Mobilā versija
-2.6°C
Kora, Kintija
Svētdiena, 18. februāris, 2018
17. janvāris, 2018
Drukāt

Kas darīts, lai cilvēki paliktu laukos? Griezīšot tukšus reisus, ne cilvēkus (32)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

SIA “Autotransporta direkcija” (ATD) nākusi klajā ar vēlmi veikt apjomīgu sabiedriskā transporta reisu samazinājumu reģionālajā maršrutu tīklā. Šādu rīcību izraisījuši gan ekonomiskie, gan sociālie faktori, jo, strauji samazinoties pasažieru skaitam, krītas arī ieņēmumi. Ar ATD izstrādātajiem priekšlikumiem nav apmierinātas vairākas pašvaldības, izvirzot apgalvojumu, ka tas ir apzināts solis pretī lauku iznīcināšanai. Žurnālisti Ivars Bušmanis un Marta Oplucāne ar ATD valdes priekšsēdētāju Kristiānu Godiņu pārrunāja transporta tīkla optimizēšanas nepieciešamību, šoferu negodprātības izskaušanu un citus nozarei svarīgus jautājumus.

Pirms diviem gadiem solījāt tarifu vienādošanu, elektronisko norēķināšanos autobusos, abonementu ieviešanu, taksometru autobusu vietā. Jāatzīst, ka tas viss Latvijā tiek ieviests. Kāpēc pēc tik daudziem uzlabojumiem samazināt reisu skaitu un maršrutus?

K. Godiņš: No šī jautājuma nav iespējams aizmukt. Reisu samazināšana ir nepieciešama, jo trūkst naudas un ir būtiski samazinājies objektīvais pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Neskatoties uz to, ka iedzīvotāju skaits ir krietni samazinājies, transportlīdzekļu uz ceļiem kļūst arvien vairāk, bet cilvēku, kas pārvietojas ar autobusiem, – mazāk. Cilvēki no sabiedriskajiem transportiem ir “pārsēdušies” privātajos automobiļos.

Tik un tā Latvija joprojām ir valsts, kur visaktīvāk tiek izmantoti sabiedriskā transporta pakalpojumi. Igaunijā, Lietuvā un Somijā apdzīvotība ir līdzīga. Tomēr sabiedriskā transporta maršrutu kilometru apjoms, kas tiek rēķināts uz vienu iedzīvotāju, ļoti atšķiras. Mums tie ir 40 kilometri, Lietuvā – 9, Igaunijā – 27, Somijā – 17 kilometri uz vienu deklarēto iedzīvotāju. Mēs nevaram būt tik izšķērdīgi, jāizvērtē, ko varam un ko nevaram atļauties.

Varbūt to var atrisināt pavisam vienkārši? Tāpat kā pilsētā darbojas “Taxify”, lauku reģionos ieviest “Busify”. Kooperējoties ar saviem kaimiņiem, būtu iespējams nokļūt galamērķī. Un to naudu, ko valsts maksā autobusu parkiem, sadalīt personisko automašīnu šoferiem…

Ja valsts paralēli nepiemaksātu pārvadātājiem, tad varētu mēģināt šādu joku izspēlēt. Bet transports pēc pieprasījuma nevar būt plāksteris visām problēmām. Atsevišķos reģionos šogad to plānojam pamēģināt, bet to uztveram kā nelielu ielāpu, kas atsevišķos gadījumos cilvēkiem ļaus saglabāt mobilitāti.

Ir vietas, kur, noņemot ļoti nerentablus autobusus, nav citu alternatīvu. Šādos gadījumos varētu strādāt transports pēc pieprasījuma vai autobusi ar pavisam nelielu ietilpību. Šādi “Busify”, kas darbotos uz komercprincipiem, visticamāk, būs pieprasīti tikai pilsētās un piepilsētās, bet ne dziļos laukos. Nepareizi realizējot šo pasākumu, var radīt ļoti negatīvas sekas sabiedriskā transporta nozarei.

Esam izvērtējuši dažādus modeļus un variantus, lai risinātu mūsdienu problēmas. Piemēram, mums ir visai daudz pasažieru, kuri brauc ar autobusu pilnībā bez maksas. Valsts to finansē. Izskanēja ideja, ka valsts šiem cilvēkiem varētu izsniegt konkrētu naudas summu, lai var paši rēķināt un izvērtēt, kad un ar ko braukt. Tomēr arī šai idejai ir mīnusi.

