Mobilā versija
Brīdinājums +13.0°C
Ilvija, Marlēna, Ziedone
Trešdiena, 24. maijs, 2017
7. jūlijs, 2015
Drukāt

Grieķijas problēmas un sekas Latvijai

Foto- AFPFoto- AFP

Kā tas varēja notikt, ka eirozonas  un pat visa Eiropas Savienības (ES)  nākotne ir atkarīga no ēverģēlībām Atēnās?

Manuprāt, kopš pieciem gadiem pārējās eirozonas valstis ar Vāciju un Franciju priekšgalā nav bijušas spējīgas ar attiecīgiem, konkrētiem lēmumiem panākt Grieķijas pārorganizēšanu tā, lai parādu krīze neturpinātos, bet izbeigtos. Tas jau sākās ar tā saukto pirmo Grieķijas atbalsta programmu 2010. gadā. Jau toreiz Grieķija bija faktiski maksātnespējīga. Lai to novērstu, dalībvalstis deva Grieķijai kredītgarantijas, tā apejot nolikumu, ka eirozonas katra valsts atbild un kārto savus parādus bez citu valstu tiešas finansiālas palīdzības. Pareizāk būtu bijis, ka Grieķijas kredītdevēji būtu cietuši zaudējumus. Ja tamdēļ kāda banka nonāktu patiesās problēmās, to varēja pārorganizēt vai nacionalizēt. Ar nodokļu naudu nacionalizētās bankas varētu padarīt atkal par darba spējīgām.

Eirozonas valstis labāk nerīkojās parādu atlaišanas gadījumā 2012. gadā. Pareizi būtu bijis, ja Grieķijas kredītdevēji būtu pazaudējuši kredītus visā pilnībā. Bet pazaudēja tikai ap 50%. Jau toreiz bija skaidrs, ka arī palikušos kredītus Grieķija nespēs apkalpot. Neskatoties uz to, tā sauktā troika uzdeva Atēnām faktiski nereālus reorganizācijas un reformu noteikumus. Tas noveda pie tā, ka gada sākumā Grieķijā ievēlēja dīvainu valdību, kas tūlīt pieprasīja visu parādu atlaišanu. Skaidrs, ka pārējās eirozonas valstis par to negribēja pat diskutēt, jo tas būtu sākums atziņai, ka Grieķijai aizdotie miljardi nekad netiks atmaksāti. Pareizi būtu Grieķijas izstāšanās no eirozonas, nevis no ES, ieviest savu valūtu, imports strauji mazinātos, eksports augtu. ES būtu stingri jārūpējas par to, lai valsts organizācija Grieķijā atbilstu ES standartiem.

Uz šī fona Latvijai vajadzētu aktīvi reklamēt savu prasmi pārvarēt finanšu krīzes, lai pēc iespējas vairāk tiktu izmantotas Latvijas konsultantu spējas turpmāk aizkavēt finanšu krīzes eirozonā.

Dr. Kārlis I. Āboliņš, Luksemburga

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Foršs baseiniņš par miljonu…

Peldas naudā

Uzņēmums “Latgalija”, kas pieder Rēzeknes domes priekšsēdētāja Aleksandra Bartaševiča (“Saskaņa”) sievai un brālim, regulāri uzvar pašvaldības iepirkumos, ziņoja LTV raidījums “De facto”. “Latgalija” kādreiz piederējusi Rēzeknes mēram kopā ar brāli, bet, kopš Bartaševičs kļuva par domes priekšsēdētāju, viņa vietu uzņēmumā ieņēma sieva. Olgas Bartaševičas kompānija būvējusi arī Rēzeknes olimpiskā sporta centra atklāto baseinu. Tā kopējās izmaksas bija 1,13 miljoni eiro, no kā lielāko daļu – nedaudz vairāk kā 900 000 eiro apmaksāja valsts. Taujāts, vai nav saskatāms interešu konflikts, Bartaševičs raidījumam “De facto” skaidroja, ka līdz šim atbildīgās iestādes nekādas nelikumības nav atradušas. “Mani oponenti regulāri raksta sūdzības, un pagaidām viss bez rezultātiem,” komentējis Rēzeknes mērs.

Vai jāaizliedz alkohola tirgošana plastmasas pudelēs?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Par ko balsosiet pašvaldību vēlēšanās? (6)"Nebalsojot pagriežam Latvijai muguru"
Draugiem Facebook Twitter Google+