Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
2. oktobris, 2015
Drukāt

Gribu iemācīties latviski, lai omīte saprot. “LA” par valodu aptaujā latviešus citās valstīs (15)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock
UZZIŅA

* Latvijas vēstniecības Londonā rīkotajā Lielbritānijas latviešu biedrību vadītāju sanāksmē uzsvērta nepieciešamība saglabāt latviešu valodas zināšanas un meklēt iespējas veicināt valodas apguves pieejamību un kvalitāti.

* Sanāksmes dalībnieki vienojās, ka sadarbosies ar vēstniecību jautājumā par latviešu valodas apmācības iespējām britu skolās, kurās ir liels latviešu skolēnu skaits.

* Vēstniecība ierosinājusi Apvienotajā Karalistē latviešiem kārtot Latvijā atzītu valsts valodas prasmes eksāmenu.

* Apliecinot kultūras nozīmi latviešu kopienas vienošanā, sanāksmē pārrunāti arī jautājumi saistībā ar ikgadējās Latviešu kultūras dienas Lielbritānijā rīkošanu. Nākamajā gadā galvenie latviešu kultūras svētki notiks Bristolē.

Avots: LETA

Iluta Kēfere, dzīvo Vācijā 16 gadus: “Pati ar bērniem sarunājos latviski. Mums arī bijušas trīs auklītes, kuras mani ir atbalstījušas bērnu latviešu valodas apguvē. Man ir ļoti svarīgi, lai bērni apgūtu latviešu valodu, jo tā ir mātes valoda. Kopā ar bērniem lasām grāmatas latviešu valodā, skatāmies filmiņas un vasarā apmeklējam nometni ārzemju latviešiem “Satikšanās Tēvu zemē”. Būtu jauki, ja latviešu valodas apmācība un mācību materiāli ārzemēs būtu pieejamāki. Taču es uzskatu, ka visa sākums ir ģimenē un ģimene liek pamatus valodai un citām vērtībām. Mani bērni latviešu valodu saprot pilnībā, bet diemžēl nerunā, jo pietrūkst valodas vides. Mana trīsgadīgā Jūle šogad pēc ciemošanās Latvijā paziņoja, ka ļoti grib iemācīties latviešu valodu, lai omīte viņu saprot!”

Anita Mainele-Pičukāne, dzīvo Īrijā 10 gadus: “Šeit mēs runājam tikai latviešu valodā. Latviešu valodā runājam gan ģimenē, gan arī ar visiem draugiem no Latvijas. Arī citu man zināmu latviešu bērni runā latviski. Uzskatu, ka pamats valodai jāieliek ģimenē. Tā kā man mazu bērnu nav, grūti spriest, vai nepieciešams lielāks atbalsts no Latvijas latviešu valodas mācīšanai ārvalstīs, bet domāju, ka atbalsta nekad nevar būt par daudz.”

Kristīne Bērziņa, dzīvo Anglijā 13 gadus: “Dzīvojot Anglijā, tomēr sarunājamies latviešu valodā – tā ir mūsu dzimtenes valoda, ko nedrīkst aizmirst. Protams, svešā zemē nenākas tik bieži komunicēt ar latviešiem, tas liek nedaudz atsvešināties. Darbā nerunājam latviski, jo šo valodu neviens, izņemot latviešu kolēģus, nesaprot. Saviem bērniem Anglijā lasu dažādas pasaku grāmatas latviešu valodā, ko atsūtīja mani vecāki no Latvijas. Ja nesanāk izlasīt pasakas, tad noder internetvidē pieejamās audiogrāmatas. Paši arī sekojam līdzi dažādiem ziņu portāliem latviešu valodā. Bērnam ir svarīgi mācīties savu dzimto valodu, jo nedrīkst aizmirst dzimtās saknes, lai gan atrodies pavisam citā pasaules vietā. Vasarās dodamies atpakaļ uz Latviju, varētu pat teikt, ka šī došanās ir kā svaigs gaiss pēc Anglijas vides un cilvēkiem, kas tur dzīvo. Būtu lieliski, ja bērniem būtu iespējas arvien vairāk papildināt savas zināšanas latviešu valodā, piemēram, dažādi pulciņi vai pasākumi, kas veicinātu dzimtās valodas apguvi daudz labāk un ļautu nostiprināt jau esošās zināšanas.”

Jānis Avots, dzīvo Čehijā četrus gadus: “Ģimenē vienmēr runājam latviski. Es nespētu iedomāties, ka ar bērniem sarunājos citā valodā. Mācu un stāstu viņiem par dzimteni, protams, nedaudz ir grūti, jo svešvaloda nospiež dzimto valodu. Tad reizēm pats attopos, ka rakstu bez garumzīmēm, vai, piemēram, runājot ar kādu latvieti, pasaku vārdu svešvalodā. Protams, valodas zināšanas ir jākopj kā dārzs, bez tā nevar iztikt. Bērniem lasu dažādas grāmatas, skatāmies latviešu animācijas filmas, kas pieejamas internetā. Palīdz arī tas, ka bieži braucam uz Latviju, tāpēc nevaru gluži apgalvot, ka valodu esmu aizmirsis pavisam, jo tas tā nekad nenotiks. Protams, ir svarīgi, lai bērni zina savu mātes un tēva dzimto valodu, jo tas ir kaut kas vairāk par dzimtenes mīlestību un piederību. Tās ir saknes, ko nekad nedrīkst apcirst un aizmirst. Uzskatu, ka ārzemēs dzīvojošiem latviešiem vajadzētu vairāk satikties, kā arī veidot dažādas organizācijas. Šādu organizāciju izveide sekmētu kopības sajūtu latviešu vidū, kā arī viņu bērniem un ģimenēm lieti noderētu latviešu valodas atsvaidzināšanā.”

