izlases treniņiem biji gaidījis?


– Ceru uz to ik gadu, pēdējās trīs sezonas normāli nospēlēju. Gan ne KHL, tomēr ļoti gribējās pamēģināt spēkus izlasē.

– Kāda tev bija šī sezona Baltkrievijā?


– Man ļoti patika Gomeļā, esmu apmierināts, un arī klubam nebija pretenziju. Algu maksāja laikus, ne par dienu neaizkavējot. Hokejistus, ar kuriem klubs gribētu pagarināt līgumu, direktors bija uzaicinājis pusdienās. Domāju, ka man ko piedāvās, bet konkrētas sarunas vēl nav bijušas. Baltkrievijā visi gaida, kā viņu izlase aizvadīs pasaules čempionātu, un tad būs lielāka skaidrība, kas notiks turpmāk.

– Pats gribētu palikt?


– Jā, apstākļi Gomeļā ir ideāli. Kazahstānā arī bija normāli, bet Baltkrievija ir tuvāk, var uz mājām atbraukt. Komandas galvenais treneris ir Valērijs Voroņins, kurš mani pazīst jau no “Liepājas metalurga” laikiem, un arī tas ir pluss.

– Vai čempionāta līmenis neiet uz leju?


– Finanšu problēmas ir jūtamas. Mogiļevai vienmēr bija laba komanda, bet tagad tajā spēlē jaunie, “Šahtjor” sezonas vidū sākās sarežģījumi, un labākie aizgāja uz citām komandām, trīs – pie mums. Nav vairs septiņu stipru komandu, taču pirmais četrinieks – Grodņa, Minskas “Junostj”, Žlobina un mēs – ir labs. Novopolockā rādīja tādu hokeju, ka visi bija pārsteigti, arī mēs vienu reizi uzkāpām uz viņu grābekļa.

– Kā ir Baltkrievijā salīdzinājumā ar Kazahstānu, kur pavadīji divus gadus pirms tam?


– Ja ņem četras stiprākās komandas, tad baltkrievi, manuprāt, būtu labāki. Bet Kazahstānā komandās ir pa desmit leģionāriem. Kad spēlē pret “Irtiš”, liekas, ka pretī ir slovāku komanda.

– Kurā līgā maksā lielāku naudu?


– Man nosacījumi bija gandrīz vienādi. Kazahstānā bija lielāka alga, bet Baltkrievijā to uz augšu pavilka prēmijas. Kazahstānā līgumi ir interesanti, ja tos paraksta bez aģenta, var sākties problēmas. Pirmo gadu Sariarkā beidzu bez aģenta, bet sapratu – ja došos atpakaļ, tad ne vairs uz savu galvu.

– Kā baltkrievi sarīkos pasaules čempionātu?


– Mēs pret “Junostj” spēlējām jaunajā arēnā “Čižovka”, ļoti forša. Tur būs labi, visa apkārtne sakārtota, patīkami. Pilsētās ir čempionāta reklāmas plakāti, ļaudis gaida, un var just, ka arī valsts pirmajai personai tas ir svarīgi.

– Mūsu līdzjutējus baida, ka kāpšot cenas par naktsmītni un uzturu.


– Baltkrievi smejas, ka tā jau būs. Viesnīcu cenas palielinoties arī pirms vietējiem svētkiem. Gan jau taksometri savu biznesu uztaisīs, bet tā bija arī pasaules čempionātā Rīgā. Uzmanīgākiem jābūt ārzemniekiem, kas krieviski nesaprot.

– Latvijas izlases spēles Sočos skatījies?


– Maču pret kanādiešiem neredzēju, jo pašam bija spēle tajā dienā. Bet vispār ļoti labi, prieks par čaļiem. Pēc šīs spēles staigāju pa ģērbtuvi un teicu: redzējāt, ko mazā Latvija var izdarīt! Puiši pasmaidīja un atbildēja: mēs olimpiskajās spēlēs esam bijuši ceturtie.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+