Mobilā versija
Brīdinājums -2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. septembris, 2012
Drukāt

Grieķi gatavi jaunai taupībai, bet cer uz labvēlīgākiem nosacījumiem


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Grieķijas valdībā smagi risinās sarunas par to, kur atrast iespējas ietaupīt vēl 11,5 miljardus eiro jeb 8,08 miljardus latu, lai saņemtu starptautisko aizdevēju nākamo finanšu palīdzības daļu.

 

Būdama spīlēs starp iedzīvotāju neapmierinātību un kreditoru prasībām, Grieķijas vara cenšas pārliecināt starptautiskos aizdevējus pagarināt taupības programmas īstenošanas laiku, lai griezienus budžetā varētu izdarīt līdz 2016. gadam plānotā 2014. gada vietā. Tas dotu iespēju jostu palaist kaut drusciņ vaļīgāk, jo jau tagad zināms, ka griezieni nozīmēs algu un pensiju samazināšanu, kā arī pensijas vecuma celšanu no 65 – 67 gadiem, kas būs jauns slogs novārdzinātajai sabiedrībai un uguns pakulās jauniem protestiem.

Taču gan Eiropas Centrālā banka, gan Starptautiskais valūtas fonds (SVF) un Eiropas Komisija uz šīm prasībām pagaidām reaģē bez liela entuziasma.

 

Izšķirošie miljardi

Grieķijas Finanšu ministrija šonedēļ spējusi vienoties par to, kā īstenot aizdevēju prasīto taupības programmu, un dokuments pēc apspriedes valdībā būs ceļā pie starptautiskajiem aizdevējiem, tā ziņo Grieķijas mediji. Laiks min uz Grieķijas papēžiem, jo tuvojas diena, kad starptautiskā aizdevuma nākamais maksājums 31,5 miljardu eiro jeb 22,13 miljardu latu apmērā, ko neizsniegs, kamēr Grieķija nebūs radījusi un apņēmusies pildīt ticamu taupības plānu, kļūs par kārtējo valsts izdzīvošanas jautājumu. Bez šīs naudas Grieķija jau drīzā nākotnē nespēs samaksāt ne algas, ne pensijas, nedz atbalstīt krīzes sistās bankas vai atdot parādus privātajiem uzņēmējiem.

 

Grieķijas premjerministrs Antonis Samarass par spīti šai steigai joprojām turpina atgādināt Grieķijas lūgumu pagarināt programmas ieviešanas laiku. Līdz šim gan starptautiskie aizdevēji nav izrādījuši vēlmi piekāpties.

 

SVF vadītāja Kristīne Lagarda mudinājusi Grieķiju nekavēties un atgādinājusi, ka ar iecerētajiem taupības plāniem var būt par maz un, iespējams, būs nepieciešami vēl papildu griezieni budžetā. Aizdevēji ir aprēķinājuši, ka līdz ar politiskajām vētrām un jaunām vēlēšanām pavasarī Grieķija ir paguvusi izveidot jaunu 20 miljardu eiro lielu naudas bedri papildus 11,5 miljardiem eiro, ko apsolīts ietaupīt.

 

Lieki nesatraukt Ameriku

Tikmēr šonedēļ ārvalstu presē parādījušies Francijas premjerministra Žana Marka Ejro izteikumi par to, ka Francija būtu gatava Grieķijai dot vairāk laika. “Grieķijas izstāšanās no eirozonas nebūtu risinājums, taču tajā pašā laikā Atēnām ļoti patiesi un atklāti būtu jāievieš reformas,” sacījis Ž. M. Ejro.

Francijas ministru prezidents medijos atsaucies uz sarunu ar Grieķijas sociāldemokrātu partijas “PASOK” līderi Evangelu Venizelu, ar kuru pārrunājuši ceļu laukā no jau trīs gadus ilgstošā finansiālā posta. “Tie, kuriem ir daudz naudas Grieķijā, investē īpašumos ārpus valsts. Tas ir amorāli. Grieķu krīze ir ne tikai strukturāla, bet arī politiska,” secinājis Ž. M. Ejro.

