Mobilā versija
+15.3°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
18. decembris, 2016
Drukāt

Agrāk nodevas maksāja baronam, tagad – valstij. Kad kāps nekustamā īpašuma nodoklis? (14)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Valdība joprojām izskata risinājumus, kā nodrošināt efektīvāku un taisnīgāku nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iekasēšanu, taču skaidrs, ka pārmaiņas būs pieauguma virzienā. Ekonomisti spriež, ka NĪN celšana ir “mazākais ļaunums”, bet mājokļu īpašniekiem no tā vieglāk nekļūst.

Valdis Āboliņš smejas, ka viņa “mežmalas būdiņa” ar katru gadu kļūst arvien vērtīgāka. Vismaz tāds secinājums varētu rasties no nekustamā īpašuma nodokļa rēķiniem, ko viņš reizi gadā saņem no pašvaldības. Valdim pieder neliela, bet gaumīgi iekārtota māja Ozolnieku novadā ar 0,27 hektāriem zemes. Māju viņš pats projektējis un cēlis 80. gadu nogalē. Vēl pirms desmit gadiem NĪN maksājums bijis ap vienu latu gadā, taču vēlāk summa sākusi strauji palielināties. 2014. gadā nodoklis sasniedza jau 94 eiro, bet pērn un šogad Āboliņš par savu īpašumu samaksāja jau 238 eiro gadā. Viņš ar bažām gaida nākotni, kad iespējams kārtējais kāpums. “Mana pensija ne tuvu neaug tik strauji, kā tiek celts nodoklis,” stāsta 76 gadus vecais Valdis. Viņam pensija ir ap 330 eiro, sievai tā ir mazāka, ap 250 eiro. “Tādu kā es ir ļoti daudz, un citiem klājas vēl sliktāk. Cilvēki dzīvo uz nabadzības sliekšņa un neredz nekādu izeju,” secina Āboliņš.

Ne tikai turīgo nodoklis

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola izteikusies, ka nekustamā īpašuma nodoklim vajadzētu būt “turīgo cilvēku” nodoklim, kas domāts, lai iekasētu naudu par ļoti vērtīgiem īpašumiem. Taču prakse bieži vien atšķiras no teorijas, un pašvaldības šo nodokli izmanto, lai aizlāpītu robus savā budžetā. Ozolnieku novads ar NĪN šogad plānojis iekasēt 800 000 eiro, kas ir aptuveni 6% no pašvaldības kopējiem ieņēmumiem.

Pašvaldībai ir tiesības piemērot nodokļa atlaides, un Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis stāsta, ka tās tiek piešķirtas noteiktām iedzīvotāju grupām, piemēram, daudzbērnu ģimenēm. Pensionāram atlaidi var piešķirt, ja viņš atzīts par maznodrošinātu personu. Veļeckis atzīst, ka atlaides piešķiršana ir koks ar diviem galiem: no vienas puses, pašvaldība tādējādi palīdz saviem iedzīvotājiem; no otras puses, samazinās pašvaldības ieņēmumi un budžetā paliek mazāk naudas, ko tērēt dažādām vajadzībām.

Kā stāsta pensionārs Āboliņš, viņš gājis runāt uz pašvaldību par straujo nodokļa pieaugumu, bet saņēmis atbildi, ka “Jūrmalā ir vēl sliktāk”. Āboliņš raizējas, ka arī Ozolniekos nodoklis turpinās augt un viņam būs jāmaksā pat divreiz vairāk.

Kāpums pat par 300%

Ozolnieku novada domes priekšsēdētājs Veļeckis norāda, ka nekustamā īpašuma nodokļa apmērs ir atkarīgs no kadastrālās vērtības, ko nosaka Valsts zemes dienests, nevis pašvaldība. No nākamā gada bija plānots mainīt kadastrālās vērtības, kas vairumā gadījumu nozīmētu vēl straujāku NĪN pieaugumu. Aprēķini rādīja, ka Rīgā un tās apkaimē īpašumu kadastrālā vērtība varētu kāpt pat par 200 līdz 300 procentiem, bet citās pilsētās par 60 līdz 100 procentiem. Kadastrālās vērtības un līdz ar to nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pieaugums visvairāk skartu jaunās daudzdzīvokļu mājas, kas uzceltas pēc 2000. gada. Taču plānotais kāpums uz laiku ir atlikts un nākamgad vēl nestāsies spēkā.

Finanšu ministrija pašlaik izvērtē alternatīvus modeļus, kā uzlabot NĪN iekasēšanas sistēmu, vienlaikus cenšoties saglabāt pašvaldību budžeta ieņēmumus. Piemēram, viens no modeļiem paredz piemērot progresīvo NĪN likmi atbilstoši īpašuma vērtībai. Jo dārgāks īpašums, jo augstāka būtu nodokļa likme: īpašumiem līdz 100 000 vai 150 000 eiro varētu piemērot 0,2% likmi, savukārt dārgākiem īpašumiem būtu 0,4 vai 0,6% likme. Ja slieksnis būtu 100 000 eiro, tad standarta 0,2% likme attiektos uz 97% savrupmāju Latvijā (Pierīgā šis rādītājs būtu 81%).

