Grieķijā atklāta izstāde “Nauda Latvijā: no dzintara līdz euro” 0
27. jūnijā Latvijas vēstniecība Grieķijā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju Grieķijas Numismātikas muzejā atklāja izstādi “Nauda Latvijā: no dzintara līdz euro”, informē Ārlietu ministrija.
Izstāde tiek rīkota Rīgas kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros, vienlaikus iepazīstinot ar Latvijas vēstures līkločiem, tās kultūras bagātībām, kā arī veicinot Rīgas un Latvijas atpazīstamību. Uz izstādes atklāšanu bija ieradušies ārvalstu diplomāti, Grieķijas Arheoloģijas pārvaldes darbinieki, kultūras jomas un latviešu diasporas pārstāvji, kā arī citi interesenti.
Izstādē atspoguļota naudas vēsture Latvijā, ko ietekmējuši Austrumeiropas nozīmīgākie tirdzniecības ceļi, kā arī vācu, poļu, zviedru un krievu virsvara Latvijas teritorijā dažādos laikmetos. Tā piedāvā hronoloģisku pārskatu, sākot ar dzintaru kā maiņas līdzekli senvēstures periodā, romiešu monētām (1. – 4. gs.), sudrabu tā sauktajos bezmonētu periodos (5. – 8. gs. un 12. gs.), arābu dirhēmiem (9. – 11. gs.) un Rietumeiropas denāriem (10. – 12. gs.). Tam seko 13. – 16. gadsimta Livonijas konfederācijas vietējās naudas kaltuvēs kaltās monētas – ārtigi, šiliņi, markas, vērdiņi u.c. Ir arī monētas, kas kaltas tā sauktajos poļu un zviedru laikos 16. – 17. gadsimtā, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogistē vairāk nekā divus gadsimtus ilgā laikā izlaistā metālnauda.
Ekspozīcijā redzamas arī tā laika starptautiskās tirdzniecības monētas – sudraba dālderi un zelta dukāti. Uzskatāmi atainotas īpatnības naudas apgrozībā pēc visu Latvijas novadu pakāpeniskas iekļaušanas Krievijas impērijas sastāvā 18. gadsimtā.
Izstādē var gūt priekšstatu arī par latviešu grafikas vecmeistara Riharda Zariņa (1869–1939) veikumu naudaszīmju sižetiskā risinājuma jomā gan cariskajā Krievijā, gan Latvijas Republikā. Izstāde dod vispusēju ieskatu sarežģītajā 20. gadsimta Latvijas politiskajā un ekonomiskajā vēsturē, kas īpaši zīmīga ar nacionālās valūtas – lata – radīšanu, tās varmācīgu iznīdēšanu un veiksmīgu atjaunošanu pagājušā gadsimta pēdējā desmitgadē.
Izstādes noslēgumā aplūkojamas atjaunotās Latvijas Bankas izcilās piemiņas un jubilejas monētas, kā arī pāreja uz Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro.
Izstādes sagatavošanā lielu ieguldījumu devis Latvijas Nacionālais vēstures muzejs – direktors Dr.hist. Arnis Radiņš, direktora vietniece krājumu darbā Anita Meinarte, kā arī izstādes kuratores Anda Ozoliņa un Kristīne Ducmane.
Grieķijas Numismātikas muzejs atrodas Atēnu centrā, bijušajā arheologa Heinriha Šlīmaņa savrupnamā, kas dēvēts arī par Ilionas pili. Tajā glabājas plaša antīko un mūsdienu monētu kolekcija. Muzeju ik dienu apmeklē ievērojams skaits vietējo iedzīvotāju un ārvalstu tūristu.
Izstāde “Nauda Latvijā: no dzintara līdz euro” būs apskatāma līdz 2014. gada 9. novembrim.
