Ekonomika
Bizness

Grozījumos nav paredzēta “dzīve pēc OIK”1

Foto: Edijs Pālens/LETA

Tautsaimniecības komisijā 2. lasījumā sākti skatīt priekšlikumi grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK samazināšanai. Priekšlikumos nav nedz risinājumi ražotājiem pēc OIK atcelšanas, nedz risinājumi atbalsta samazināšanai dabasgāzes koģenerācijas stacijām.

“Kārtējo reizi neredzu nevienu priekšlikumu par to, kā veicināt brīvprātīgu iziešanu no OIK, kā aizvietot OIK ar kaut ko citu, lai ražotāji varētu turpināt darboties arī pēc OIK “nāves”.

Jāsaprot, ka nevienam nav vajadzīgs, lai šie elektrības ražotāji pārstātu darboties.

Nesaprotu, kāpēc neko nedara lietas labā, lai tas galu galā nenotiku?” pēc vakar notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes, kurā 2. lasījumā skatīja iesniegtos priekšlikumus grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā saistībā ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) samazināšanu, sacīja Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe. No 52 priekšlikumiem vakar skatīja tikai 15, no kuriem faktiski neviens jautājums nebija saistīts ar OIK. Darbs turpināsies arī 18. jūnijā.

 

Koģenerāciju neskar

Zīmīgi, ka starp priekšlikumiem nav neviena, kas risinātu dabasgāzes koģenerācijas staciju problemātiku. Uz to vēstulē gan ekonomikas ministram Ralfam Nemiro, gan zemkopības ministram Kasparam Gerhardam un Tautsaimniecības komisijai norādījusi Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

“EM piedāvātie priekšlikumi neparedz nevienu mehānismu OI samazināšanai vai pārtraukšanai koģenerācijas stacijām, kuras kā kurināmo izmanto dabasgāzi.

Mūsu pārstāvētie lauksaimnieki un lauku cilvēki kategoriski iebilst pret šādu scenāriju izejai no OIK, kurā tiek saglabāts atbalsts fosilās degvielas izmantošanai enerģētikā, jo līdz šim dabasgāzes izmantošana OI ietvaros ir radījusi absolūti lielāko daļu no patērētāju izmaksām OIK. Tajā pašā laikā dabasgāzes izmantošana Latvijai nesniedz pilnīgi nekādu pienesumu ES klimata mērķu sasniegšanā.

Tieši pretēji – pasliktina kopējo klimata situāciju, tādējādi mēs visi būsim spiesti maksāt vēl vairāk, lai to glābtu,” teikts LOSP vēstulē ministriem. Jau iepriekš no EM un “Latvenergo” izskanējuši dažādi argumenti par labu atbalsta saglabāšanai TEC-2 stacijai, tomēr pārsteidz priekšlikumu neesamība par kaut vai atbalsta samazināšanu TEC-2, tostarp no deputātu puses.

 

Sāk zust sākotnējais mērķis

“Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš sēdes sākumā norādīja, ka sākotnēji likums tika atvērts ar mērķi samazināt OIK, taču pašreiz iesniegts ļoti daudz sarežģītu priekšlikumu, kuru dēļ sākot zust sākotnējais likuma atvēršanas mērķis. Piemēram, līdzās OIK samazināšanai grozījumos minēta Latvijas atvienošanās no Krievijas elektroenerģijas tīkla, pievienojoties Eiropai.

Jānis Irbe gan tam nepiekrita, uzsverot, ka OIK un Latvijas pievienošanās Eiropas elektrotīklam ir savstarpēji saistītas lietas, kuras jāskata kopā.

“Labi, ka nepakļāvās Kremļa lakstīgalu spiedienam un abus jautājumus nedalīja atsevišķi. Tās ir svarīgas lietas, kuras jāskata kopā.”

Irbe arī izrādīja neapmierinātību ar EM darba stilu, jaunos grozījumus sākotnēji iesniedzot tik vēlu, ka oficiālā termiņā uz tiem neesot bijis iespējams atbildēt, tāpēc priekšlikumi no organizācijām seko tikai 2. lasījumā. “Jaunajos grozījumos saliktas kopā divas grozījumu pakas – viena vecā un viena jaunā. Grozījumus iesniedza tik vēlu, ka nebija vairs laika uz tiem atbildēt oficiālā priekšlikumu iesniegšanas termiņā. Lai kādi bijuši laiki, vienmēr vairāk vai mazāk, bet pirms likumu vai grozījumu virzīšanas ministrija apspriedās ar nozari.

Šoreiz nekas tāds nenotika, priekšlikumi radās pilnīgā klusumā.” Turklāt 2. lasījumā iesniegtie priekšlikumi kardināli atšķiroties no tiem priekšlikumiem, par kuriem deputāti esot nobalsojuši 1. lasījumā. “Kā tas var būt? Mūsuprāt, ja jaunie priekšlikumi ir tik radikāli atšķirīgi, tos atkal vajadzēja skatīt 1. lasījumā.”

 

Ražojiet elektrību paši

Saistītie raksti

Savukārt par tiem EM priekšlikumiem, kuri Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumos attiecas uz OIK, Irbe izteicās kritiski, nosakot, ka pēc tādiem grozījumiem pavisam noteikti sekošot tiesvedības. EM priekšlikumi paredz, piemēram, neto uzskaites sistēmas pilnveidi, privātpersonām atceļot OIK mainīgās daļas maksājumus par pašu saražotu un tīklā nodotu elektroenerģiju, motivējot Latvijas iedzīvotājus iesaistīties atjaunojamās enerģijas ražošanā.

Citi priekšlikumi paredz pienākumu nevis patērētājiem, bet OI saņēmējiem maksāt administrēšanas nodevu, lai nodrošinātu pietiekamus resursus efektīvai staciju kontrolei, arī atbalsta saņemšanas perioda saīsināšanu uz 20 gadiem, vēsturiski saņemtā atbalsta ārpus OI sistēmas iekļaušanu kopējo kapitālieguldījumu iekšējās peļņas normas aprēķinā u. c.

LA.lv