Pašvaldību triki

Cenšoties palielināt nodokļu ieņēmumus, pašvaldības ķērušās arī pie citiem likumā atļautiem paņēmieniem, kā iekasētu vairāk naudas no mājokļu īpašniekiem. Piemēram, Rīgā šogad sāka iekasēt paaugstināto 1,5% likmi no tiem mājokļiem, kuros neviens nav deklarēts. Rīgas pašvaldībai tas ļāva nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu: vai nu īpašnieks sāka maksāt septiņreiz lielāku nodokli, vai arī piedeklarējās Rīgā, kas nozīmē, ka viņa maksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis papildina tieši galvaspilsētas kasi. Līdzīgu soli spērušas arī vairākas citas pašvaldības, piemēram, Carnikava, Valmiera un Jēkabpils.

NĪN kāpums nākamgad skars tās daudzdzīvokļu mājas, kas nav sadalītas atsevišķos dzīvokļu īpašumos. Piemēram, tie ir dažādi īres nami. Šajos namos standarta NĪN likme ir spēkā, ja uz vienu deklarēto personu ir 50 kvadrātmetru liela platība (šeit ietilpst arī pagrabi, kāpņutelpas un citas koplietošanas telpas). Par “virsnormas” platību jāmaksā paaugstinātā 1,5% likme. No nākamā gada vienam cilvēkam atvēlētā platība tiek samazināta līdz 40 kvadrātmetriem, bet no 2018. gada tā būs vairs tikai 30 kvadrātmetri. Rīgas Namīpašnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Rita Bednarska stāsta, ka namīpašniekus NĪN kāpums pārāk nebiedē, jo likums atļauj šo nodokli pārlikt uz īrnieku.

Sabiedrības iniciatīvu portālā “ManaBalss.lv” jau ir savākti vairāk nekā 12 000 parakstu priekšlikumam neaplikt ar NĪN vienīgo mājokli vai arī piemērot tam samazināto 0,1% likmi. Taču maz ticams, ka valdība atteiksies no vēlmes kāpināt pašvaldību ienākumus ar NĪN palīdzību. DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš spriež, ka “ideālā pasaulē nodokļu nebūtu vispār”, bet reālā pasaulē lielākas pašvaldību ienākumu daļas nodrošināšana ar aktīvāku NĪN iekasēšanu nav tā sliktākā izvēle.

Māja nevar aizbraukt

Latvijā jau sen tiek runāts, ka mums ir pārāk augsti nodokļi darbaspēkam, bet NĪN piedāvā alternatīvu naudas iekasēšanas mehānismu. “Samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, ar ko apliek algas, un palielināt nekustamā īpašuma nodokli būtu ekonomiski saprātīgs solis,” uzskata Strautiņš. Pēc viņa domām, tālākā nākotnē no tā gandrīz visi būtu ieguvēji, bet tuvākā nākotnē būs daudz neapmierināto, tādēļ politiķiem nav viegli pieņemt šādu lēmumu.

“No politiskā viedokļa nekustamā īpašuma nodoklim ir vēl viens trūkums – tas ir ļoti acīmredzams. Lielāko daļu nodokļu mēs samaksājam, paši to īpaši nemanot. Iedzīvotāju ienākuma nodokli valstij pārskaita darba devējs, PVN veikals parāda kā daļu no preces cenas, turpretim NĪN katram pašam jāpārskaita pašvaldībai,” norāda Strautiņš.

Tam, ka Latvijā vajadzētu palielināt nekustamā īpašuma un samazināt darbaspēka nodokļus, piekrīt arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Mortens Hansens. Viņš norāda, ka augsti darbaspēka nodokļi veicina aplokšņu algu fenomenu, jo gan darba devējam, gan darba ņēmējam ir stimuls šmaukties. “Turklāt, ja darba ņēmējiem nepatīk augstie nodokļi, viņi var emigrēt uz citām zemēm. Savukārt nekustamais īpašums nekur nevar aizbraukt,” secina Hansens. Viņš piebilst, ka liels mājoklis pievilcīgā vietā parasti pieder turīgiem cilvēkiem, tādēļ nekustamā īpašuma nodoklis var kalpot kā instruments nevienlīdzības mazināšanai. Hansens atzīst, ka atsevišķām grupām, piemēram, pensionāriem varētu piemērot zemāku NĪN likmi, taču tādā gadījumā jānovērš blēdīšanās risks, ka pieaugušie bērni reģistrētu mājokļus uz pensionāru vārda.

