Mobilā versija
-1.1°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. marts, 2012
Drukāt

Grīziņkalnu kopj arī paši iedzīvotāji


grizinkalns2_leta

Rīgas centrs nav vienīgā vieta, kur kūsā dzīvība. Cilvēki iecienījuši dzīvot arī tādās Latvijas galvaspilsētas apkaimēs kā Bolderāja, Sarkandaugava un Grīziņkalns. Šoreiz vairāk par pēdējo no tiem – Grīziņkalnu, kas pazīstams ne tikai ar zaļo un salīdzinoši kluso vidi, bet arī ar krimināliem nostāstiem.


 

Kriminālās vides stereotips

“Grīziņkalns ir kluss un jauniešiem pateicīgs dzīvojamais rajons, jo tajā ir vairāki basketbola laukumi un skeitparks, kā arī dzīvokļu īres cenas ir mazas, salīdzinot ar Rīgas centru,” atklāj Kārlis, Rīgas Stradiņa universitātes students. Viņš Rīgā dzīvo tikai nepilnu gadu un nenožēlo, ka no Tukuma pārvācies uz Rīgu, nemaz neizvēloties dzīvot pilsētas centrā. Jā, viņš pirms dzīvesvietas maiņas no citiem studentiem un draugiem bija dzirdējis nostāstus par Grīziņkalna prostitūtām un bēdīgo kriminālo stāvokli, tomēr tas viņu nav atturējis no ievākšanās tieši šajā apkaimē.

 

“Gandrīz gada laikā, naktī nākot mājās no izklaides pasākuma, uz ielas esmu redzējis tikai vienu vieglas uzvedības sievieti un neesmu redzējis vai iesaistījies nevienā kautiņā. Manuprāt, šie nostāsti par Grīziņkalna kriminālo vidi ir mīts.”

 

Viņam piekrīt Rīgas pašvaldības policijas Latgales priekšpilsētas pārvaldes priekšnieks Māris Lapiņš, atzīstot, ka rajona stāvoklis ar laiku ir uzlabojies, jo, intensīvāk veicot patrulēšanu, esot izdevies uzvarēt cīņā ar prostitūtām un naktsmiera traucētājiem. No jūlija par seksuālo pakalpojumu sniegšanu esot aizturētas vairāk nekā 200 sievietes. “Kopš pagājušās vasaras esam ieviesuši pastiprinātu un pastāvīgu patruļu, radot vietējos iedzīvotājos lielāku drošības sajūtu. Arī kriminālās sfēras pārstāvji, redzot, ka apkārt patrulē pašvaldības policija, neuzdrošinās veikt savas darbības un spiesti doties uz citu rajonu. Agrāk sieviete skaistā kleitā nevarēja iziet uz ielas, jo viņu noturētu par prostitūtu, bet šobrīd viņa to bez bažām var darīt,” uzskata M. Lapiņš, kurš saka paldies Rīgas Austrumu izpilddirekcijai, kas Grīziņkalnā uzstādījusi novērošanas kameras.

 

Ar kājām uz centru

Viens no cilvēkiem, kurš par Grīziņkalnu zina visvairāk, ir Vladimirs Eihenbaums, Rīgas Austrumu izpilddirekcijas ekonomikas attīstības projektu un teritorijas apsaimniekošanas galvenais speciālists. Viņš šajā apkaimē ir veicis ļoti daudz pētījumu par māju, pagalmu, ielu stāvokli, kā arī apskatījis to vēsturi. “Grīziņkalna nosaukums ir cēlies no vīra vārda Grīzens, kurš Rīgā bija tirgotājs, bet 1794. gadā nopirka šeit koka muižiņu, un rajons pamazām sāka attīstīties. Vairākums māju ir radušās pirms Pirmā pasaules kara, kā arī Latvijas brīvvalsts laikos. Kara laikā Grīziņkalns bija karavīru zeme, jo šeit cēla nometnes, bija pirotehniskās laboratorijas. Ļoti daudz grīziņkalniešu bija strēlnieki un piedalījās brīvības cīņās,” saka V. Eihenbaums. Katrai ielai šajā apkaimē ir savs stāsts. Pēc speciālista sacītā, Zvaigžņu iela šādā vārdā tiek dēvēta tādēļ, ka tā atgādina starus, bet Lauku ielai agrāk vienā pusē bija lauks, bet otrā – pilsēta, savukārt Laboratorijas iela tika nosaukta par godu jau pieminētajām pirotehniskajām laboratorijām.

