Mobilā versija
+4.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
13. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķija vienojas ar eiro zonu par starptautisku aizdevumu 86 miljardu eiro apmērā (6)

Foto - LETA/EPAFoto - LETA/EPA

Grieķija pirmdien panāca vienošanos ar eiro zonu par jaunu starptautisku aizdevumu uz trim gadiem 86 miljardu eiro apmērā, pēc 17 stundu ilgām sarunām piekrītot smagām reformām, paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

“Eiro samits ir vienprātīgi panācis vienošanos. Viss ir gatavs Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmai Grieķijai ar nopietnām reformām un finansiālu atbalstu,” mikroblogu vietnē “Twitter” paziņoja Tusks.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers sacīja, ka pēc šīs vienošanās vairs nepastāv Grieķijas haotiskas aiziešanas no eiro zonas risks. “Grexit ir pagātne,” teica Junkers, atbildot uz ziņu aģentūras AFP jautājumu, vai Grieķijas atrašanās eiro zonā vēl arvien ir apdraudēta.

Vienošanās tika panākta, izbeidzot sešus mēnešus ilgu cīņu starp Grieķijas premjerministra Alekša Cipra pret taupības pasākumiem noskaņoto valdību un pārējām eiro zonas valstīm.

Grieķija pagājušonedēļ bija lūgusi trešo starptautiskā aizdevuma programmu no eiro zonas palīdzības fonda ESM pēc tam, kad iepriekšējā aizdevuma programma beidzās 30.jūnijā, pirmoreiz atstājot Grieķiju bez starptautiskas finanšu palīdzības.

Grieķijas bankas jau apmēram divas nedēļas ir slēgtas un bija bažas, ka tām izbeigsies nauda Eiropas Centrālās bankas (ECB) papildu finansējuma trūkuma dēļ. Tādā gadījumā Grieķijai būtu jāatsāk savas valūtas emitēšana un faktiski jāaiziet no eiro zonas.

Grieķija izraisīja starptautisko kreditoru sašutumu, 5.jūlijā sarīkojot referendumu, kurā vēlētāji noraidīja kreditoru priekšlikumus jauna starptautiska aizdevuma piešķiršanai.

Jaunās vienošanās pilnīgi nosacījumi vēl nav zināmi, bet tie varētu būt vēl smagāki nekā kreditoru sākotnēji piedāvātie.

Grieķijas valdības amatpersona pirms tam sacīja, ka eiro zonas valstu finanšu ministru svētdien izstrādātie nosacījumi ir “ļoti slikti” un pastāv bažas, ka Grieķijai tiktu atņemta liela daļa kontroles pār savām finansēm.

Saskaņā ar eiro zonas finanšu ministru izstrādātajiem nosacījumiem Grieķijai līdz trešdienai jāpieņem vēl smagāki likumi, paziņoja Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs.

Atēnām būs jāpieņem smagi nosacījumi par reformām darbaspēka un pensiju, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nodokļu jomās, kā arī jāveic smagi privatizācijas pasākumi, piebilda Stubs.

Līdz šim vienošanos panākt neļāva eiro zonas priekšlikumos ietvertā prasība, ka jebkādā jaunā Grieķijas glābšanas aizdevumā ir jāpiedalās Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), kā arī aicinājums nodrošināt Grieķijas valsts aktīvus apmēram 50 miljardu eiro apmērā fondā Luksemburgā, kas tiktu turēts kā garantija, lai Grieķija īstenotu solīto privatizāciju.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. tam lācītim tās zāgu skaidas…
    Nu vairs nav ko teikt!

  2. galvenais,ka pabija Atbildēt

    pie volodjkas Maskava,tas pamacija,kaa vajag cakareet Eiropas savienibu.Tagad tiesam ES saks izjukt.Kads laimigs ciprs,aplestaam rocinam, “es tacu teicu,ka dabuusu aizdevumu!”Tie bija vina vaardi tautai apsoliitie.Nu tagad gan buus intresanti.Eiropa ir,ka viena liela miskaste,redzees cik nu ilgi baros Griekiju.2017.g. izies araa no Eiropas savienibas Lielbritanija,jo Lielbritanijai sen piegriezusies Eiropas migranti.

  3. Lielāks stulbums jau nav redzēts un ko tad mūsu Voldiņš,pašiem šķērēja un grieza no visām pusēm,bet Grieķiem stum tik naudu labi zin,ka netiks atdots.

  4. Kā var atņemt kontroli pār finansēm,ja tās kontroles grieķiem vispār nav.
    Ciprits ar atplestām rociņām: nu re,atkal dabūjām naudiņu,tā arī turpināsim…..

  5. Ko nozīmē smagi privatizācijas pasākumi? Vai tas nozīmē valsts īpašumu izpārdošanu par sviestmaizi vai pliku maizi? Latvija pārdzīvoja gan privatizāciju ,gan prihvatizāciju,bet kā grieķi uz to reaģēs?

  6. Skaisti, grieķi tik smaida un ES tik dod un atkal parādu var ierakstīt skurstenī

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+