Mobilā versija
+2.9°C
Elizabete, Betija, Liza, Līze
Svētdiena, 19. novembris, 2017
14. septembris, 2017
Drukāt

Gribu paspēt būt laba. Saruna ar TV šovu vadītāju Janu Duļevsku (4)

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Šarmantā TV3 šovu vadītāja Jana Duļevska jau piecpadsmit gadus ir precējusies ar bijušo hokejistu, tagad Rīgas “Dinamo” treneri Rodrigo Laviņu un audzina divus dēlus – Martinu (14) un Niklāvu (6). Viņa paspēj ne tikai sakārtot mājas dzīvi un pagatavot maltīti saviem puišiem, bet arī novadīt dažādus pasākumus un piedalīties citās aktivitātēs ārpus televīzijas studijas. Septembrī klāt nākusi arī gatavošanās TV3 Jaungada šovam, kas paredzēts kādreiz populārā humora raidījuma “Savādi gan!” jubilejas noskaņās.

 

Tu esi mācījusies Ņujorkā aktiermeistarību un tomēr strādā televīzijā, nevis teātrī. Vai sapnis izsapņots?

Televīzijā esmu no septiņpadsmit gadu vecuma – krietni pirms devos uz ASV. Jau pirms brauciena sapratu, ka teātrī nenonākšu, jo tad man vispirms jāpabeidz studijas Latvijā un vienīgais, uz ko es te varētu cerēt – ārštata aktrises vieta. Tādēļ par katru cenu būt teātrī nebija mans mērķis. Es braucu uz Ameriku sevis dēļ. Lai šo to saprastu, redzētu no cita skatu punkta un kļūtu pieaugušāka (smejas). Turklāt tas bija skolas laikā neizsapņots sapnis. Ņujorkas Filmu akadēmijas kursos gan pavadīju salīdzinoši neilgu laiku – tikai divarpus mēnešus –, tomēr nenožēloju un visiem iesaku, ja rodas iespēja ko jaunu iemācīties, vajag to izmantot. Iepazinu ļoti profesionālus un zinošus pasniedzējus, uzlaboju savu angļu valodu.

Tomēr esi piedalījusies dažās teātra izrādēs un filmās, piemēram “Es mīlu jūsu meitu”.

Jā, bet tas bija citādi. Latvijas televīzijā, LNT un TV3 kopā pavadītais laiks jau tuvojas pilniem diviem gadu desmitiem, un tieši televīzijā es jūtos vislabāk.

Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados režisors Alvis Hermanis arī devās uz Ameriku, lai tur paliktu pavisam, taču atgriezās un kļuva slavens šeit Latvijā. Vai arī tevī Amerikā pavadītais laiks kaut ko izmainīja?

Tas laiks mani ļoti mainīja, jo radās iespēja uz sevi, savu dzīvi paskatīties no malas. Arvien vairāk novērtēju to, kas man ir dots. Protams, pilnā mērā izjutu metropoles dzīves ritmu, radošo procesu, kurā tapušais tikai pēc kāda laika nonāk pie mums. Kaut gan pēdējos gados laika ziņā vairs nav tik liela nobīde. Redzēju, ka mēs, latvieši, uz kopējā fona nemaz tik slikti neizskatāmies, tikai skaitliski esam krietni mazāk, tādēļ ne tik pamanāmi un ar mums tik ļoti nerēķinās. Sapratu arī, ka Amerikā es nekad negribētu dzīvot, jo Latvija ir mana dzimtene, te ir mana ģimene un draugi. Aizbraukt mācīties vai strādāt gan varētu, bet pagaidām tur sevi neredzu.

Ko tu šobrīd dari, ar kādām domām aizņemtas tavas dienas?

Kopā ar senajiem, mīļajiem kolēģiem Zuargusu (Viesturu Dūli), Valteru Krauzi, Baibu Sipenieci, Jāni Skuteli esam ļoti nopietni sākuši gatavoties Jaunā gada šovam, ko TV3 rādīs Vecgada vakarā. Tas būs nostalģisks mēģinājums sanākt atkal kopā kādreizējā humora šova “Savādi gan!” komandai. Ceru, ka televīzijas skatītāji noteikti varēs pasmaidīt, jo būs aktuālā politika un šādi tādi jauninājumi. Pasākumu vadīs Baiba un Valters, mēs pārējie vairāk koncentrēsimies uz video sižetiem, kuru grafiks jau sastādīts, taču saturu pagaidām nevaru atklāt. Tad vēl pāris reižu mēnesī man sanāk vadīt korporatīvos pasākumus, dienaskārtībā arī daži savi projekti, kurus gan labāk sauktu par aktivitātēm, jo vārds “projekts” tiek lietots pa labi un kreisi un šķiet kaut kas netverams un mistisks. Ko darīt man netrūkst. Šovu vadīšanā gan pagaidām iestājusies pauze, taču gan jau būs arī tie.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. …jāsaņemas un jādod vieta jaunajiem….skumji skatīties raidijumus ar viņas piedalīšanos….

  2. reti pretiga baba kura visur grib iebazt savu riebigo purnu

  3. ja jūs satiekat šo sievieti lūdzu atgādinat ,ka pēc viņas ilgojas vīra tēvs Gārsenes neirosihatriskajā slimnīcā .kurā viņa viņu ievietoja….baigā labdare…

Draugiem Facebook Twitter Google+