Uz nabagmāju neiešu!

Ozolnieku pensionārs Valdis Āboliņš raizējas, ka nekustamā īpašuma nodokļa kāpums turpināsies un viņam par savu mājiņu nāksies maksāt pat 500 eiro gadā. Foto - Karīna MiezājaOzolnieku pensionārs Valdis Āboliņš raizējas, ka nekustamā īpašuma nodokļa kāpums turpināsies un viņam par savu mājiņu nāksies maksāt pat 500 eiro gadā. Foto - Karīna Miezāja

Ekonomikas eksperts Strautiņš spriež, ka mājas un zemes vērtība nepastāv kādā paralēlā pasaulē; to lielā mērā veido ar nodokļiem uzturētā infrastruktūra. “Tāpēc prasīt maksāt nodokli par māju, kuru cilvēks pats ir uzbūvējis, nav nekas absolūti netaisnīgs un neloģisks. Es ceru, ka ar laiku cilvēki sāks uztvert NĪN kā normālu, pašsaprotamu daļu no īpašuma uzturēšanas izmaksām.” Strautiņš norāda, ka Latvijā ir diezgan daudz cilvēku ar nelieliem ienākumiem, kam pieder vērtīgi īpašumi. “Ja viņi nevēlas īpašumu pārdot, ir citas iespējas. Piemēram, var šo īpašumu izīrēt un paturēt starpību starp īres ienākumiem un nodokli.”

Ozolnieku pensionārs Valdis Āboliņš gan negrasās pārdot paša būvēto māju, tādēļ arī turpmāk ir gatavs savilkt jostu un maksāt nodokli. Viņš raizējas, ka pretējā gadījumā atnāks parādu piedzinēji un izmetīs viņu uz ielas. Uz neremdināmo valsts apetīti viņš raugās filozofiski: agrāk zemnieks maksāja nodevas vācu baronam, tagad nodokļus iekasē valsts. “Pat ja nodoklis tiks divkāršots, es tāpat maksāšu. Nekas cits jau neatliek. Uz nabagmāju neiešu!”

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Tā ir modernā dzimtbūšana. Cilvēks ir brīvs, bet maksā par visu … arī par pajumti, kur dzīvo … Valsts vara ir pārkāpusi pieļaujamo robežu. Ja tā turpināsies, tad šī vara izzudīs …

  2. Jāsakārto būtu ne-tikai NIN, bet visa nodokļu sistēma kopumā. Pie varas esošie iespējas naudu ir izsaimniekojuši un salīduši parādos, par kuriem būs jāmaksā mūsu bērniem un bērnubērniem, ja paliks šeit dzīvot. Mūsu 100 gudrajām galvām ir palīgi, kuriem arī tiek maksātas algas, viņiem tiek apmaksāts ceļš uz darbu un dzīvoklis, viens otrs tieši dēļ kompensācijām deklarējas attālākos reģionos. Dažam labam kompensācija par degvielu pārsniedz valstī noteikto minimālo algu. Paskatāties, kādas algas tiek maksātas ministru padomniekiem. Priekš kam mums ministrijas, kas dublē funkcijas? Kāpēc tur ir tik lieli štatu saraksti?
    NIN ir palicis vienīgais stabilais nodoklis, kuru iekasēs 99%, jo kā jau pareizi minēja, ja aizbrauc strādāt uz citu ES valsti, tad nodokļi paliek tur. Kam ir iespēja tie cenšas, iepirkties citās ES valstīs un attiecīgi PVN aiziet tur. Nodokļu dēļ saprātīgākie uzņēmēji, cenšas pārcelt savas ražotnes uz citām valstīm, līdz ar to drīz izveidosies situācija, ka Latvija paliks tikai valsts iestādēs strādājošie un pensionāri. Jo ikviena saprātīga būtne meklēs iespēju uzlabot dzīves apstākļus. Ja tu patstāvīgi strādā un dzīvo citā valsti, tad arī nekustamo īpašumu ir saprātīgāk iegādāties tur, nevis īrēt no svešiem un tad vēl šeit ar saviem nodokļiem uzturēt liekēžus.

  3. Bet tad jau bija tikai 10% valstij un, jā, vēl 10% baznīcai!
    Ok, šodien, varēja jau vēl pielikt kādus 10 – 15% sociālajai nodrošināšanai, bet tad nu gan būtu viss!
    Tomēr: ir daudz vairāk, un tāpēc buksējām / slīdam atpakaļ!

