Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
14. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķijai atslābina finanšu cilpu (1)

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, kurš 2012. gada vēlēšanu kampaņā apsolīja, ka Nīderlande vairs nepiešķirs naudu Grieķijai, atzinis, ka jūtas nelāgi, laužot savu solījumu, jo viņš neesot paredzējis pašreizējo situāciju.

Pēc asām diskusijām ar eirozonas valstu finanšu ministriem un vēl smagākām 17 stundas ilgušām sarunām ar eirozonas valstu vadītājiem Grieķijai izdevies panākt vienošanos par trešo glābšanas programmu, Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram piekrītot īstenot bargas reformas apmaiņā pret 86 miljardu eiro aizdevumu uz trim gadiem.

“Grieķijas izstāšanās no eirozonas nebūs, mēs esam apmierināti ar rasto risinājumu,” pēc sarunu maratona nedēļas nogalē vakar paziņoja Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers. Taču pirms aizdevuma saņemšanas Grieķijas parlamentam būs jāapstiprina ārzemju kreditoru prasītās reformas, ko 5. jūlija referendumā noraidīja grieķu vēlētāji. Daudzi premjera Cipra kreisās partijas “Syriza” biedri atkārtoti nosodījuši panākto kompromisu kā pazemojošu kapitulāciju, ko Vācija esot uzspiedusi Grieķijai, atzīmē interneta izdevums “Politico”. Grieķija varēs izmantot 25% no ienākumiem no 50 miljardu eiro stabilizācijas fonda ieguldījumiem un valsts parāda mazināšanai, raksta izdevums “EUobserver”. Kārtējā aizdevuma piešķiršana Atēnām ir atkarīga ne tikai no Grieķijas parlamenta balsojuma par reformu īstenošanu, bet arī Vācijas, Somijas un vēl vairāku valstu likumdevēju piekrišanas. Eirozonas valstu grupas priekšsēdis Jerans Dijselblums paziņojis, ka Grieķijas parlamenta balsojums, kas jāveic līdz trešdienai, 15. jūlijam, ir ļoti svarīgs, lai atjaunotu uzticību, ko iedragājusi Grieķijas amatpersonu politiskā nekonsekvence.

Eiropadomes prezidents Donalds Tusks uzsvēris, ka, lai saņemtu naudu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) programmas, Grieķijai jāveic bargas saimnieciskās reformas.”Šis lēmums sniedz Grieķijai iespēju izvairīties no sociālām un politiskām sekām, kas rastos negatīva iznākuma dēļ, novedot pie Grieķijas izstāšanās no eirozonas,” norādīja Tusks. Grieķijas bankas jau divas nedēļas ir slēgtas, un bija bažas, ka tām izbeigsies nauda Eiropas Centrālās bankas papildu finansējuma trūkuma dēļ. Tādā gadījumā Grieķijai būtu jāatsāk savas valūtas emitēšana un faktiski jāaiziet no eirozonas.

Vairāku eirozonas valstu vadītāji brīdina, ka šis ir tikai vienošanās plāns, joprojām paužot neapmierinātību ar Grieķijas attieksmi sešus mēnešu ilgušajās sarunās. “Eiropa pieņēmusi lēmumu par ceļvedi, lai palīdzētu Grieķijai izkļūt no krīzes. Tagad viss atkarīgs no plāna īstenošanas,” uzsvēris Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass. Eirozonas valstu priekšlikumos uzstāts, ka Starptautiskajam valūtas fondam jāiesaistās turpmākajā palīdzības sniegšanā un ka Grieķijai jātur trasta fondā Luksemburgā iespējamai privatizācijai paredzēti aktīvi 50 miljardu eiro vērtībā, lai to pārdošanas ieņēmumus izmantotu parādu nomaksai. Saskaņā ar eirozonas finanšu ministru izstrādātajiem nosacījumiem Grieķijai līdz trešdienai jāpieņem vēl smagāku reformu likumi nekā kreditoru sākotnēji piedāvātie, paziņojis Somijas finanšu ministrs Aleksandrs Stubs, kurš iepriekš izteicās, ka viņam nav Somijas valdības mandāta Grieķijas parāda norakstīšanai. Atēnām būs jāpieņem stingri nosacījumi par reformām darbaspēka un pensiju jomā, pievienotās vērtības nodokļa un citu nodokļu apjomā, kā arī jāveic smagi privatizācijas pasākumi.

Vācijas parlaments par jauno Grieķijas glābšanas programmu varētu balsot piektdien, paziņojis parlamenta spīkers Norberts Lammerts. Viņš norādīja, ka jebkurš balsojums iespējams vien pēc tam, kad Grieķijas parlaments būs apstiprinājis pieprasītās ekonomikas reformas, un šis balsojums paredzēts līdz trešdienai. Bundestāgs jau devies vasaras atvaļinājumā, taču tas sapulcēsies, lai rīkotu divus balsojumus. Pirmais balsojums būs par mandāta nodrošināšanu valdībai, lai uzsāktu pārrunas par palīdzības programmas jautājumiem. Otrais balsojums apstiprinātu galīgo vienošanos, kad tā tiktu panākta.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ies grieķis nodokļus maksāt un parādus – par viņu maksā ES un arī maksās Latvija Straujumas personā…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (1)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+