Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
8. marts, 2013
Drukāt

Grieķijas krīze latvietes ikdienā


Foto no V. Anthopoulo personīgā arhīvaFoto no V. Anthopoulo personīgā arhīva

Viņas pasē uzvārda ailē ir rakstīts Anthopoulou, un viņas mājas jau 35 gadus ir Atēnās, un tomēr viņa nav grieķiete. Valda ir 54 gadus veca latviete, kas 1978. gadā apprecējās ar grieķi un pārcēlās dzīvot uz vīra dzimteni.

 

Valdas dzīve, ģimene un draugi tagad ir Grieķijā, viņa neplāno atgriezties Latvijā, tomēr regulāri seko notikumiem savā dzimtenē. Bet ekonomisko krīzi, kas joprojām neatkāpjas no Grieķijas, viņa izjūt uz savas ādas.

Atēnās Valda nokļuva 1978. gada vasarā, un tas notika mīlestības dēļ. Jūrmalā dzimušajai un augušajai Valdai Ancēnai bija tikai 19 gadi, kad viņa iepazinās ar savu nākamo vīru – 29 gadus vecu grieķu jūrnieku. “Mūsu pazīšanās laiks nebija ilgs, tomēr abi ticējām nākotnei un centāmies, lai būtu kopā,” atceras Valda. Tādēļ viņš atgriezās Rīgā un abi iesniedza pieteikumu dzimtsarakstu nodaļā. Pēc tam līgavainis vēlreiz ieradās Rīgā uz kāzām. Arī pēc tām jaunais pāris piespiedu kārtā izšķīrās, jo vīrs atgriezās savā valstī, bet Valda palika gaidot viņa izsaukumu. Kad tas pienāca, latviete iesniedza pieteikumu vīzai, lai dotos pie dzīvesbiedra.

“Vīzu man izsniedza necerēti ātri. Varbūt tāpēc, ka valsts, uz kuru gatavojos braukt, bija Grieķija un tajā laikā Padomju Savienībai ar Grieķiju bija draudzīgas attiecības. Turklāt tikko bija noslēgts Helsinku līgums,” spriež Valda, kura varējusi tikai minēt, kāpēc viņai tā paveicies.

Neskatoties uz abu valstu labajām attiecībām, imigrantu no PSRS toreiz Grieķijā bijis ļoti maz.

Grieķijā Valdu gaidījusi pavisam citāda dzīve nekā septiņdesmito gadu Latvijā un bijis jāpierod pie ļoti atšķirīgām tradīcijām un klimata. Latviete atzīst, ka sākumā bijis grūtāk, taču 19 gadu vecumā mainīt dzīvi nav prasījis lielu piepūli, arī valodu apguvusi dabiskā veidā, skatoties televīzijas raidījumus un runājot ar vīra radiem un kaimiņiem. 
Atēnās Valda iejutusies diezgan ātri, te izveidojusies viņas ģimenes dzīve, pavisam drīz piedzimis dēls, pēc astoņiem gadiem arī meita. Tā kā viņas vīrs bija tālbraucēju kuģa kapteinis, rūpes par bērniem palika galvenokārt Valdas ziņā, tāpēc sākumā viņa izvēlējusies nestrādāt. Kad bērni paaugušies, latviete Atēnās atvērusi savu grāmatu un dāvanu veikalu. Bet nu jau 15 gadus šis veikals atkal ir slēgts.

Valda stāsta, ka grieķos viņai visvairāk patīk spontānā un dzīvespriecīgā izturēšanās un savstarpējā atbalsta sniegšana. Jebkurā vietā un situācijā pilnīgi sveši cilvēki var izrādīt patiesu interesi un sniegt palīdzību. Turpretī kā negatīvu lietu, kas neesot pieņemama arī daudziem grieķiem pašiem, viņa min pārāk daudzās brīvdienas un svētku dienas.

Viens no neparastākajiem jaunieviestajiem nodokļiem ir nodoklis par bērniem. Ģimenēm ar vienu bērnu jāmaksā 200 eiro, ar diviem – 400 eiro un tā tālāk. Tas ir valsts kārtējais izmisīgais mēģinājums papildināt valsts kasi jebkādā veidā un balstās uz pieņēmumu, ka cilvēki, kas spēj uzturēt bērnus, spēj maksāt arī lielākus nodokļus.

Uz Valdas ģimeni šis nodoklis gan vairs neattiecas, jo viņas bērni jau ir pieauguši.

Valda uzskata, ka Grieķijas valdībai šobrīd nemaz nav reālu plānu, kā izkļūt no ekonomiskajām grūtībām. Valdības paziņojumi nereti ir pretrunā ar pašu iepriekšējiem lēmumiem.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+