Starptautisko aizdevēju komisija, kas pēdējā laikā strādājusi Atēnās, kopš aizvadītās piektdienas savu darbu uz laiku ir apturējusi un sola atgriezties šo svētdien. Komisija gan norādījusi, ka nav pamata lielam satraukumam, jo darbs turpinoties, daži eksperti Atēnās paliekot, un līdz šim abu pušu dialogs esot bijis sekmīgs.

 

Pēdējā laikā izskanējušas pat runas, ka Grieķijas finanšu lietās būtiski pavērsieni nebūs gaidāmi līdz pat 6. novembrim, kad ASV notiks prezidenta vēlēšanas, lai neradītu lieku spriedzi un satricinājumus starptautiskajos tirgus.

 

Tikmēr nav noklusušas arī bažas, ka Grieķija galu galā varētu no eirozonas izstāties.

Ietekmīgā Šveices banka “UBS” nav izslēgusi, ka Grieķija varētu jau nākamgad izstāties no eirozonas, turklāt valstij varētu sekot vēl dažas citas eirozonas dalībnieces. Kā zināms, lielas ar augstu budžeta deficītu un parādiem saistītas problēmas patlaban piedzīvo Portugāle un Spānija.

 

Sabiedrībā nostiprinās nepatika

Paralēli politiķu un ekspertu sarunām Grieķijā turpinās sabiedrības protesti. Atēnas šonedēļ piedzīvoja jau trešo vērienīgāko ģenerālstreiku gada laikā, kurā diennakti ilgiem protestiem nodevās valsts un privātā sektorā strādājošo arodbiedrības. Šie bija pirmie tik plašie streiki, ko piedzīvoja tikai pirms dažiem mēnešiem apstiprinātā konservatīvā premjera A. Samarasa valdība, tiesa gan, mazāka līmeņa streiki un sadursmes Grieķijā turpinās nepārtraukti.

“Vairāk runu par pasākumiem, kas ļoti tieši ietekmē cilvēku dzīvi, arvien stiprāk atgrūž jebkādas domas par iespējamu valsts atjaunošanos,” angliski rakstošajā grieķu portālā “Ekathimerini” secina grieķu žurnālists Niks Malkoucis, piebilstot, ka premjerministram A. Samarasam, kurš pats savulaik bijis taupības programmas pretinieks, šis ir vairāk nekā morāli un ideoloģiski postošs laiks. Valdība Grieķijā nekad nestāvēs uz drošiem pamatiem, jo to neļaus nepiekūstoši nemierīgā sabiedrība, secina N. Malkoucis.

 

 

Viedokļi

Olli Rēns, Eiropas monetāro lietu komisārs: “Es neparedzu jaunu parādu pārstrukturēšanu Grieķijai. Taču es tagad nevēlētos pārāk dziļi kavēties pie Grieķijas taupības programmas jautājuma, jo daļa mūsu ekspertu atrodas Atēnās, daļa savos birojos, bet drīzumā atgriezīsies Grieķijas galvaspilsētā, lai turpinātu sarunas, kas notiek ļoti jutīgā brīdī.”

 

Volfango Picoli, ekonomists organizācijā “Eirāzijas grupa” Londonā: “Pēdējo laiku demon-strācijas, kas turpmāk sola arī pieaugt, iezīmē smagu laiku sākumu A. Samarasa valdībai. Premjerministram tagad lielākoties būtu jāuztraucas par to, cik daudz laika viņam ir atlicis, lai atrisinātu visus šos savstarpēji saistītos izaicinājumus.”

 

Jannis Sturnars, Grieķijas finanšu ministrs: “Jaunā valdība ir rīkojusies ātri, mēs esam īstenojuši visus nepieciešamos pasākumus un esam pārliecināti, ka 2012. gada budžets kopumā ir uz pareizā ceļa.”

 

Kristīne Lagarda, Starptautiskā valūtas fonda vadītāja: “Tā kā privatizācijas procesā ir notikusi būtiska kavēšanās un bijusi ierobežota ieņēmumu iekasēšana, ir izveidojusies finanšu plaisa. Mums ir nepieciešami ne tikai 11,5 miljardu eiro lieli griezieni, mums vajag taupības sērijas un papildu ieņēmumus, lai aizpildītu šo finanšu plaisu.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+