Gribu atpakaļ Staburagu! Atkal ceļ trauksmi par zūdošām vērtībām 11
Gribu atpakaļ Staburagu – nesen tviterī ierakstīja Pasaules dabas fonda (PDF) vadītājs Uģis Rotbergs. Skaisto šūnakmens klinti ar ūdenskritumu 18 metru augstumā 1965. gadā upurēja Pļaviņu hidroelektrostacijas būvniecībai, un Staburags pazuda zem ūdens. Pēc divdesmit viena gada līdzīgs liktenis būtu piemeklējis Daugavas lokus, ja ne Daiņa Īvāna un Artūra Snipa publikācijas laikrakstā “Literatūra un Māksla”, kas saviļņoja sabiedrību nostāties pret Daugavpils hidroelektrostacijas būvniecību un gleznaino ainavu applūdināšanu. Senleju izdevās nosargāt.
Pagājuši 30 gadi, un dabas draugi atkal ceļ trauksmi par vērtībām, kas tiek apdraudētas nu jau mūsu pašu paviršās attieksmes un neprasmīgās vai bezatbildīgās saimniekošanas dēļ. PDF rosina diskusiju par Latvijas dabas kanona veidošanu – prātos, rakstos un darbos.
“Zaļā Latvija” uz sarunu aicina kanona idejas iniciatorus un atbalstītājus, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Latvijas valsts simtgades biroja (LVSB) un Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāvjus. Pirms sākt diskusiju, katram jāatbild uz jautājumu par trīs dabas kanonam piederīgām vērtībām.
– Kāds varētu būt Latvijas dabas kanons sarunas dalībnieku izpratnē? Tīmeklī atradu, ka dāņiem, piemēram, tas ir vairāk nekā divu simtu dabas vērtību saraksts.
Uģis Rotbergs, PDF valdes priekšsēdētājs: – Kanona būtība ir vienoties par to, kas mums Latvijā ir svarīgs. Kas tevi pievelk šai zemei dabas kontekstā, kas ir tās dabas kapitāls, kuru mums vajadzētu sargāt un glabāt uz priekšu.
Dainis Īvāns uzsāka apkarot Daugavas HES pirms 30 gadiem, bet tagad mēs paši skaistāko upi Gauju esam ar desmit hesiem aizbūvējuši. Daba Latvijā nolikta pabērna lomā. Jāatzīst, ka Brisele mums to liek vairāk sargāt, nekā mēs kā nācija gribam.
Alda Ozola, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos: – Valsts kancelejas veiktajā pētījumā hibrīdkara kontekstā par to, kas uzrunā tautiešus un arī aizbraucējus, kā viens no ļoti būtiskiem jautājumiem parādījās zaļās Latvijas tēls. Lai gan stāsts par Latviju kā zaļāko valsti pasaulē nav gluži precīzs, tomēr tas iesakņojies apziņā – tie ir meži, jūra, piekraste, ainavas.