Aizdomas, ka nauda tiks iztērēta citam mērķim?

Nē. Šo gājienu uztvers kā ierobežošanu, jo cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties tad, kad viņam tas ir nepieciešams. Nevis tad, kad to noteikusi valsts.

Reisu mazināšanas priekšlikumus esat iesnieguši plānošanas reģioniem, tagad tos vērtē pašvaldības. Ko tieši ierosināt?

Šie priekšlikumi nav matemātiski veidoti pēc principa – jāslēdz visi reisi, kuros valsts dotācija pārsniedz 80% izmaksu. Katrs gadījums ir vērtēts individuāli. Veikti aprēķini – cik bieži šie reisi ir konkrētajā maršrutā, cik daudzi to izmanto? Darba dienās, sestdienās vai svētdienās? Būtiski ir arī tas, vai šiem reisiem ir alternatīvas? Vai tiek vesti skolēni, vai tuvumā nekursē vilciens? Piemēram, šobrīd darba dienās nokļūt no Rīgas uz Jūrmalu un otrādi var 130 reizes dienā! Šā gada sākumā nogriezām vienu nelielu daļu, kas būtiski neietekmē iedzīvotājus.

Tur noslogojums arī ir zem 50%?

Vienai daļai maršrutu, kurus finansē valsts, ir 50 – 60% noslogojums. Tas nav pareizi, jo ir vietas, kur ir vēl lielāks intensitātes biežums. Piemēram, maršrutā Bauska–Rīga. Kursē vairāk nekā 100 reisi darba dienās, par ko valsts maksā samērā lielu summu.

Ziņojāt, ka pēdējo piecu gadu laikā maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5%…

Lielākās izmaiņas bija 2010. gadā – krīzes laikā, kad dotāciju skaits būtiski samazinājās. 2014. gadā uzrādījām, ka strauji krītas pasažieru skaits. Tomēr mūsu signāli netika nopietni uztverti. Izmaiņas maršrutu tīklā pēdējo gadu laikā notiek nepārtraukti, bet kilometru skaits nevis samazinās, bet pieaug. Vidzemes reģions ceļ pretenzijas un norāda, ka pēdējo gadu laikā ir bijis maršrutu tīkla apjoma samazinājums, bet skaitļi rāda pretējo. Vidzemē gan reisu skaits, gan kilometru apjoms ir pieaudzis.

Arī mēs esam aprunājušies ar vairāku pašvaldību pārstāvjiem. Izskan viedoklis, ka autobusu atņemšana vainagosies ar to, ka vietas, kas ir tālāk no pilsētas pamazām izmirs.

Pirmā reakcija bija tāda, it kā mēs grasītos atņemt visus lauku reģionos kursējošos autobusus. Tā nav. Pašvaldības nevēlas neko samazināt, neko nogriezt. No vienas puses, to var saprast. It sevišķi, ja maksātājs ir cits, ne paši.

Valsts gada beigās nespēs norēķināties ar autopārvadātājiem?

Tieši tā. Esam kā starp dzirnakmeņiem. No vienas puses, mūs maļ pārvadātāji, jo valsts viņiem paliek parādā. No citas – neapmierināti ir iedzīvotāji, kuri grib, lai ieviešam vairāk reisu. No trešās – maļ valsts, jo neiekļaujamies paredzētajā finansējumā. Šobrīd iznāk tā, ka pērkam pakalpojumus, kurus atsevišķās vietās izmanto viens, divi vai trīs cilvēki. Jā – cilvēki. Jā, arī viņiem to vajag. Tomēr, vērtējot objektīvi, ne vienmēr dzīvē var dabūt to, ko vēlies.

Vai varat nosaukt konkrētus piemērus?

