Latvijā
Vēsture

Grobiņā atrasti kulta akmeņi 3


Vēsturnieki pagaidām izsaka minējumus, kāpēc cilvēks pirms vairākiem tūkstošiem gadu kala akmenī bedrītes.
Vēsturnieki pagaidām izsaka minējumus, kāpēc cilvēks pirms vairākiem tūkstošiem gadu kala akmenī bedrītes.
Foto – Andris Grīnbergs

Grobiņas novadā atklāti pieci līdz šim nezināmi senie kulta akmeņi, tā saucamie bedrīšakmeņi. Šāds seno kulta akmeņu atklājumu apjoms Latvijā nav bijis vairākus gadus un ir viens no iespaidīgākajiem, ņemot vērā, ka visi pieci Grobiņā atrastie senie kult­akmeņi ir atradušies vienā samērā nelielā apvidū – Ālandes upes un tās baseina upīšu krastos, informē Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs.

 

Lielākajā akmenī – 64 bedrītes

Aļļupītes 1. bedrīšakmens atrodas tikai 100 m attālumā no Rīgas–Liepājas šosejas. Taču, tā kā apkārtne ir aizaugusi, no šosejas, labi ieskatoties, tas samanāms tikai bezlapu laikā. Akmens virszemes izmēri: garums 3,80 m, platums 2,30 m, augstums 1,20 m, apkārtmērs 9,90 m, tilpums 4,5 kubikmetri. Pelēcīgi sarkanīgā granīta akmens dažādās virsmās kopumā ir ieveidotas 64 drošas, dažādu izmēru un formu bedrītes, bet vēl vismaz sešas – uzskatāmas par varbūtējām (nepabeigtām) bedrīšu vietām. Aļļupītes 2. bedrīšakmens ir mazliet mazāks. Tā virsmā ieveidotas 14 pārliecinošas bedrītes un vēl sešas ir uzskatāmas par varbūtējām.

Vēl diviem citiem akmeņiem ar 16 un 34 bedrītēm dots Iļģu vārds, jo atrodas bijušās Iļģu muižas tuvumā, vienam Cūkupītes vārds (arī 16 bedrītes).

Šos laukakmeņus uzgāja vietējie Grobiņas iedzīvotāji Juris Egle, Arta Vecbaštika un Uģis Ostelis.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Apsūnojušie laukakmeņi atklāj savus stāstus

Šajos laukameņos pirms diviem vai pat trim tūkstošiem gadu cilvēki izkala nelielas bedrītes, bet kāpēc viņi to darīja, pētnieki vēl nevar sniegt drošu atbildi. Visticamāk, šie akmeņi tika izmantoti kādām kulta vajadzībām. Līdz šim izteiktas apmēram 30 dažādas versijas par bedrīšakmeņu funkcijām, bet lielākā daļa laika gaitā atmestas, secinot, ka citas ir daudz ticamākas.

Tā kā bedrītes ir ne tikai uz akmeņu augšējām virsmām, bet arī sānu virsmām, tajās, visticamāk, nelika neko iekšā. Līdz ar to atkrīt versijas par bedrītēm, svētā ūdens savācējām, vai bedrītēm, kulta ziedojumiem. Lai gan, piemēram, nostāsts par Dāviņu lielo akmeni vēsta – vecos laikos pēc ražas novākšanas iedobumiņos bēruši graudus, cik iedobumiņu bijis, tik arī dieviņu.

Visbiežāk bedrīšakmeņus saista vai nu ar mirušo, debesu, vai auglības kultu. Iespējams, bedrītes veidotas kulta rituālu laikā, ar dobumiņu atzīmējot cilvēka piedzimšanu un nāvi. Sava veida akmens ciltskoks. Izteiktas arī versijas, ka bedrītes kalpojušas astronomiskiem novērojumiem, proti, tās ir Mēness un Saules rites kartes.

Taču pētījumi joprojām turpinās. Un, jo vairāk pētāmo objektu, jo vieglāk salīdzināt un saprast, kā tas ir bijis un kā varētu būt noticis, bilst A. Grīnbergs.

 

Vērojiet akmeņus!

Kopumā pērn Latvijā atklāti septiņi līdz šim nezināmi bedrīšakmeņi, no kuriem seši – Kurzemē, bet viens – Vidzemē. Pavisam Latvijā līdz šim atklāti 86 bedrīšakmeņi.

Bedrīšakmeņiem bagatākās teritorijas ir Liepājas apkārtne, Talsu apkārtne un Ziemeļvidzeme – Valmieras, Mazsalacas, Rūjienas apkārtne. Liepājas apkārtnē atrasta ceturtā daļa Latvijas bedrīšakmeņu. Ar 10 bedrīšakmeņiem Grobiņas novads ir šajā ziņā bagātākais novads Latvijā, otrajā vietā – Rucavas novads (8 bedrīšakmeņi), piebilst A.Grīnbergs.

Daudzviet šie akmeņi ceļu un ēku būvniecības dēļ ir sapostīti un neatrodas savā sākotnējā vietā. Latvijā ir zināmi vairāki gadījumi, kur kultakmeņi iemūrēti gan ēkās, gan akmens žogos.

Katru gadu Latvijas Petroglifu centra biedri atrod arī kādu dižakmeni, tie lielākoties paslēpušies mežos, pļavās, upmalās. “Arī šajā pavasarī esmu saņēmis informāciju par kādu dižakmeni vienā no Kurzemes mežiem, tas jābrauc skatīt,” piebilst dabas pētnieks. “Vērojiet akmeņus!” aicina A. Grīnbergs. “Varbūt tajā ir kāds jaunāku laiku iekalums vai robežzīme.”

LA.lv