Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
17. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķija piekāpjas kreditoru prasībām

Foto- LETA/AFPFoto- LETA/AFP

Pēc asām debatēm Grieķijas parlamentā vakarnakt apstiprinātas starptautisko kreditoru prasības, lai Atē­nas varētu saņemt jaunu daudzmiljardu aizdevumu valsts glābšanai no finanšu sabrukuma.

ECB darbina naudas pumpi

Eirozonas dalībvalstis piedāvā Atēnām iespēju nākamo trīs gadu laikā saņemt līdz pat 86 miljardu eiro aizdevumu, taču Grieķijai strauji jāīsteno darba tirgus un nodokļu reformas.

Eirozonas valstu finanšu ministri arī vienojušies par septiņu miljardu eiro pagaidu finansējuma piešķiršanu Grieķijai neatliekamo izdevumu apmaksai, ziņo aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz avotu Briseles diplomātu aprindās. Šis aizdevums tiks nodrošināts no Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda (EFSF), lai palīdzētu Grieķijai pirmdien veikt parādsaistību maksājumu Eiropas Centrālajai bankai (ECB) un nodrošināt valsts funkcionēšanu, kamēr valdība ar kreditoriem nenoformēs jauno glābšanas programmu, kas varētu ilgt vairākas nedēļas. ECB jau gandrīz mēnesi saglabā Grieķijas bankām pieejamo ārkārtas finansējumu un šobrīd ir vienīgais finanšu avots, kas nodrošina valsts iestāžu darbību, jo Grieķijai šobrīd nav piekļuves finanšu tirgiem. Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi vakar paziņoja par Grieķijas bankām pieejamā ārkārtas finansējuma apjoma palielināšanu par 900 miljoniem eiro.

Ciprs cīnās par “taisnību”

Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs emocionālā uzrunā pirms parlamenta balsojuma atzina, ka viņam bijis maz izvēles iespēju smagajās sarunās ar starptautiskajiem kreditoriem aizvadītās nedēļas nogalē Briselē. “Man bija jāizvēlas starp darījumu, kam es nepiekritu, vai maksātnespējas izraisītu haosu, vai [Vācijas finanšu ministra Vofganga] Šoibles piedāvāto iespēju izstāties no eirozonas,” teica Ciprs. “Mūsu pusē bija taisnība, viņu pusē bija ekonomiskā vara,” apgalvoja kreisās partijas “Syriza” līderis, kura partija janvārī uzvarēja Grieķijas parlamenta vēlēšanās un izveidoja valdību. Balsojumā parlamentā vienošanos ar starptautiskajiem kreditoriem atbalstīja 229 likumdevēji, tajā skaitā no labējās opozīcijas. Pret balsoja 64 parlamentārieši, arī vairāki desmiti deputātu no premjera pārstāvētās valdošās partijas, tajā skaitā bijušais finanšu ministrs un sarunvedējs ar kreditoriem Janis Varufakis, kurš bija solījis drīzāk nocirst sev roku nekā piekrist Grieķijai neizdevīgam darījumam. Pret piekrišanu kreditoru prasībām balsoja arī Grieķijas parlamenta spīkere un premjera partijas biedre Zoe Konstantopulu, kura nodēvēja kreditoru prasības par “sociālu genocīdu”, un enerģētikas ministrs Panagiotis Lafazanis no Kreisās platformas frakcijas. Valdošajai partijai “Syriza” ir 162 mandāti 300 vietu parlamentā, un analītiķi uzskata, ka oktobrī varētu notikt pirmstermiņa vēlēšanas. Politisko un sociālo stabilitāti valstī varētu vairot nacionālās vienības valdības izveidošana, taču piecus gadus ilgstošā saimnieciskā un finanšu krīze ir polarizējusi politiskās partijas un sašķēlusi sabiedrību.

Solis uz priekšu

“Mēs esam tikuši vienu soli tālāk,” vērtējot Grieķijas parlamenta balsojumu, paziņojis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, kurš atkārtoti aizstāvējis savu strīdīgo ideju par Grieķijas izstāšanos no eirozonas uz zināmu laiku. “Varbūt tas būtu labāks ceļš Grieķijai,” viņš izteicies intervijā Vācijas radio. Francijas parlaments vakar apstiprināja finanšu glābšanas programmu Grieķijai, kļūstot par pirmo eirozonas dalībvalsti, kas atbalstījusi trešo aizdevumu Atēnām. Francijas premjerministrs Manuels Valss uzrunā pirms balsojuma programmas pretiniekus apsūdzēja centienos izstumt Grieķiju no eirozonas. Par jaunā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai jālemj arī citu eirozonas valstu valdībām vai parlamentiem. Izšķiroša nozīme būs balsojumam Vācijas Bundestāgā, kas paredzēts šodien. Par trešo finanšu palīdzības programmu Grieķijai lems Beļģijas, Īrijas, Itālijas, Lietuvas, Slovākijas un, iespējams, Spānijas valdība. Analītiķi atzīmē, ka visai kritiska attieksme pret kārtējā aizdevuma piešķiršanu Grieķijai ir Somijā un Nīderlandē. Vakar Somijas parlaments tomēr nobalsoja par sarunām ar Grieķiju par jauna aizdevuma piešķiršanu.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (2)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+