Maršruts Līvānu stacija–Gaisa tilts–Jaunsilavas. Vidējais pārvadāto pasažieru skaits vienā reisā ir no nulles līdz trim. Mēs esam ierosinājuši slēgt sešus no 13 reisiem. Lai gan pasažieru principā nav, Līvānu novada domes reakcija ir ļoti asa. Ne mēs, ne Latgales plānošanas reģions neizprot, kādēļ tā. Vēl viens piemērs – maršruts Gulbene–Stari, kurā tiek izpildīti 44 reisi katru darba dienu. Sestdienās – 24 reisi, 18 – svētdienās. Mēs ierosinājām slēgt sešus reisus darba dienās un astoņus brīvdienās. Arī šo maršrutu izmanto pavisam nedaudz cilvēku, reizēm pat neviens! Valsts dotācijas ir apmēram 90%.

Pašvaldībām šķiet, ka tiks atņemti visi autobusi un laukos sabiedriskais transports vairs nekursēs.

Tāda aplama sajūta rodas. Nereti ir tā, ka ainu lauku maršrutos pašvaldības sabojā pašas. Tādā ziņā, ka arī pieaugušie sāk pārvietoties ar skolēniem paredzētajiem autobusiem, kurus finansē pašas pašvaldības. Tāpēc valsts dotētie autobusi kļūst arvien tukšāki.

Bet ir arī novadi, kuros skolēni tiek pārvadāti ar jūsu autobusiem. Vai šajā laikā to ir izdevies panākt kopumā Latvijā?

Vairākos novados šāda prakse strādā. Tomēr mēs nepretendējam uz to, ka pilnībā sabiedriskais transports pārņemtu skolēnu pārvadājumus. Tas nebūtu fiziski un tehniski iespējams. Šī problēma no pašvaldību puses tiek risināta ar zobu sāpēm. Viena daļa pašvaldību pārstāvju ir iedomājušies, ka par viņiem balsos tikai tad, ja skolēnus vedīs ar oranžajiem busiem.

Vai plānojat ne tikai samazināt reisus, bet kādu maršrutu pilnībā slēgt?

Jā, maršrutu Ventspils–Blāzma–Ugāle–Usma–Ugāle. Tomēr tam ir alternatīva.

Kad plānotas šīs izmaiņas?

Protestu un iebildumu dēļ to nav izdevies izdarīt līdz šā gada sākumam. Mēs vēlētos, lai jau pirmajā pusgadā tiktu pieņemti būtiski lēmumi un no 1. jūlija tiktu veikti pirmie grozījumi. Grūti prognozēt, kāda reakcija būs no pašvaldību puses. Neloloju cerības, ka mūsu priekšlikumi uzreiz tiks pilnībā akceptēti.

Kuru no reģioniem šīs pārmaiņas skars visvairāk? Vai tā būs Latgale?

Nē, kilometru ziņa visvairāk tiks skarta Rīga, Pierīga.

Kuri būs tie, kas pateiks galavārdu – šo reisu ņemam nost, šo maršrutu slēdzam ciet pavisam?

Galavārds pieder Sabiedriskā transporta padomei. Kura puse spēs pamatotāk un spēcīgāk argumentēt, tās priekšlikumi tiks ņemti vērā.

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks nupat pasažierus īpaši aicināja rīkoties atbildīgi un pieprasīt biļetes autobusu šoferiem. Tieši biļešu neizsniegšana esot viens no iemesliem, kādēļ sabiedriskā transporta reisi kļūst nerentabli. Vai tā joprojām ir liela problēma? 

Tā joprojām ir problēma. Esam ieviesuši pastiprinātu kontroli kopš 2015. gada. Joprojām ir situācijas, kad biļetes netiek dotas un nauda pazūd šofera kabatā. Nevar teikt, ka viena pārvadātāja darbinieki izsniedz, bet cita neizsniedz biļetes. To daudz vairāk ietekmē šoferu rotācija. Šie pārkāpumi vairāk vai mazāk atkarīgi no katra cilvēka individuāli. Pēdējo divu gadu laikā tika piemērotas rekordlielas soda naudas.

Kas ir rekordliela soda nauda?

2016. gadā kopumā tie bija astoņi tūkstoši. Pērn – septiņi. Lielākoties sods tiek piemērots, kad biļete pasažierim netiek iedota vispār vai izsniegta ar nulles vērtību. Ir arī tādi gadījumi, ka nesakrīt pieturvieta, kādu nosaucis pasažieris, ar to, kas rakstīta uz biļetes.

