×
Mobilā versija
Brīdinājums +11.4°C
Milija, Maiga
Pirmdiena, 25. jūnijs, 2018
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķijas problēmas un sekas Latvijai

Foto- AFPFoto- AFP

Kā tas varēja notikt, ka eirozonas  un pat visa Eiropas Savienības (ES)  nākotne ir atkarīga no ēverģēlībām Atēnās?

Manuprāt, kopš pieciem gadiem pārējās eirozonas valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nav bijušas spējīgas ar attiecīgiem, konkrētiem lēmumiem panākt Grieķijas pārorganizēšanu tā, lai parādu krīze neturpinātos, bet izbeigtos. Tas jau sākās ar tā saukto pirmo Grieķijas atbalsta programmu 2010. gadā. Jau toreiz Grieķija bija faktiski maksātnespējīga. Lai to novērstu, dalībvalstis deva Grieķijai kredītgarantijas, tā apejot nolikumu, ka eirozonas katra valsts atbild un kārto savus parādus bez citu valstu tiešas finansiālas palīdzības. Pareizāk būtu bijis, ka Grieķijas kredītdevēji būtu cietuši zaudējumus. Ja tamdēļ kāda banka nonāktu patiesās problēmās, to varēja pārorganizēt vai nacionalizēt. Ar nodokļu naudu nacionalizētās bankas varētu padarīt atkal par darba spējīgām.

Eirozonas valstis labāk nerīkojās parādu atlaišanas gadījumā 2012. gadā. Pareizi būtu bijis, ja Grieķijas kredītdevēji būtu pazaudējuši kredītus visā pilnībā. Bet pazaudēja tikai ap 50%. Jau toreiz bija skaidrs, ka arī palikušos kredītus Grieķija nespēs apkalpot. Neskatoties uz to, tā sauktā troika uzdeva Atēnām faktiski nereālus reorganizācijas un reformu noteikumus. Tas noveda pie tā, ka gada sākumā Grieķijā ievēlēja dīvainu valdību, kas tūlīt pieprasīja visu parādu atlaišanu. Skaidrs, ka pārējās eirozonas valstis par to negribēja pat diskutēt, jo tas būtu sākums atziņai, ka Grieķijai aizdotie miljardi nekad netiks atmaksāti. Pareizi būtu Grieķijas izstāšanās no eirozonas, nevis no ES, ieviest savu valūtu, imports strauji mazinātos, eksports augtu. ES būtu stingri jārūpējas par to, lai valsts organizācija Grieķijā atbilstu ES standartiem.

Uz šī fona Latvijai vajadzētu aktīvi reklamēt savu prasmi pārvarēt finanšu krīzes, lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantotas Latvijas konsultantu spējas turpmāk aizkavēt finanšu krīzes eirozonā.

Dr. Kārlis I. Āboliņš, Luksemburga

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Mainu 24. septembri pret 25. jūniju!

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24. septembri, kad Latviju apmeklēs Romas pāvests Francisks. Likuma izmaiņas galīgajā lasījumā atbalstīja 68 deputāti, pieci bija pret, divi – atturējās, bet vēl astoņi balsojumā nepiedalījās. Ekonomikas ministrija iepriekš neatbalstīja šo ideju, sakot, ka Latgales uzņēmēji paši varot lemt par brīvdienu pāvesta vizītes laikā un ka viena valsts noteikta svētku diena valsts budžetam radot astoņu miljonu eiro zaudējumus. Jāpiebilst, ka šogad 23. un 24. jūnijs, kas saskaņā ar likumu ir svētku dienas, šogad iekrīt sestdien un svētdien, līdz ar to svinētājiem izpaliek papildu brīvdienas.

Vai jūs balsosiet par "Saskaņu" mācītāja Pētera Sproģa dēļ?
Draugiem Facebook Twitter Google+