Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. maijs, 2012
Drukāt

Grieķijai jāizlemj – taupības pasākumi vai atvadīšanās no eirozonas

atenas_afp_9

Grieķijas politiķiem nespējot vienoties par jaunās valdības izveidi, aizvien lielāka šaubu ēna gulstas pār valsts nākotni eirozonā. Partiju strīdi turpinās kopš 6. maija parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Grieķu politiķiem nav vienprātības par to, vai īstenot taupības pasākumus, kurus prasa starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret Atēnām tik nepieciešamo aizdevumu.


Pēc otrdienas vakara neauglīgajām sarunām ar Grieķijas parlamentā pārstāvēto partiju līderiem, valsts prezidentam Karlosam Papulisam nekas cits neatlika kā paziņot par jaunām parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kas notiks 17. jūnijā, informē ziņu aģentūra “Athens News Agency”. Eiropas Savienības amatpersonas bažījas, ka tajās sakāvi varētu ciest iepriekšējo valdību veidojošās partijas “Jaunā demokrātija” un sociālistiskā kustība “PASOK”, kuras atbalsta taupības pasākumus. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vēlēšanās lielākos panākumus gūs kreiso partiju apvienība “Radikāli kreiso koalīcija”. Tā ir pret taupības pasākumiem. ES līderi solījuši apturēt Grieķijas palīdzības programmu, ja tās valdība neīstenos taupības pasākumus, par kuriem Atēnas ar starptautiskajiem aizdevējiem vienojās jau martā. Tas nozīmētu Grieķijas bankrotu un atvadīšanos no eirozonas, skaidro BBC.

Kaut Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands pēc divpusējām sarunām Berlīnē apgalvoja, ka grib Grieķiju arī turpmāk redzēt Eiropas vienotās valūtas valstu saimē, citas augsta ranga ES amatpersonas un Starptautiskā valūtas fonda (SVF) izpilddirektore Kristīna Lagarda neslēpj, ka tiek izsvērta iespēja par Atēnu aiziešanu no eirozonas. Turklāt Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible sarunā ar Vācijas radio “Deutschlandfunk” uzsvēris, ka iespējama palīdzības programmas pārskatīšana vairs nav iespējama.

 

“Tā ir sagatavota līdz pēdējai detaļai, mēs to nevaram pārskatīt. Grieķijai jābūt gatavai pieņemt ES, SVF un Eiropas Centrālās bankas palīdzību,” skaidroja Šeible, piebilstot, ka gaidāmo ārkārtas vēlēšanu uzvarētājiem būs jālemj, vai pieņemt aizdevēju nosacījumus vai ne.

 

“ES vēlas, lai Grieķija paliek eirozonā, taču tas būs Grieķijas iedzīvotāju neatkarīgs lēmums,” sacīja Šeible. Arī Lagarda, kura iepriekš aizstāvēja grieķu vietu eirozonā, vairs neslēpj, ka Grieķijas “organizēta izstāšanās” no eirozonas ir reāla iespēja.

Tikmēr grieķi, bažījoties par saviem uzkrājumiem, no bankām sākuši masveidā izņemt naudu. Cilvēki raizējas, ka iespējamā izstāšanās no eirozonas un drahmas ieviešana varētu likvidēt lielu daļu viņu iekrājumu. Pēdējo dienu laikā grieķi no bankām izņēmuši aptuveni 700 miljonus eiro, ziņo valsts mediji. Grieķijas centrālās bankas direktors Georgs Provopulis norādījis, ka sabiedrībā valda lielas bailes par nākotni, kas pēdīgi varētu pāraugt panikā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+