Meklējam risinājumus, lai izskaustu šoferu negodprātību. Viens ir norēķināšanās par biļeti bezskaidrā naudā ar karti, ko pasažieru pārvadātājs AS “CATA” ieviesa 180 maršrutos. Otrs – videonovērošana. Tas dod iespēju pārvadātāju kontroles dienestiem pieslēgties katrā no autobusiem un tiešsaistē sekot līdzi – vai biļete tiek izdota. Šo nākotnē vēlamies ieviest kā obligātu prasību visiem pārvadātājiem.

Vai abonementu ieviešana ir attaisnojusies?

Pērn pārdoto abonementu biļešu skaits pārsniedza vienu miljonu. Vairāk nekā pusē (aptuveni 500) maršrutu tas ir ieviests. Efekts ir, jo ar katru mēnesi abonementus pērk arvien vairāk. Ideālais nākotnes variants varētu būt tāds, ka, nopērkot abonementu, pasažieris nav piesaistīts tikai vienam pārvadātājam. Var pārvietoties, kur un ar ko vēlas. Pastiprināti domājam arī par mazākas ietilpības autobusu ieviešanu. Pieaug arī to autobusu īpatsvars, kuros ietilpība ir līdz 30 sēdvietām. Esam panākuši arī to, ka normatīvie akti šobrīd atļauj izmantot arī minibusus, kuros ir astoņas sēdvietas.

Ko atbildēsit līvāniešiem, kuri paziņojuši, ka reisu samazināšana ir kārtējais solis pretī lauku iznīcināšanai?

Manuprāt, ir labi, ka cilvēki dzīvo laukos, ne tikai lielpilsētās. Tādēļ lauku reģionos arī jānodrošina mobilitātes iespējas. Tādēļ jau šis maršrutu tīkls arī veidots. Valsts ir gatava maksāt 60 līdz 70%, lai tas pastāvētu. Autobusu, reisu un maršrutu tīkla kilometru skaits netika samazināts, pirms cilvēki devās prom. To darām tagad, kad cilvēku laukos vairs nav. Ir jāatskatās un jāuzdod jautājums: kādēļ mēs šādā situācijā esam nonākuši? Nevis autobusu reisu samazinājuma dēļ 2018. gadā, bet dēļ valsts un pašvaldību iepriekšējās politikas attiecībā uz lauku teritorijām. Aicinu pašas pašvaldības nedeklarēt šāda veida paziņojumus, bet paskatīties pašiem uz sevi. Kas ir izdarīts, lai cilvēki paliktu uz dzīvi laukos?

Pievienot komentāru

Komentāri (32)

  1. Šī ir dāvana Latvijai simtgadē !

  2. Cilvēks laukos bez automašionas nevar izdzīvot , ja viņš ir “ekonomisk iaktīvs” – zemnieks vai citādi strādājošs ..

  3. 60 km divās stundās , maršutu laiks arī nekam nederīgs – kad aizbrauc uz pilsētu , uzreiz jābrauc atpakaļ ( vairāk reisu nav) … svietsts kaut kads !

  4. pārbaudes sistēmas pašas……….jūs kā naivie. Kamēr lauku vecenes ļaus šoferim zagt, ar ko abrukt nebūs…tas pats jau visu citur, arī medicīnā…………..

  5. gudros visus’ izbīda’ , konkurenti un nezog, kam tādi der, kukuļus nedod. Glupajiem pabalstiņus var dalīt un padalīties…………….

  6. [Otrs – videonovērošana. Tas dod iespēju pārvadātāju kontroles dienestiem pieslēgties katrā no autobusiem un tiešsaistē sekot līdzi – vai biļete tiek izdota.]
    Nožēlojami esam, ka nepieciešama šāda kontrole, lai nezagtu. Un pārējie lielā skaitā nav savādāki – tāpēc VID spiests sekot līdzi banku kontiem. Un Saeimā zagļi ievēl tādus pašu vai pat tos spējīgākos zagļus…
    Ceru, ka esmu pārspīlējis.

