Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. decembris, 2014
Drukāt

Audzētāji griķus pārdod Polijā, lielveikali no turienes ved atpakaļ

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Tikai daļa pašmāju lauksaimnieku atzīst, ka šogad griķu raža bijusi samērā laba. Bioloģiskās saimniecības “Kalnavoti” saimnieks Jānis Dzenis stāsta, ka griķu raža šogad bijusi ļoti laba, pat lielāka, nekā plānots, – no viena ha izdevies ievākt 1,6 t. Arī SIA “ZS Veģi” saimniece Inese Karlova zina teikt, ka atsevišķām saimniecībām ražas padevušās – pat līdz divām tonnām no hektāra, kas Latvijas apstākļiem ir labas. Z/s “Ķelmēni” saimnieks Juris Paulovičs gan stāsta, ka Vid­zemes augstienē saimniekojošiem griķu audzētājiem šis gads nav bijis labvēlīgs vēsā laika dēļ un ražas nav padevušās. Visu šogad izaudzēto “Ķelmēnu” saimnieks nolēmis taupīt nākamā gada sējas vajadzībām.

Cenas zemākas

Šogad griķu cenas sarukušas – pērn griķi maksāja 250 eiro/t, bet šogad to cena svārstās ap 190 – 230 eiro/t. Bioloģiskais zemnieks Jānis Dzenis atklāj, ka šogad fasētiem griķiem ir tāda pati cena kā pagājušajā gadā nefasētiem – ap 300 eiro/t.

Iespējams, ka cenas samazināšanās skaidrojama ar ģeopolitisko situāciju un notikumiem Ukrainā, kas ietekmējis kopējo graudu tirgu un izraisījis cenu svārstības. Zemnieki stāsta, ka Latvijā audzētos griķus lielākoties eksportē uz citām valstīm. Galvenokārt pašmāju griķi nonāk Polijā, kur šoruden to cenas bijušas par 10 – 20 % augstākas nekā vietējā tirgū.

Pašmāju graudu pārstrādes uzņēmumi savām vajadzībām vietējos griķus iepērk samērā mazos apjomos. A/s “Rīgas dzirnavnieks” valdes loceklis Žilvins Pakeltis stāsta, ka “Rīgas dzirnavnieks” iepērk labību, galvenokārt bal­stoties uz vietējo audzētāju piedāvājumu, bet gala izvēli tomēr nosaka kvalitāte, cena un citi nosacījumi, kas ir svarīgi pirkuma brīdī. Tas attiecas arī uz griķu iepirkumu; tiesa gan, griķu produkcija veido ļoti mazu daļu no ražošanas apjoma. Šobrīd uzņēmuma vadītājs novērojis tādu pašu situāciju kā pirms vairākiem gadiem – neprognozējamas griķu cenu svārstības, tomēr kompānijas iepirkumi ir nelieli, un tas šobrīd neatstāj ietekmi. Ž. Pakeltis cer, ka tā ir īstermiņa situācija, kas neturpināsies ilgtermiņā. Griķi esot kultūra, kas ir mazāk starptautiska, salīdzinot, piemēram, ar kviešiem. Tiem nav raksturīgas atvērtā tirgus cenas, tie ir vairāk jūtīgi pret lielajiem griķu audzētāju reģioniem – Krieviju, Ķīnu, Ukrainu. Baltijā lauksaimnieki katru gadu palielina griķu platības, un šobrīd to piedāvājums spēj nodrošināt vietējo pieprasījumu.

Vēro ažiotāžu

Atšķirībā no Baltijas valstīm, kur pieprasījums pēc griķiem nav strauji audzis, Krievijā notiek pretējs process. Krievijas statistikas biroja “Ros­stat” apkopotie dati liecina, ka griķu cenas Krievijā no 31. oktobra līdz 17. novembrim palielinājušās par 27,5%. Laikposmā no 11. līdz 17. novembrim griķu cenas valstī palielinājās par 16,1%, vēsta Krievijas laikraksts “Kommersant”. Ņemot vērā griķu cenu pieaugumu, Krievijas valdība ir gatava laist tirgū daļu Krievijas griķu rezervju, lai stabilizētu produkta cenas. “Kommersant” atgādina, ka problēmas griķu tirgū sākās oktobra beigās, kad vairumtirgotāji palielināja produkta cenas un brīdināja par iespējamiem piegāžu pārrāvumiem. Griķu cenu kāpumu piegādātāji galvenokārt skaidroja ar slikto griķu ražu Altajā. Griķu cenu pieaugumu veicina arī tas, ka daļa lauksaimnieku atsakās pārdot savus krājumus, cerot uz vēl lielāku cenu pieaugumu. Krievijas mazumtirgotāji informē, ka iedzīvotāji veikalos sākuši masveidā iegādāties griķus. Sanktpēterburgā tirdzniecībā pat noteikti griķu iegādes ierobežojumi, lai novērstu tālākas spekulācijas ar šo produktu.

Latvijas mazumtirgotāji atzīst, ka pēdējā laikā nav būtiski palielinājies pieprasījums pēc griķiem. Arī “Rimi Latvia” pārstāve Dace Valnere skaidro, ka pašlaik nav vērojams pircēju lielāks pieprasījums pēc griķiem. “Maxima Latvija” runasvīrs Jānis Beseris teic – salīdzinot pieprasījumu pēc griķiem šā gada oktobrī ar pieprasījumu pērn šajā pašā laika posmā, redzam, ka pieprasījums pēc griķiem ir audzis nedaudz – par aptuveni 6%, taču tas nav saistīts ar izskanējušo informāciju par griķu deficītu Krievijā, bet gan ar sezonāliem faktoriem. Novembrī tirgotājs prognozē līdzīgu pieprasījumu pēc griķiem kā pērn. Ir izskanējušas prognozes par iespējamu griķu cenas celšanos, gan neprecizējot, kad tās varētu būt un kādā apjomā, piebilst J. Beseris. Pašlaik griķu cenas veikalos nav mainījušās.

griki_tab

Pievienot komentāru

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+