 

V. Eihenbaums uzskata, ka Grīziņkalns ir patīkams arī tā regulārā plānojuma dēļ, jo, paskatoties kartē, ielas atrodas paralēli un perpendikulāri viena pret otru. Apkaimē neesot lielu universālveikalu, bet vietējiem tas netraucējot, jo ir vairāki mazāki veikali, kur iegādāties ikdienai nepieciešamo.

 

Rīgas Austrumu izpilddirekcijas projektu vadītājs un arhitekts Jānis Lejnieks domā, ka Grīziņkalns ir īpašs ar trim lietām. Tas ir kluss, jo nav skaļas satiksmes, tāpat apkaime neatrodas tālu no centra un nav problēmu aiziet līdz tam ar kājām, kas pie reizes izvingrina ķermeni un palīdz domām atraisīties. Savukārt rajona zaļums padara to vēl īpašāku. “Kamēr vēl nav pārāk daudz automašīnu, zaļā daba paliek neskarta un nav nepieciešams teritoriju noasfaltēt, piemēram, pagalmus. Tā ir kā sava republika, kur bērniem spēlēties. Grīziņkalns ir snaudoša ērkšķrozīte, kuru pamazām vajadzētu pamodināt,” uzskata arhitekts.

 

Notiks ielu un parku restaurācija

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments varētu būt viens no tiem, kas pamodina snaudošo Grīziņkalnu. Departamenta speciālists Armands Rabovičs atklāj, ka pašlaik teritorijā noris vairāki attīstības projekti. Viens no tiem ir Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma tūrisma potenciāla stiprināšana, kas paredz koka ēkas Krāsotāju ielā 12 restaurāciju, kameru izlikšanu vairākās apkaimes ielās (kopā 32 kameras), vēsturisko ielu norāžu uzstādīšana, kas paredzēta maijā un jūnijā, kā arī citus darbus. Savukārt līdz 2013. gada pirmajai pusei tiks pabeigta dzīvojamā rajona ielu un to apgaismojuma rekonstrukcija, kā arī Grīziņkalna, Ziedoņdārza un Miera dārza atjaunošana.

Tie ir projekti, ko ieplānojusi pilsēta. V. Eihenbaums priecājas, ka arī paši grīziņkalnieši uzņemas rūpes un atjauno savus mitekļus, parādot, ka viņi vēlas dzīvot sakoptā un skaistā vidē. Viņš piemin, ka agrāk pagalmos varēja apsēsties uz soliņiem, uzspēlēt šahu vai dambreti, kā arī novusu. Šobrīd tā visa vēl trūkst.

J. Lejnieks uzskata, ka Rīgai vajadzētu pamācīties no agrākiem laikiem, kad tika nopirkti grausti un vieta tika apzaļumota, kā tas noticis, piemēram, ar Ziedoņdārzu.

 

Uzziņa

Grīziņkalna platība: 151,7 ha.

Iedzīvotāji: 13 691.

Iedzīvotāju blīvums: 90 iedz./ha.

Nodarbinātība: 10 938.

Avots: apkaimes.lv

 

 

Pievienot komentāru

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga -1.1
Alūksne -5.2
Daugavpils -2.9
Saldus +0
Liepāja +1.5
Jelgava +0
Ventspils +0.7
Limbaži -3
Madona -3
Rēzekne -4
Draugiem Facebook Twitter Google+