Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
10. aprīlis, 2013
Drukāt

“Grindeks” nobažījies par izejvielu sadārdzināšanos ES prasību dēļ

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas lielākajam zāļu ražotājam “Grindeks” bažas rada Eiropas Savienības (ES) prasības attiecībā uz izejvielu piegādātāju sertifikāciju, kas stāsies spēkā gada vidū, jo piegādātāju maiņa izejvielas varētu sadārdzināt par 15–20%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam “Baltic Business Service” pastāstīja “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

“Šī direktīvas prasība, kas stāsies spēkā gada vidū, 2.jūlijā, noteic, ka trešajās valstīs varēs pirkt izejvielas, aktīvās vielas zāļu ražošanai tikai no tādiem ražotājiem, kuriem vietējās valsts institūcijas, piemēram, kā mūsu Zāļu valsts aģentūra, būs izsniegušas apliecinājumu, ka uzņēmums atbilst Eiropas labas ražošanas prakses prasībām. Tā kā lielākā daļa piegādātāju ir no trešajām valstīm, tostarp arī Amerikas, Indijas, Ķīnas, būs problēmas. Ja jautājums netiks atrisināts, būsim spiesti pārslēgties uz citiem piegādātājiem, kas sadārdzinās izejvielas, pēc manām aplēsēm, par 15–20%,” klāstīja Bundulis.

Pēc viņa teiktā, tik īsā laikā visus ražotājus sertificēt ir ļoti sarežģīti, turklāt attiecīgās valsts institūcijām, piemēram, lielajai Ķīnai, būtu jāsaprot, kāpēc tas vispār ir vajadzīgs. “Darbs notiek, bet, ja runājam par sabiedrības veselības apsvērumiem, tad jāuzsver, ka jau pašlaik “Grindeks” brauc un auditē visus savus piegādātājus. Mana kvalificētā persona un es personīgi atbildu par to, ka pērkam izejvielas no attiecīgajiem ražotājiem, kuri atbilst šīm prasībām. Ja es tā nedaru, pastāv risks, ka uzņēmums izbeigs darbību. Līdz ar to, manuprāt, ES ar šo direktīvu pasaka, ka mums neuzticas. Tas ir papildu darbs gan šīm institūcijām, gan arī papildu nodokļu maksātāju nauda,” norādīja Bundulis.

Viņš arī neizslēdza iespēju, ka varētu parādīties Eiropas izcelsmes starpnieki, kas zāļu ražotājiem piedāvās atrisināt problēmas ar piegādātājiem. “Šādā gadījumā man atbildēt par izejvielas izcelsmi būs daudz grūtāk. Protams, var teikt, ka valsts pati vainīga, bet mēs tā neesam pieraduši strādāt,” sacīja Bundulis.

Viņš pastāstīja, ka par šo jautājumu uzņēmums ir uzrunājis Veselības ministriju un par to notiek ļoti intensīvas diskusijas Eiropā, un tiek meklēti risinājumi. “Laika ir palicis maz, un gribētos, lai tiktu atrasts risinājums, bet neizskatās, ka tā būs,” teica “Grindeks” vadītājs un atzina, ka zināmā mērā iespēja iebilst šai prasībai ir palaista garām, jo Eiropa jau ir pieņēmusi lēmumu.

“Līdz ar to intensīvi gatavojamies šīs prasības ieviešanai, zinot, ka tas ir nenovēršami. Piegādātāji gatavo dokumentāciju, strādā ar savas valsts institūcijām. Ļoti gribētu cerēt, ka tiksim ar to galā. Redzot tās diskusijas, kas ir starp ražotājiem Eiropā, izskatās, ka visi ražotāji ar to netiks galā. Līdz ar to kaut kāda ietekme uz zāļu pieejamību būs. Tāpat parasti līdz ar konkurences samazināšanos cenām ir tendence celties – tas ir iespējams, bet nesaku, ka tiešām tā notiks,” pavēstīja Bundulis.

“Grindeks” vadītājs atzina, ka šai direktīvai ir arī pozitīvā puse – “tā ir ļoti laba iespēja tādam ražotājam kā “Grindeks”. Mums ir Eiropas izcelsme, nupat izgājām FDI (“Food and Drug Administration”, ASV) inspekciju, mēs piegādājam tieši tādas aktīvās vielas, kādas atzīst Eiropa un kādas visā pasaulē ir vajadzīgas. Jau gadu jūtam pieprasījuma pieaugumu pēc aktīvām vielām. Neslēpšu, ka izvērtējam šo biznesa iespēju izmantot, tostarp runājot ar partneriem par cenu pārskatīšanu. Tā ir mūsu iespēja”.

“Grindeks” ir lielākais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Kompānijas galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. “Grindeks” koncernu veido “Grindeks” un četras tā meitassabiedrības – Igaunijas “Tallinas Farmācijas rūpnīca”, Latvijas “Kalceks” un “Namu apsaimniekošanas projekti”, kā arī Krievijas “Grindeks Rus”. Pēc provizoriskām aplēsēm, “Grindeks” 2012.gadu ir beidzis ar 82,691 miljona latu apgrozījumu, kas ir par 19% vairāk nekā 2011.gadā, bet koncerna peļņa pieaugusi par 42,6% – līdz 9,562 miljoniem latu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+