Kā notikumi Grieķijā varētu atsaukties uz Latvijas tautsaimniecību un labklājību? 0
Grieķija vakar neatmaksāja 1,6 miljardus eiro lielo parādu Starptautiskajam valūtas fondam, kas faktiski nozīmē šīs valsts maksātnespējas tuvošanos. Banku ekspertiem vaicājām, kā notikumi Grieķijā varētu atsaukties uz Latvijas tautsaimniecību un labklājību.
Mortens Hansens, Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomikas departamenta vadītājs: “Pat ja Grieķija būtu jāatsauc no eirozonas, es neticu, ka tas notiks, ietekme uz Latviju būs niecīga. Ir notikušas diskusijas par banku darbību perifērijas valstīs, tomēr Latvija ir viena no astoņām ES dalībvalstīm, kam makroekonomiskie rādītāji atrodas līdzsvarā un kas neīsteno pārmērīga deficīta procedūru. Salīdzināt Latviju ar Grieķiju nevar, jūs neredzēsit šeit “Grexit” nokrišņus. Turklāt Latvijas ekspozīcija uz Grieķiju, tostarp finansiāli un tirdzniecībā, ir ļoti ierobežota. Laba mācība Latvijai no Grieķijas krīzes ir vēstījums par fiskālās disciplīnas un konkurētspējas svarīgumu. Modrība nākotnē šajās divās jomās Latvijai būs liels ieguvums nākotnē.”
Ieva Skrīvere, Latvijas Bankas ekonomiste: “Pēdējie notikumi Grieķijā kārtējo reizi apliecina, cik būtiskas ir savlaicīgi un apņēmīgi veiktas reformas tautsaimniecības konkurētspējas atgūšanai. Tieši šāda rīcība 2008. – 2009. gadā ļāva Latvijai sekmīgi pārvarēt krīzi un atgriezties pie izaugsmes. Pašreizējā situācija būtiski atšķiras no piedzīvotā pirms vairākiem gadiem, kad Grieķijas problēmas radīja lielu viļņošanos finanšu tirgos. Pēdējie notikumi apliecina, ka eirozona ir kļuvusi daudz stiprāka un Grieķijas problēmas, lai arī tām būs negatīva ietekme, nenodarīs neatgriezenisku kaitējumu eirozonai. To nosaka vairāki faktori, tostarp: Grieķija ir relatīvi maza tautsaimniecība (ap 2% no eirozonas IKP); patlaban redzam, ka situācija bijušajās “problēmvalstīs” Īrijā, Spānijā un Portugālē, ko Grieķija varētu ietekmēt, ir ievērojami uzlabojusies, tāpēc negatīvā ietekme no notikumiem Grieķijā ir mazāka; eirozona ir mācījusies no krīzes un uzlabojusi institucionālo ietvaru, kā risināt problēmas, tostarp ir izveidots Eiropas stabilitātes mehānisms; pozitīva ietekme ir Eirosistēmas īstenotajai aktīvu pirkšanas programmai, kas mazina Grieķijas notikumu iespējamo negatīvo ietekmi uz citu eirozonas valstu valdību procentu likmēm; Grieķijas notikumu ietekme uz Latviju ir niecīga – eksports no Latvijas uz Grieķiju ir aptuveni 0,1% no kopējā Latvijas preču eksporta, Latvijas komercbankām nav ieguldījumu Grieķijas valdības parādzīmēs. Zaudējumu no iespējamās Grieķijas valdības maksātnespējas Latvijai nebūs, jo Latvija nepiedalījās aizdevumu izsniegšanā Grieķijai.”
Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists: “Grieķijas valdības uzvedību nav iespējams prognozēt. Vissvarīgāk, kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, jo īpaši reģiona lielākajās ekonomikās. No vienas puses, pret šo krīzi vairāku gadu garumā varētu būt izveidojusies rezistence. Tomēr, ja situācija eskalēsies, visticamāk, sekas būs jūtamas arī Latvijā. Tādēļ, ja vērtē tiešo ietekmi, tad tā ir maznozīmīga. Tomēr netiešie riski ir pietiekami nopietni, lai arī kopš krīzes pirmā uzplaiksnījuma ir veikts daudz pasākumu negatīvās ietekmes mazināšanai. Piemēram, ja Grieķijas valdības destruktīvā rīcība turpināsies vai tiek pieļautas kādas kļūdas no kreditoru vai institūciju puses, tad var pieaugt spriedze finanšu tirgos un lielāko aizdevēju valstu iekšpolitikā. Jo Grieķijas atteikšanās pildīt saistības kreditoru valstīs var nozīmēt jaunus izaicinājumus to budžetiem un noskaņojuma kritumu ekonomikā, kas jau tieši atsauktos uz Latvijas ekonomiku. Negatīvākā scenārija gadījumā ekonomiskā izaugsme var nokristies līdz ļoti zemam līmenim vai pat apstāties, jo Latvija izjūt arī Krievijas ekonomikas lejupslīdi. Tādēļ liela loma būs krīzes vadībai, un jācer, ka ir izvērtēti visi riski, lai izvairītos no haotiskas notikumu attīstības.”