  7. Pirmais , kas būtu jādara – jādabū cilvēkus atpakaļ uz laukiem . Tas nav nemaz tik neizpildāms .Valstī jāveido sistēma , kur patērētājs tiek nodrošināts ar vietējo lauksaimniecības produkciju . Iedzīvotājam nav jāpārtiek no importētās produkcijas, kuras kvalitāte biežāk ir apšaubāma . Lielās latifundijas būtu jāsamazina līdz 40ha , vidēja saimniecība ap 20-30 ha . Piemēram , viens “sarkanais barons ” sev rada ienākumus no viņām piederošiem 400 ha ; tanī pašā platībā varētu saimniekot 20 saimniecības ar 20 ha platībām .Jāpiekopj KUlmaņa politiku par atbalstu jaunajām saimniecībām .Latvija ar saviem šodienas rapšu audzēšanas meistariem bagātāka nekļūs un arī pasauli ar saražotās lauksaimniecības preci nepārsteigs , tāpēc jādomā par saviem ļaudīm .Būs laukos saimniecības – būs arī satiksme un lauku skolas.

  8. Ar maksāšanu ar bankas karti tikai baros lielās ž bankas – jāmaksā regulāri par kontu esamību, par katru operāciju…
    Citādi – skrien kājām autobusam pa priekšu vai nopakaļ, pēc izvēles !
    Tas pat tad, ja brauci reizi gadā, vai tev nemaz nav naudas ko turēt bankā un barot ne par ko banķierus.

  9. “Piemēram, maršrutā Bauska–Rīga. Kursē vairāk nekā 100 reisi darba dienās, par ko valsts maksā samērā lielu summu.”
    Pie mums vienulaik bija aktīvi ts. “pirāti”: pārvadājot tikai 4 cilvēkus savā auto par to pašu abiļešu cenu, viņi ko nopelnīja sev + atpelnīja sev jaunu auto apmēram gada, divu laikā un valsts viņiem NEKO nepiemaksāja! Vai nav vērts ko padomāt, ja autobuss uzreiz uzņem ap 50 cilvēkus…?

  10. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt

    ;)))))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Šajā Dieva pasaulē kopumā un, īpaši jau, ar mums pašiem notiek TIKAI un VIENĪGI tas, ko mēs PAŠI pieļaujam. Inerti truli noskatoties, nožēlojami gļēvi “klusējot lupatiņā”, vai pat apzināti uz to “parakstoties” un +/- “aktīvi ņemot dalību” – nav būtiskas atšķirības.”

    Un, arī: “Absolūti bezjēdzīga un jebkurā izpratnē nelietderīga cīņa (jeb, visbiežāk, pat tikai “vētrainas rosības” imitācija) ar SEKĀM, nespējot saskatīt vai pat apzināti ignorējot to patiesos CĒLOŅUS, ir viena no lielākajām muļķībām un viens no galvenajiem iemesliem tam, kāpēc “esam tur, kur esam, un ārā netiekam”.”

