Foto- LETA

Grūbe: Līdzšinējā NEPLP darbība nepietiekami skaidrota sabiedrībai 0

Pašreizējam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) sastāvam nav izdevies sastrādāties komandā, nodrošinot sabiedrībai pietiekamu un caurskatāmu padomes lēmumu skaidrošanu, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja viens no pieciem padomei izvirzītajiem kandidātiem Gints Grūbe.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
“Kā krāpnieks zināja, ka neesmu izņēmusi paciņu?” Lasītāja atmasko neīsto “Latvijas Pastu” 1
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Lasīt citas ziņas

“NEPLP līdzšinējā darbība bija saistīta ar faktu, ka tās veidošana notika pēc izteiktiem politiskiem principiem, kas arī iezīmēja šīs padomes darba kārtību, proti, padomē tā arī neizveidojās komandas darbs. Tā sauktā “horizontālā taimkoda” gadījums iezīmēja šīs padomes tēlu sabiedrības acīs, no kā tā visas savas darbības laikā nevarēja atbrīvoties,” skaidroja Grūbe.

Padomes pieņemto lēmumu skaidrošana sabiedrībai bijusi nepietiekama un necaurskatāma, tāpat daudz izvērstāka varēja būt gan nozares profesionāļu, gan akadēmiskā personāla, gan nevalstisko organizāciju iesaiste padomes darbībā un lēmumu pieņemšanas procesā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums esot bijis pieņemts sasteigti, kā dēļ nozares attīstība pieredzēja virkni problēmu, kas būs jārisina arī tuvākā nākotnē. Sabiedriskā pasūtījuma izpilde un definēšana bija formāla, kas būtiski ietekmēja satura kvalitāti sabiedriskajos medijos, un tā rezultātā turpināja kristies sabiedrisko mediju reitingi. Uzsāktais darbs pie jauna sabiedriskā medija izveides nebija kvalitatīvs, izraisot gan nozares profesionāļu, gan šajos medijos strādājošo protestus, uzskata Grūbe.

Izklāstot savas prioritātes darbā NEPLP, Grūbe paskaidroja, ka viena no tādām būtu elektronisko mediju uzraudzībā un pārvaldībā izvirzīt sabiedriskā labuma principu. Tas tiek realizēts, īstenojot labo praksi dažādu interešu sabalansēšanā, caurredzamības un atvērtības nodrošināšanā, pēc nepieciešamības aktuālo jautājumu analīzē un lēmumu gatavošanā iesaistot ekspertus un sabiedrības pārstāvjus.

Kā citas prioritātes Grūbe atzīmēja nacionālās informatīvās telpas stiprināšanu, kā arī kvalitatīva un ilgtspēju nodrošinoša sabiedriskā medija izveidi.

Komentējot savus mērķus, uz kuriem tiektos pēc ievēlēšanas NEPLP, Grūbe norādīja, ka darbības plānošanā svarīgi būtu orientēties uz līdzšinējo problēmu un trūkumu novēršanu un skaidri sasniedzamiem rezultātiem.

Viens no mērķiem esot spēcīga sabiedriskā medija izveide, kas savu darbību balstītu uz sabiedriskā labuma principiem un savā darbībā realizētu augstus žurnālistikas un citu šajā jomā darbojošos radošo profesiju kvalitātes standartus. Ņemot vērā kritiku par risinājumiem jauna sabiedriskā medija izveides koncepcijā, nepieciešams pārstrādāt jauna medija izveides koncepciju un izveidot jaunu sabiedrisko mediju, kas atbilstu mūsdienīga medijam – gan tehnoloģisko, gan saturisko risinājumu ziņā.

Esot plānots pievērsties sabiedriskās konsultatīvās padomes darbības reformai un pilnveidei, kā arī elektronisko mediju kritikas dienas izveidei. Būtiska esot arī elektronisko mediju tirgus sakārtošana – skaidru spēles noteikumu definēšana gan komerciālajiem medijiem, gan reģionālajiem elektroniskajiem medijiem, tādejādi iezīmējot attīstības iespējas nozarei kopumā.

Reklāma
Reklāma

Grūbe komentēja arī šā brīža aktuālo pārņemšanas darījumu starp “Modern Times Group” un telekompāniju LNT, norādot, ka, “lai varētu precīzi izvērtēt, ir jāredz šī darījuma dokumentācija un jāveic radušās situācijas izvērtējums elektronisko komercmediju tirgū kopumā, un jāsaprot, cik lielā mērā LNT pārdošana saistāma ar bijušo īpašnieku iesaisti politiskajos procesos”.

Runājot par principiem, ko, veidojot elektronisko mediju vidi, svarīgi ņemt vērā, Grūbe skaidroja, ka būtiski neveicināt monopolsituāciju veidošanos attiecībā uz masu informācijas līdzekļiem, jo tas ietver riskus attiecībā uz preses brīvības un demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanas nodrošināšanu.

Nozīmīgi veicināt daudzveidīgāku vidi nacionālās apraides kanālu skaitā, kas galvenokārt būtu virzīta nacionālā satura un Eiropas audiovizuālo darbu demonstrēšanā, un šajā gadījumā divu komercmediju apvienošanas procesā iezīmējas vairāki riski un bīstamības. Nacionālās apraides kanālu skaits Latvijā varētu būt lielāks, tāpēc elektronisko mediju tirgus ir jāorganizē tā, lai šo procesu varētu veicināt informācijas daudzveidības virzienā.

Komentējot to, kā šī brīža nodarbošanās varētu noderēt darbā NEPLP, Grūbe uzsvēra, ka “kopš 90.gadu sākuma esmu savā profesionālajā darbībā bijis saistīts ar elektroniskajiem medijiem un, darbojoties šajā nozarē, tieši un pastarpināti esmu iepazinis sabiedriskās televīzijas darbības principus, kā arī savā žurnālista darbību vienmēr esmu centies orientēt uz augstas kvalitātes nodrošināšanu gan dažādu formātu izveidē, gan šo formātu satura nodrošināšanā”.

Grūbe studējis ārvalstu praksi sabiedrisko mediju darbības funkcionēšanā, praktizējoties gan Vācijas sabiedriskajā televīzijā “Zweites Deutsches Fernsehen” (ZDF), gan arī studējot komunikāciju zinātni.

“Izglītība politikas zinātnē un specializācija sabiedrības politiskās kultūras un līdzdalības jautājumos ļaus precīzāk izstrādāt tos mehānismus, kas veicina sabiedriskā līguma principu ieviešanu elektronisko mediju darbībā,” akcentēja kandidāts.

Kā ziņots, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 26.janvārī nobalsoja par pieciem NEPLP locekļu kandidātiem, kurus virzīt uz balsojumu Saeimā.

Deputāti balsojumam Saeimā izvirzīja filmu un raidījumu studijas “Mistrus Media” vadītāju Gintu Grūbi, “Turības” Komunikācijas zinātņu katedras vadītāju Aināru Dimantu, “Latvijas Vēstneša” portāla nozares redaktori Aiju Duļevsku-Cālīti, SIA “Vesta LK” mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāju Daini Mjartānu un Anša Epnera filmu studijas “AVE” producentu, operatoru un režisoru Ivaru Zviedri.

Saeima par izvirzītajiem kandidātiem balsos 2.februārī.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.