Mobilā versija
+1.0°C
Alīna, Sandris, Rūsiņš
Trešdiena, 26. aprīlis, 2017
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķijas problēmas un sekas Latvijai

Foto- AFPFoto- AFP

Kā tas varēja notikt, ka eirozonas  un pat visa Eiropas Savienības (ES)  nākotne ir atkarīga no ēverģēlībām Atēnās?

Manuprāt, kopš pieciem gadiem pārējās eirozonas valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nav bijušas spējīgas ar attiecīgiem, konkrētiem lēmumiem panākt Grieķijas pārorganizēšanu tā, lai parādu krīze neturpinātos, bet izbeigtos. Tas jau sākās ar tā saukto pirmo Grieķijas atbalsta programmu 2010. gadā. Jau toreiz Grieķija bija faktiski maksātnespējīga. Lai to novērstu, dalībvalstis deva Grieķijai kredītgarantijas, tā apejot nolikumu, ka eirozonas katra valsts atbild un kārto savus parādus bez citu valstu tiešas finansiālas palīdzības. Pareizāk būtu bijis, ka Grieķijas kredītdevēji būtu cietuši zaudējumus. Ja tamdēļ kāda banka nonāktu patiesās problēmās, to varēja pārorganizēt vai nacionalizēt. Ar nodokļu naudu nacionalizētās bankas varētu padarīt atkal par darba spējīgām.

Eirozonas valstis labāk nerīkojās parādu atlaišanas gadījumā 2012. gadā. Pareizi būtu bijis, ja Grieķijas kredītdevēji būtu pazaudējuši kredītus visā pilnībā. Bet pazaudēja tikai ap 50%. Jau toreiz bija skaidrs, ka arī palikušos kredītus Grieķija nespēs apkalpot. Neskatoties uz to, tā sauktā troika uzdeva Atēnām faktiski nereālus reorganizācijas un reformu noteikumus. Tas noveda pie tā, ka gada sākumā Grieķijā ievēlēja dīvainu valdību, kas tūlīt pieprasīja visu parādu atlaišanu. Skaidrs, ka pārējās eirozonas valstis par to negribēja pat diskutēt, jo tas būtu sākums atziņai, ka Grieķijai aizdotie miljardi nekad netiks atmaksāti. Pareizi būtu Grieķijas izstāšanās no eirozonas, nevis no ES, ieviest savu valūtu, imports strauji mazinātos, eksports augtu. ES būtu stingri jārūpējas par to, lai valsts organizācija Grieķijā atbilstu ES standartiem.

Uz šī fona Latvijai vajadzētu aktīvi reklamēt savu prasmi pārvarēt finanšu krīzes, lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantotas Latvijas konsultantu spējas turpmāk aizkavēt finanšu krīzes eirozonā.

Dr. Kārlis I. Āboliņš, Luksemburga

Pievienot komentāru

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Alkohola promiles budžetā kāps

Finanšu ministrija saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes. Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Piemēram, vīna akcīzes nodokli plānots celt par 18% – no pašreizējiem 78 eiro līdz 92 eiro par 100 litriem. Akcīzes nodoklis alum varētu augt par 24% – no 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Premjers Māris Kučinskis rakstā potālā “Delfi” min, ka nodokļu likmju palielinājums galvenokārt skar produktus, “kuri iedzīvotājiem nav vitāli nepieciešami”, proti, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem”. Bet akcīze degvielai tikšot palielināta tikai tādā apmērā, “lai tam nebūtu jūtama ietekme uz tautsaimniecību”.

Vai mērķis likvidēt bērnunamus Latvijā ir sasniedzams?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+