    =======

    Mediju ziņa (2005. gads): …Attālākajos šīs valsts lauku rajonos un mazpilsētās darba izvēle joprojām ir minimāla un pat tiem retajiem lauku pašvaldību iedzīvotājiem, kuriem laimējas atrast darbu, darba alga bieži vien nepārsniedz 100-150 latus. Šādā situācijā – kad visā valstī un it īpaši tās lauku teritorijās tiek sistemātiski un masveidīgi likvidētas izglītības iestādes, faktiski pārtraukta medicīniskā aprūpe, maksimāli ierobežotas jebkuras sociālās garantijas un pat liegtas iespējas nopelnīt dienišķo iztiku – ļaudis ir spiesti masveidā emigrēt no šīs valsts un cilvēka cienīgu dzīves apstākļu meklējumos doties uz ārzemēm. Turklāt, svešumā jau esošie aizvilina no Latvijas savus radus un draugus, iztukšojot pilsētas, ciemus un pagastus. Sevišķi intensīvi aizbrauc cilvēki no lauku rajoniem un mazpilsētām, tāpēc paredzams, ka vairāki Latvijas rajoni drīzumā zaudēs vismaz līdz pat 20-30% iedzīvotāju, bet līdzšinējai valsts un pašvaldību “tautas kalpu”, administratīvo izpildfunkcionāru, dažāda kalibra / institucionālā izdzimuma “atbildīgo amatpersonu” un tamlīdzīgu varas turētāju / realizētāju attieksmei pret Latviju un tās tautu nemainoties arī turpmākā perspektīvā, šādas iedzīvotāju masveida piespiedu emigrācijas tempi un apjoms neizbēgami varētu arvien straujāk pieaugt, līdz pat nācijas pastāvēšanai kritiskai robežai…
    —–
    .
    Vīzija par Sūnu Ciema (BEZ)perspektīvu.
    ( Iz “Ontūna M.© arChīva”, ‘ANNO’ ~ 2005. gads )
    .
    Pār Sūnu Ciemu lēnām ataust diena,
    Kā negribot, ar pūlēm, pelēcīgi…
    Pa “špūri” aizrūc cisterna pēc piena,
    Starp grāvjiem kārpīdamās, apnicīgi.
    .
    No retas mājas atskan suņu rejas,
    (Maz palicis, ko Sūnu Ciemā sargāt)
    Vīd dažos blāvos logos ļaužu sejas,
    Vējš stabulē uz lievenīšu margām…
    .
    Dveš daži skursteņi pa dūmu grīstei,
    Uz plītsriņķiem silst vakardienas tēja,
    Iekš uguns sprakšķot vecai koka līstei,
    Kas naktī jumtam norauta, dēļ vēja…
    .
    Gar likvidēto skolu, somu plecos,
    Klīst bērņuks kāds, pa aizaugošu taku…
    Kāpj pensionārs Frīdis ‘filčos’ vecos,
    Un, spaiņiem grabot, aizstaigā uz aku…
    .
    Pār pagalmu, uz kūtiņu pie lopiem,
    Ar slauceni pie rokas čāpo Anna,
    Pēc dienišķajiem izslaukuma stopiem,
    (No Brūnaļas tā pieniņa – pus kanna).
    .
    Nīkst Sūnu Ciema “centrā” daži ļaudis,
    (Pie bodes, pārsvarā – pēc lētās maizes)
    Un spriež, kurš “smukāk” masmēdekļos paudis,
    No “priekšstāvjiem” par MZ “valsti” raizes…
    .
    Ver durvis Sūnu Ciema “pagastmājai”,
    Kāds vīrs, no īriem pārbraucis (uz dienu):
    Viņš meklē ‘kundi’ savai Dzimtas Mājai ~
    Sen “mītnes zemē” piedāvā tam vienu.
    .
    Šeit, SILES “valstī”, atgriezties (pēc laika),
    Viņš neplānojot: “Nav (vairs) te ko darīt ~
    Riebj varas SISTĒMA un bada ‘paika’!
    Ar sievu, bērniem projām braucam, parīt…”

    VĒL – Sūnu Ciemā rītos ataust diena ~
    Priekš ‘pensīšiem’ un ‘biedriem’ pagastmājā:
    DRĪZ – MUĻKU zemē nepaliks neviena,
    Kurš “bēgļu” gaitām spējīgs ‘šņorēt kājas’…

    =======

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju”, nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” un taml. necilu “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  11. CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze Atbildēt

    kas arī bija jāpierāda.

  12. Vajag maršrutā Ventspils uzņemt un izlaist pasažierus iekārtotajās pieturvietās, cena par braucienu lai būtu vērtējama. Runāju par ceļa A10 sabiedrisko transportu. Ar cieņu – sadarbībā.

    • dullam putnam - dulla dziesma ! Atbildēt

      Tad mani, par manu naudu, aizvedīs, ar visām pārtikas somām, 3 km garām manam ceļa galam, no kura vēl pa dubļiem 2 – 3 km vēl jābrien līdz mājai ??!!!
      Novēlu tev, dullajam(-ai), pašam izbaudīt to !
      Nez vai tad spamosi te !

      • sapriHvatizējis, to, kas viņam nemaz nepienācās, braukā ar džipiem un nemaz nezina, ko nozīmē brist kājām !
        Sibirija pēc tevis raud, un tas laiks pienāks ātrāk vai vēlāk !

