Pasaulē
Vēsture

Grieķija vēlas no Vācijas 269,5 miljardus kā kompensāciju par okupāciju 0


Karavīri paceļ nacistiskās Vācijas karogu Atēnu akropolē 1941. gada maijā.
Karavīri paceļ nacistiskās Vācijas karogu Atēnu akropolē 1941. gada maijā.
Foto: Bundesarchiv

Grieķija novembrī varētu uzsākt plašu, starptautisku kampaņu, pieprasot no Vācijas 269,5 miljardu eiro kompensāciju par nacistu nodarījumiem Otrā pasaules kara laikā, ziņo Vācijas mediji.

Novērotāji uzskata, ka prasība tieši šobrīd aktualizēta tādēļ, ka augustā noslēdzās pēdējie ES valstu glābšanas programmas maksājumi finanšu un ekonomiskajā krīzē smagi cietušajai Grieķijai.

Šī gada 3. oktobrī Grieķijas prezidents Prokopis Pavlopulus svinīgā ceremonijā Kallikratis ciemam Krētas salā piešķīra “mocekļa” statusu, uzrunā uzsvērdams, ka Grieķijas prasības Vācijai pēc reparācijām par Otrā pasaules kara nacistu noziegumiem ir uzskatāmas par taisnīgām. 1943. gada oktobrī Krētā izvietotās vācu armijas vienības ar vietējo paramilitāro kaujinieku līdzdalību soda un iebiedēšanas akcijā nošāva 30 Kallikratis ciema civiliedzīvotājus, tādējādi sodot par to, ka apkaimes ļaudis bija atbalstījuši partizānus.

Tikai pāris nedēļas pirms prezidenta Pavlopula runas, līdzīgi bija izteicies Grieķijas premjers Aleksis Ciprs, kurš apmeklējis citu “mocekļu ciemu” – Kandanosu. Tur 1941. gadā kopumā ar nāvi sodīja 141 cilvēku. Arī Ciprs paziņoja, ka Vācijai būtu pienākums samaksāt kompensāciju.

Žurnāla “Der Spiegel” rīcībā esošā informācija liecina, ka novembrī Grieķija uzsāks plašāku kampaņu un lēš, ka valsts parlaments nobalsos par kopumā 269,5 miljardu eiro pieprasīšanu no Vācijas. Summā ietilpst 10,3 miljardi eiro, kurus Grieķijas iedzīvotājiem nacistu okupācijas laikā nācās samaksāt par tā saucamajiem “okupācijas izdevumiem”.

Šāds plāns Grieķijai bijis gatavs jau 2016. gada augustā, taču toreiz “ielikts atvilktnē”, jo finanšu krīzē grimstošās Atēnas saņēma ārkārtas kredītus no ES.

Taču trešās un beidzamās ES palīdzības paketes izmaksas Grieķijai noslēdzās augustā un tagad, budžeta glābšanas un savas popularitātes vairošanas vārdā, Cipra valdība nolēmusi atgriezties pie agrākajiem plāniem.

“Brīdis kompensācijas pieprasījumam ir nobriedis. Noziegumiem pret cilvēci nav noilguma. Prasības ziņojumā ir pilnībā pamatotas – vēsturiski, politiski un juridiski,” žurnālam “Der Spiegel” izteicies Cipra partijas “Syriza” parlamenta deputāts Triandafilos Mitafidis. Tiek pieminētas gan Vācijas “morālās” saistības, gan nepieciešamība “pavilkt svītru vēsturei”.

Ja Grieķijas parlaments apstiprinās 269,5 miljardu prasību pret Vāciju, un par to nav lielu šaubu, Atēnas sāks kampaņu idejas virzīšanai pašā Vācijā, Eiroparlamentā, Eiropas Padomē un ANO. Noslēdzošais solis būs attiecīgas prasības uzstādīšana Vācijas valdībai. Berlīne gan to var noraidīt – jau agrāk vācu politiķi ir uzsvēruši, ka Grieķijai nav nekādu tiesību pamata piestādīt mūsdienu Vācijai prasības par Otrā pasaules kara laiku. Tādā gadījumā grieķi dosies uz Starptautisko tiesu Hāgā. Tomēr eksperti nav droši, vai tiesa pieņems izskatīšanā lietu, kas ir daudzus gadu desmitus veca.

No šodienas līdz 12. oktobrim vizītē Grieķijā uzturas Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers. Uzskata, ka reparāciju jautājums būs viņa un Grieķijas amatpersonu tikšanās dienaskārtības augšgalā.

LA.lv