  4. Man Mārupē vecāku māja celta 1937g.130m2,bet dzīves laikā remontēta un uzlabota.Nekustama īpašuma nodoklis aizvien lielāks.Kad inspektorei Šaurelei vaicāju vai nav iespējams vecajiem iedzīvotājiem samazināt NĪP nodokli,ļoti nikni tika atcirsts kāpēc man jādzīvo Mārupē,lai pārvācos uz Ludzu,lai pārdodu savu māju,jo redziet pagastam vajag lai manā mājā dzīvo bagāti ļaudis kas var maksāt.Man pensija 84eiro.vīrs miris,meita palīdz,bet visu jau viņa nevar samaksāt.Gribu dzīvot savā mājā kur dzīvots mūžs.Krievu laikā zeme nepiederēja,tikai 2m ap māju,bet komunisti neaiztika cilvēku īpašumus,trakākos murgos nedomāju ka mani var izlikt uz ielas neatkarīgajā Latvijā.

  5. Lai saņemtu uz rokas 1000€ nodokļos jāsamaksā
    Anglijā 196€ – 20% saimnieks
    Vācijā 400€ – 40% vasalis
    Latvijā 762€ – 80% kolonija

    Drausmīgajos baronu laikos Latvijā,
    desmitā tiesa baronam un desmitā
    tiesa baznīcai – 20%

  6. ilgi tas nevilksies. Tikai nezinu vai tā būs kāda iekšējā katastrofa vai arī svešas valsts varas iejaukšanās, kas šiem nesaprātīgajiem rīmām pieliks treknu punktu…

  7. Nizdevies salīdzinājums - Atbildēt

    baronam zemnieks bija vajadzīgs, viņš to nekad neaplaupīja. Varbūt ieņēma kādus 10%. Tikpat baznīca. Atlikušie 80% darba augļu palika zemniekam un viņa ģimenei. Šis ir ļoti labs instruments, ar kura palīdzību jūs nodzīt no savas zemes un atņemt to, kas jūsu. Un tad jums atliek tikai nošauties vai bēgt svešumā.

    • Atklāti jau pateikts,ja darbaspēkam kas nepatīk- var aizbraukt…Mēs apvienosimies un visi sāksim nemaksāt-visus uz ielas neizliks…gan jau izdomāsim,ja ienākumi nepalielināsies.Tie paši vēži,kas agrāk, tikai citā kulītē.Senči teica,ka drošākais ieguldījums ir nekustamais īpšums,izrādās,ka pie mums-cilpa kaklā.Ja nebūtu Rīgas Domes atlaides pensionāriem 50% es jau sēdētu uz valsts pabalstiem un pārtikas pakām.Un kā domājiet, par ko balsošu?

  8. ne viss valsts vai pašvaldība veido skaistu un vērtīgu vidi,bet cilvēks ar savu darbu,valstij būtu jāpriecājas ka cilvēks pats sev gādā mitekli un kopj vidi,bet birokrāti to izmanto,man kopā ar sievu ir 230 ei liela pensija un palīdzība no valsts nekāda un jūs domājat ka es atdošu savu māju kaut kādam tiesas izpildītājam es labāk viņu uzspridzināšu kopā ar visiem parāda piedzinējiem nu un tad lai ņem līdzenu vietu un kopj vidi redzēs kā būs.

    • Saprātīgāk būtu “uzspridzināt” sistēmu, kura pašu galvām un rokām izveidota. Pretējā gadījumā lielākā daļa latviešu tiks padarīti par gājējiem, gluži kā aizvēsturiskajos, pirms Mērnieku laikos. Lai darbaspēks sekotu kapitālam, saskaņā ar Vašingtonas konsensa noteikumiem, tad jāceļ NĪN, bet jāsamazina darbaspēkam. Banksteri komandē parādi….

    • Pilnīgi piekrītu Jūsu domai…Un GAIĻA gads arī būs..Man arī 240 par 39 darba gadiem.Tad varēs vākt pārtikas pakas un dažādas palīdzības-būšu kā migrants…

  9. 10 daļa bija muižkungam un 10 daļa bija baznīcai NO SARAŽOTĀ.. Tātad no 10 statiņiem rudzu vienu atdeva muižniekam un 1 baznīckungam( nevis graudus, kurus iekūla tikai ziemā) Un tt . Klaušas bija jāiet no arkls.utt.

  10. Ilmārs 5 līmeņa profesionāls maģistrs mērniecībā un zemes ierīcibā Atbildēt

    Gan jau arī Latvijas gudrajiem PTO tāpat kā pagājušā Gadā Krievijai pateiks ,lai neizslēgtu no PTO ,tad 3 mēneši un izmainiet visus likums un MK noteikumus ,JO VALSTS NEDRĪGST IEJAUKTIES BRĪVĀ TIRGUS EKONOMIKA.Mūsu ekonomisi aizmirsuši ka BŪVEunZEME IR PRECE. Tikai visi mēdiji ziņoja,ka 150 000 ierēdņi [vērtētāji un inventarizatori]IR ATBRĪVOTI,lai neizslēgtu no PTO.

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+