  13. Atceliet PLĀNOŠANAS reģionus, ieviesiet DARĪŠANAS reģionus!

  14. “Kas darīts, lai cilvēki paliktu laukos”! Manuprāt, pati jautājuma nostādne ir aplama. Speciāli, lai cilvēki paliktu laukos, nevajag darīt NEKO! Pilnīgi NEKO! Nabadzīga valsts nevar uzturēt infrastruktūru tikai tāpēc, lai visas apdzīvotas vietas saglabātu mākslīgi – tā ir bezjēdzīga naudas šķiešana! Ja kādā nonkrētā apdzīvotā vietā nav nekādas perspektīvas – nav darba un līdz pilsētai tālu, tad jāļauj tai nomirt dabīgā nāvē. Varbūt būtu saprātīgāk attālās vietās dzīvojošajiem izsniegt kādu mobilitātes pabalstu, lai viņi varētu pārcelties tur, kur ir darbs! Un varbūt būtu saprātīgāk un ekonomiski pamatotāk tiem vecajiem cilvēkiem, kuri dzīvo mazos attālos miestos, iedot kādu dzīvoklīti novada centrā vai tuvu tam, nevis uzturēt ceļus un autobusu reisus, kurus lieto maz!

    • Laikam nekad neesi bijis laukos vai pabijis ciemos pie kāda laukos, kas ir visu savu dzīvi tur nodzīvojis, bieži pat vairākās paaudzēs, dzīvo savā mājā, ir savs dārzs un lauki. Tāds cilvēks vienkārši nespēj iedomāties savu dzīvi dzīvoklī. Un kā viņš tur pilsētā izdzīvos tajā dzīvoklītī ar Latvijas pensijas apjomu? Par dzīvokli ir jāmaksā, par apkuri, komunālajiem utt.

  15. Izskatās, ka viss tiek darīts, lai Sēliju, Jēkabpils novadu, it sevišķi Rubenes pagastu attīrītu no cilvēkiem pavisam, ceļš P72 Ilūkste- Birži nolaists, nekopts (pēdējais remonts 80-tajos), mežu var izvest un labi, bet tur dzīvojošie cilvēki lai tikai nodokļus maksā, ceļu vietā grāvji, izskatās, ka drīz ar laivām vai droniem varēs tikai pārvietoties. Agrāk vismaz solīja, ka pagastus apvienos, tad taisīs ceļus, tagad- jālikvidē skolas, tad būs ceļi, kaut kāds sviests, Rubenes pag. jau divas skolas nolikvidētas, apvienots novadā, bet ceļi vēl trakāki palikuši, pat par ceļu to nosaukt nevar.

    • Esmu gan brīnijusies,braucot autobusā no Dzērbenes 5.30 no rīta /tas gan ir lētāk, kā vienai braukt ar savu auto/,ka liels autobuss praktiski tukšš, un posmā no Cēsu pagrieziena līodz Rīgai vēl dublējas ar Cēsu autobusu.Bet ir vietas Latvijā, kur autobusi sen vairs neiet.Nu vienreiz nedēļā jau varēja tur kādu palaist.Bet tas jau prasa ceļu uzturēšanu utt..Nu tātad tomēr vajag plānot un arī darīt.

  16. Skaidrs, divas pretējas politikas nav savienojamas. Bet mūsējie to grib izdarīt. Ļoti gribas lobēt degvielas tirdzniecību, vieglo transportu un tādējādi gūt lielu daļu valsts budžeta pildījumu. Bet tas nav savienojams ar sabiedriskā transporta racionālu izmantošanu. Pareizi jau saka, nu nav pie vainas lauku iedzīvotāju padzīšanā autobusu parki. Nu šodien gan palikušo iedzīvotāju turpmākā dzīvošana atkarīga no autobusiem, skolām, veikaliem, medicīnas iestādēm. Ja runājam par veikaliem, tad kā jaunā gada dāvana mūsu pusē divi iecienīti veikali aizvērās. Nepieciešami gandrīz vai katru gadu jauni kases aparāti, kā arī banku norēķinu karšu aparatūra. Dabīgi, tas mazajos veikalos ir neiespējami. Līdz ar to tiek lobēta ārzemnieku veikalu ķēžu attīstība, kas peļņu tērē ne Latvijā. Savu laik strādājot lauksaimniecībā un ražojot gaļu biju kautsvarā spiests atdot par 30 santīmiem kg, pienu atdot par 4 santīmiem litrā, graudus atdot par 3 santīmiem kg. Līdz ar to šodienas pensija 120 eriķi. Dabīgi, neviens no maniem 3 dēliem laukos nestrādā. Un kad beigsies viss, dēli zemi pārdosim vācietim. Ir salauzta paau’dzu pēctecība laukos. Un bez tās lauku ”idille” tāda muļāšanās vien ir.