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. Kaapeec tik nedaudzi latvieshi atgriezhaas Latvijaa? Latvija tachu tagad pieder pie mezhoniigajiem Eiropas austrumiem. Latvijaa uznjeemiigiem cilvekiem ir daudz lielaakas iespeejas ko sasniegt. Vaacijaa latvietis var buut tikai viens no 80 miljoniem, nenoziimiigs cilveeks, bijis vai nebijis, bez kura var iztikt. Kamer Latvijaa katrs cilveeks ir svariigs un vajadziigs!

  2. Puskrieviskotie, mantrausīgie padlatvieši drošvien ārzemēs saviem bērniem latviešu valodu iemācīt nespēj vai negrib. Patriotiski latvieši ASV, Kanādā un Austrālijā pat saviem mazbērniem prot iemācīt latviski runāt. Sazinies ar PBLA un informējies, pirms tu runā niekus.

  3. Iluta aizbrauca uz Vāciju un ar bērniem latviski nerunāja nemaz ,aizmirsa pat tie kuri prata latviski , bet nu attapās ,ka atbraucot uz Latviju bērni neko nesaprot .Pati vainīga.

  4. Komentē tādi, kas ārzemēs, visdrīzāk, ne bijuši nav, toties ir pārliecināti, ka viņa bērni/mazbērni jau nu gan latviski runātu, lai tur vai kas! Nu nerunātu, mīļie! Saprastu, bet nerunātu! Kaut vecāki savā starpā latviski komunicē.
    Bet, ja jau kāds ir tāds patriots, ka par varas makti grib būt latvietis un savus bērnus par latviešiem grib redzēt, varbūt labāk nemaz nekur nebraukt?

  5. Iluta Kēfere: “Mani bērni latviešu valodu saprot pilnībā, bet diemžēl nerunā, jo pietrūkst valodas vides. ”
    – – – – – – – – –
    Kas par muļķībām! Ja māte (vai tēvs, atkarībā no situācijas) ar saviem bērniem runātu tikai latviski, tad berni arī no mazotnes viņai atbildētu latviešu valodā. Runāju no personīgas pieredzes.

  6. Ko nozīmē svešvārds Ome,Ampērs.Vai tad nav vecmāmiņa.

  7. Visi mani pazinjas kas dzivo UK, ar saviem berniem latviski nerunaa un beerni neprot latvieshu valodu.taa kaa tas raksts ir pilniigs sviests.

    • ne jau visi bet daudz jo daudz gan, tatad raksts nemazam nav nekads “sviests”. Ko var darit ka tadi pazinas. Citiem citadak.

      • Skandināvijā jau 20 gadus,vīrs sveštautietis,bet iemācijās latviešu valodu un mūsu sarunvaloda mājās ir -latviešu valoda.

    • Acīmredzot tev un taviem paziņām trūkst mugurkaula un patriotisma. Pamēģini apgrozīties gudrāku cilvēku sabiedrībā.

  8. Ne nu uztur, ne kā. Uzturēt nevar pat, ja gribētu. Kad bērns sāk mācīties skolā, tā ar to dzimto valodu cauri ir. Pat brāļi un māsas mājās sarunājas mītnes zemes valodā. Nu, ja vecāki taisās atgriezties Latvijā un bērnus speciāli dresē, tad jau var būt…

    • tie kuri to grib, tiem tas izdodas. Visi jau nav mankurti bet dazi gan un piepuleties, jo ta ir liela piepule, nav viegli un citiem tas interese pilnigi nemaz.

  9. Anonimais komentētājs ir stulbs maskalis. Pliks un dumjš.
    Ja kas murgo, tā esi ru, padomju žurka.

  10. Uztur … uztur …. troļļojot Latvijas skribentu sarakstītos murgus …..

    PS procentuālu sanāk 60% angļu valoda 39% krievu valoda 1% latviešu valoda

Atis Klimovičs: Kāpēc mūsu ģenerāļi klusē? (29)Katrs Latvijas iedzīvotājs būs kaut reizi dzirdējis kāda ārvalstu komentētāja vai militārā eksperta izteikumus par to, cik dienās uzbrukuma gadījumā sabrukšot Latvijas un tās kaimiņu aizsardzība.
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. No elektrības cenām neatkarīgs slēpošanas kalns

Dažas Latvijas slēpošanas trases uzsāka sezonu jau novembra pirmajā pusē, kad uzsniga pirmais sniegs. Ja laika apstākļi turpmāk būs labvēlīgi, slēpotāji drīz atkal varētu atsākt ziemas sportošanu. Vienīgais sarūgtinājums, ka elektrības izmaksu pieauguma dēļ jāpaaugstina arī cenas. Daži uzņēmēji pat teikuši, ka elektrības izmaksas ir tik lielas, ka trase vispār jāslēdz.

Lasītāju aptauja
Kas vairo bažas par Latvijas drošību?
Draugiem Facebook Twitter Google+