Mobilā versija
-0.7°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
19. oktobris, 2012
Drukāt

Grieķi rīko 20. ģenerālstreiku pēdējos gados

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Eiropas Savienības valstu vadītājiem vakar pulcējoties Briselē, lai apspriestu tālāko rīcību eirozonas finanšu stabilizācijas programmas īstenošanā, parādu krīzes vissmagāk skartās Grieķijas iedzīvotāji rīkoja jau divdesmito ģenerālstreiku pēdējos gados, protestējot pret valdības pieņemto bargo taupības plānu, lai saņemtu daudzmiljardu eiro aizdevumu. 


 

Kā atzīmē izdevums “EUObserver”, ES valstu vadītāji pulcējas Briselē domstarpību gaisotnē. Eiropas ekonomiskā un finanšu lokomotīve Vācija gribētu nešūpot laivu vēl vairāk un izmantot šo saietu kā pakāpienu stingru lēmumu pieņemšanai par eirozonas politiskās integrācijas padziļināšanu ES apspriedē gada nogalē, taču virkne valstu grib rast atbildes agrāk. ES apspriedē jūnijā dalībvalstis vienojās izveidot efektīvu pārraudzības mehānismu un pastāvīgu eirozonas rezerves fondu (ESM), kas dotu iespēju tieši papildināt finanšu grūtībās nonākušu banku kapitālu. Par šo lēmumu īpaši gandarīta bija Spānija, kura izmisīgi cenšas nepieļaut, ka tās banku milzīgie parādi tiktu ieskaitīti valsts budžeta iztrūkumā. Īrija un Portugāle cerēja stabilizēt savas finanses ar ESM 500 miljardu eiro fonda palīdzību. Tad Vācija, Somija un Nīderlande, kam jādod lielākais pienesums ESM fondā, paziņoja, ka ESM būtu jāfinansē grūtībās nonākušas bankas tikai pēc pārraudzības mehānisma izveides un nebūtu jāatlīdzina veci parādi. Briseles apspriedes priekšvakarā Francijas prezidents Fransuā Olands paziņojis, ka Berlīnei nevajadzētu pretoties lēmumiem, kam tā piekrita jūnijā, un ka banku savienībai vajadzētu būt izveidotai līdz šā gada beigām. Olanda nostājai piekritis Īrijas premjerministrs Enda Kenijs. Kā raksta “EUObserver”, Briseles apspriedē paredzēts izskatīt “tālākos soļus eirozonas stabilizācijai”, bet lēmumi tikšot pieņemti virsotņu tikšanās laikā decembrī. ES Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja pēc konsultācijām ar visām dalībvalstīm izstrādātajā apspriedes darba kārtībā ir uzmetumi eirozonas budžeta vadlīnijām un dalībvalstu budžetu stingrākai pārraudzībai. Tas atbilst Vācijas prasībai par ciešākas finanšu savienības veidošanu, bet ir pretrunā ar Francijas izpratni par “fiskālo solidaritāti”. Vācijas ieskatā tam vajadzētu būt ierobežotam fondam, kas tiktu finansēts no finanšu darījumu nodokļa, bet ne uzpērkot eirozonas parādzīmes.

“ES ekonomikas komisāram ir jāpiešķir tiesības uzlikt veto bloka dalībvalstu budžetiem, ja viņš secinātu, ka tajos nav iekļauti pienācīgi pasākumi parādu un budžeta iztrūkuma problēmu risināšanai,” pirms došanās uz apspriedi Briselē paziņoja Vācijas kanclere Angela Merkele.

Britānija iestājas pret jebkādiem lēmumiem, kas varētu kaitēt Londonai kā vienam no pasaules finanšu centriem. Finanšu eksperti atzīmē, ka likme eirozonas stabilizācijai ir augsta, bet neveiksmes cena būtu vēl augstāka. Vācijas konsultāciju firma “Prognos” aprēķinājusi, ka Grieķijas izstāšanās no eirozonas varētu tikt pārvaldīta, bet, ja Atēnu izstāšanās izraisītu domino efektu un no eirozonas izkristu arī Spānija, Portugāle un Itālija, pasaules ekonomikas kopprodukts saruktu par 17 triljoniem eiro, izraisot globālu saimniecisku 
lejupslīdi.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+