  17. Nu taču izdariet tā: pirmkārt, iedzīvotāju aptauja, iespējamā pasažieru skaita un braukšanas laika apzināšana. Tad plānošana . Un dažos maršrutos lai kursē, piemēram, mazais busiņš, ir pat automašīnas ar 8 vietām, ja pasažieru maz, pietiek ar 5 vietīgu mašīnu. Bet bez transporta cilvēkus atstāt pavisam? K. Ulmanis kapā laikam griežas kā vilciņš, var elektrību ģenerēt 🙂 jo viņa prioritāte taču bija Latvijas lauki! Drīz sāks lauku iznīcinātājiem sapņos rādīties un kaktos spokoties.

  18. Tieši tā ko pašvaldība ir izdarījusi lai cilvēki paliktu dzīvot laukos,uzlikusi nodokļu slogu.?

  19. “Cilvēki no sabiedriskajiem transportiem ir “pārsēdušies” privātajos automobiļos.” – tas ka tās ir sekas no autobusu maršrutu samazināšanas, jūs neesat aizdomājušies?
    Tipiskais gājiens (jau atstrādāts ar vilcieniem) – izmainīt kāda maršruta autobusu kursēšanas grafiku tā, lai tas kursētu laikā, kad pasažieru skaits ir minimāls, tad rodas pamatojums virzienu slēgt jo redz “neviens nebrauc”. Tas ka grafiks tika pamanīts uz absurdu, paliek aiz kadra.
    Piesaukt Somiju ir nekorekti, valsts platība un iedzīvotāju skaits ar Latviju nav salīdzināms.

  20. Ja ņemam vērā, ka pašvaldību izlīdzināšanas fondā naudu iemaksā piecas turīgākās Latvijas pilsētas, pašvaldībām, kas naudu tikai saņem un izplenderē, nebūtu nekādu morālo tiesību iebilst pret reisu samazināšanu

    • Lai 5 turīgākās pilsētas maksā laukiem, jo laukos priekš šīm pilsētām tiek sagatavoti strādnieki. Laucinieki maksā par šo stradnieku bērnu dienām skolā un vēlāk arī augstskolā. Rīgā vien 50% ir laucinieki – ar tiem pilnas ministrijas un iestādes. Lauki izmirst, jo visus jaunos un spēka pilnos, un dzemdēt spējīgās “noslauc” un savāc sev lielās pilsētas, kā arī ārzemes.

  21. Piekrītu Daigai par autobusu vietu skaitu. Kur var redzēt plānotos samazinājumus? Un vai transportu pārraugošajām iestādēm vadošajam personālam tiks samazinātas arī proporcionāli algas? Tie arī ir mūsu-nodokļu maksātāju līdzekļi. Ja jau taupām, tad taupām godīgi.

  22. Genocīds pret tautu, vai mums ir vajadzīga tāda valdība, kas domā tikai pa savu kabatu, bet tauta lai “sprāgst nost”. No ņemot autobusa reisus vecie cilvēki ir nolemti nāvei, jo uz veikalu viņi netiks.

  23. Šķiet šie cilvēki nekad neizmanto sabiedrisko transportu un nesaprot tos, kuriem nākas izmantot lai nokļūtu laukos līdz skolai vai darbam. Arī ar saimnieciskumu neizceļas. Kam prāts vest 5 pasažierus 50 vietīgā autobusā? Mazo busu reģionalajos autobusu parkos praktiski nav. Arī jauniegūtie autobusi ir milzīgi ar lielu degvielas patēriņu. Sūtot mazos autobusus iespējams ieekonomētu uz degvielas rēķina un varētu ieviest kādu papildus reisu. Sabiedriskā transporta esamība ir svarīga valsts apdzīvotībai. Ja iedzīvotājs nevarēs nokļūt līdz skolai, ģimenes ārstam, darbam vai veikalam tad viņš šo vietu pametīs un jo asi tas izjūtams pierobežas rajonos.

  24. tipiska subsidētās naudas apgūsana-šitiem čaļiem pa lielam pasažieri nemaz nav vajadzīgi-lieki izdevumi….

Draugiem Facebook Twitter Google+