Gribu audzēt vēžus, bet valsts neļauj strādāt. Kā rīkoties? 5
Man pieder 200 ha liels ezers, bet zvejas tiesības pieder valstij. Man neļauj veikt akvakultūras darbības bez pašvaldības piekrišanas. Agrāk audzēju vēžus, bet darbību pārtraucu 2005. gadā, kad pieņēma noteikumus, ka vēžu garumam jābūt 10 cm. Gribu nodarboties ar vēžkopību, bet valsts neļauj strādāt. Kā man rīkoties? JĀNIS LUDZAS NOVADĀ
Ja zvejas tiesības nepieder valstij
Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamentā skaidro: ja kādam īpašumā ir ezers, kurā zvejas tiesības nepieder valstij, viņš var vērsties vietējā pašvaldībā, lai saņemtu atļauju un privāto ezeru izmantotu mākslīgai zivju pavairošanai. Tas noteikts Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā uzskaita un dabiskajās ūdenstilpēs ielaiž zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētos zivju mazuļus, kā arī prasības attiecībā uz mākslīgai zivju pavairošanai pielāgotu privāto ezeru izmantošanu” V sadaļā.
Atļaujas iegūšanas process gan nav vienkāršs, jo jāsaņem zinātniski pamatota rekomendācija par zivju vai vēžu mazuļu ielaišanu ezerā, jāsastāda plāns to ielaišanai turpmākajiem septiņiem gadiem un šis plāns kopā ar pieteikumu jāiesniedz vietējā pašvaldībā. Savukārt pašvaldība atļauju un plānu saskaņos ar Dabas aizsardzības pārvaldi un Valsts vides dienestu, jo atļaujas izsniegšana paredz daudzus nosacījumus un piesardzības principus tāpēc, ka ezers ir dabiska ūdenstilpe un tā lielākā vai mazākā mērā ir saistīta ar citām dabiskām ūdenstilpēm.
! Kad pašvaldības atļauja saņemta, ezeram tiek noņemta zvejas un makšķerēšanas regulācija, tostarp zivju un vēžu ieguvē dabiskajos ūdeņos noteiktie izmēra vai svara ierobežojumi, lieguma periodi utt. Arī makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību jomu reglamentējošos noteikumos norādītie 10 cm šaurspīļu un platspīļu vēžu ieguvei uz šādu ezeru tad vairs neattiecas.
