Partijas “Syriza” līderis ir 40 gadus vecais Aleksis Ciprs, kura vēršanās pret ES un starptautisko aizdevēju taupības prasībām padarījusi viņu populāru plašos sabiedrības slāņos, ko saniknojusi nodokļu celšana un algu cirpšana.
Partijas “Syriza” līderis ir 40 gadus vecais Aleksis Ciprs, kura vēršanās pret ES un starptautisko aizdevēju taupības prasībām padarījusi viņu populāru plašos sabiedrības slāņos, ko saniknojusi nodokļu celšana un algu cirpšana.
Foto – AFP/LETA

Egils Līcitis: Grieķu jautājums jeb Lai Eiropas bēniņos kļūtu gaišāks 4

Kopš dievu žiglais sūtnis Hermejs uz saviem spārniņiem iznēsājis vēsti, ka Grieķijā jautri un bezbēdīgi Papandopulo 
un Papandreu nobalsojuši par Platona cienīgu valsts iekārtu, kurā kreisi noskaņoti filozofi pārvalda strādniekus, zemniekus un kareivjus, Eiropas vaigs šķiet sadrūvējies. Novērotāji bažījas, ka dienvidniekiem parādīs ES mājas durvis vai viņi paši izskries ārā pa skursteni – pārcelsies zem krievu pajumtes, prom no Briseles drāšu būrīša. Un NATO zaudēs hoplītus. Valūtas fondu un centrālo banku direktori dzird šļūcošus soļus – itin kā netikuši vaļā no veco parādu lāsta, lūdzēji no grieķu tukšās mājas, lieli Vācijas budžeta izēdāji, ierodas pēc jauniem naudas maisiem. Ļaunvēļi pareģo, ka hellēņu zemē jau no sākuma bija Haoss, un uz to arī tagad virzās. Viņi atceras, kā grieķi mācējuši apvest ap stūri ar Trojas zirgu un kā alkonauti Kolhīdā nospēruši zelta aunādu.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai 188
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Ģeogrāfiski un antīkajā pasaulē Atēnas bijušas Eiropas bēniņos. Pie zemes dalīšanas grieķiem tikusi nevis balto bērzu zeme, bet olīvu eļļas koku gruntsgabals ar saulainu klimatu – kā dienvidu sanatorija, aizsargājams Slīteres rezervāts. Vācijā vai Latvijā vēl aukstums, šķīdonis, bet Grieķijā jasmīnas zied – grēks strādāt ziedoņlaiciņā. Otrkārt, no šejienes sācies viss augstais, ko apzīmē par Rietumu civilizācijas vērtībām. Šais bēniņos kārts šūpulis demokrātijai, kultūrai, iestādīts pirmais vīna koks, izgudrotas sandales un divu vīriešu mīlestība. Briselei jārāda laipna seja un jāstiepj pretī mīļas rokas, nevis jānāk ar kategorismu un varmācīgu iedomību pret Atēnām, kam pateicību parādā visa Eiropa! Pie Zeva! Sokrāts mācīja nebūt nesātīgiem, un vajadzētu atteikties no prasības ik gadu nosūtīt septiņas grieķu jaunavas Frankfurtes mīnotauriem par barību! Ļausim dienvidu ļaudīm pašiem izvēlēties, vai bēniņos iekārtot studijas tipa dzīvokli vai penthausu – nevis kārt zobus vadzī pažobelē.

No diviem politiskiem pretspēkiem – stoiķiem, kas panesīgi kalpoja starptautisko aizdevēju melnajiem pulkvežiem, un epikūriešiem, kas jautri dej kā fauni un satīri, – tauta demokrātiski izvēlējās pēdējos. Kā juzdama, ka dzīvi saldinās ar anīsa dzērieniem un fetas siers būs treknāks. Vēl varēja balsot par kiniķiem un zelta rītausmu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā Prometejs cilvēkiem nesis uguni, arī grieķu premjers Cifrs mēģina izlīdzināt netaisni nodarītās pārestības. Varbūt darba ražīgums Grieķijā nav no augstākiem un ir neizsakāmas grūtības, kad visās vajadzībās jāskatās pēc palīdzības no citas puses. Bet Cifrs kā Hērakls – laužas ar ļauno Briseles varu. Vai nevarētu nest nelielākus upurus no savas nelielās rocības? Vai kādu daļu grieķiem aizdotās bagātības nedrīkstētu uzskatīt par veltēm? Un Cifrs māca frau Angelu tik pacietīgi gaidīt atmaksu, kā Pēnelope gadiem gaidīja Odiseju.

Tāpat kā grieķi Kostas un Jannis esam ganiņu tauta. Zinām, Briselei salta sirds un ES šis tas atgādina klases vecāku komiteju. Mūsu politiķi, kurus arī Atēnu birzīs uzskatītu par gudrajiem, runāja par Latvijas kājām ar aizdevēju programmu sietām smagām hantelēm, par taupības dēļ saplacināto ekonomiku, saspiesto saimniecību. Latvieši neļāvās straujam tempo, neuzticējās jauniem prometejiem. Taču Cifra uzvara vietēja mēroga pestītājiem ļaus pacelt galvu.

Kā vēl “Saskaņa” un visa sarkano branža nav aizskrējusi slēgt līgumu ar SYRIZA partiju? Vai jau izstrādāta exit stratēģija, ja Latvijai neatlaiž parādus?