Gruškevicam nav skaidri viņa atbrīvošanas iemesli 0
Patlaban no amata atstādinātajam Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāram Marekam Gruškevicam (attēlā) nav skaidri iemesli lēmumam par viņa atbrīvošanu no amata.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis pēc disciplinārlietu izmeklēšanas komisijas atzinuma saņemšanas nolēmis virzīt izskatīšanai valdībā jautājumu par Gruškevica atbrīvošanu no amata saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ap 9 miljonus latu vērtajā skolu datoru iepirkumā. Ķīlis norāda, ka jautājums par ministrijas valsts sekretāra atbrīvošanu ir jālemj valdībai, kas to varētu darīt jau 10.jūlija sēdē.
Savukārt Gruškevics, kurš kopš jūnija ir darba nespējas atvaļinājumā, aģentūrai LETA sacīja, ka viņam saistībā ar Ķīļa lēmumu nav saprotami vairāki aspekti. Jautājums par ministrijas valsts sekretāra atbrīvošanu esot nevis valdības, bet gan paša ministra kompetencē, tādēļ Gruškevicam radušās šaubas par Ķīļa vai viņa juridisko padomnieku kompetenci.
Tāpat pieļauti vairāki citi pārkāpumi disciplinārlietas izmeklēšanā, proti, likums noteic, ka tad, ja ierēdnis, pret kuru ierosināta lieta, ir saslimis, tad šīs lietas izmeklēšana tiek apturēta un sagaidīta ierēdņa izveseļošanās. Šajā gadījumā tā neesot noticis.
Gruškevics sacīja, ka Ķīlis savu lēmumu pieņēmis, neuzklausot viņa paskaidrojumus, bet ņemot vērā tikai disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas atzinumu. Arī komisijai viņš savu viedokli neesot sniedzis, tāpēc ministrs nav izvērtējis abu iesaistīto pušu viedokļus, un tādejādi lieta nav izskatīta objektīvi.
Tāpat atstādinātajam ierēdnim neesot īsti paskaidrots, ko viņš ir pārkāpis. Gruškevics sacīja, ka viņš esot parakstījis vēstuli, lai ātrāk notiktu datoru piegāde skolām, ko politiķi solījuši četrus gadus. Arī viņa rīcības rezultātā it kā nodarīto zaudējumu apmērs netiekot konkretizēts, jo visur tiekot minēti iespējamie zaudējumi bez paskaidrojumiem par to, cik šie zaudējumi ir lieli.
Gruškevics sacīja, ka viņš iepriekš Ķīlim pats piedāvājis uzrakstīt atlūgumu, ja viņa darbība ministru neapmierinot, taču Ķīlis šādu piedāvājumu neesot pieņēmis, kas Gruškevicam liekot domāt, ka ministram esot bijusi svarīgāka trīs mēnešus ilgā kampaņa medijos par Gruškevica atbrīvošanu.
Gruškevics sacīja, ka par tālāko rīcību izlems pēc izveseļošanās.
Ķīlis šodien žurnālistiem sacīja, ka ministrijas personāla daļā nav saņemta atvērta darbnespējas lapa no Gruškevica. Arī atstādinātā ierēdņa slimība neesot iemesls tam, lai valdības sēdē šis jautājums netiktu skatīts, proti, šo jautājumu Ministru kabinets (MK) varot izlemt arī Gruškevica prombūtnē.
LETA jau ziņoja, ka pārkāpumu būtību Ķīlis raksturoja, sakot, ka tikušas veiktas darbības vai pieņemti prettiesiski lēmumi attiecībā uz vairākiem iepirkuma procesa posmiem, pārkāpjot gan iepirkuma likumu gan ES regulu, gan arī finanšu un budžeta likumu, un šo lēmumu rezultātā varēja iestāties diezgan smagas sekas budžetam neattiecināmo izmaksu formā.
Ķīlis sacīja, ka runa ir par aptuveni 9 miljonu latu vērto datoru iepirkumu skolām. Konkurss par datoru iepirkumu bijis ilgs, un līgumos ierakstīti tādi tehniskie parametri, kas nav “pats, pats, pats pēdējais”, tāpēc piegādātājs – “Lattelecom” – vērsies ar piedāvājumu IZM aizstāt vecākos datorus ar jaunākiem. Līgumā bijis paredzēts punkts, ka tas var notikt bez grozījumiem līgumā tad, ja konkrēto datoru vairs nav ne ražošanā ne pārdošanā. Tā tas nav bijis, jo datori bija tirdzniecībā. Tos varētu nomainīt, bet tam būtu nepieciešami būtiski līguma grozījumi.
Ja šādus grozījumus neveic, bet turpina datorus piegādāt uz vēstules pamata, tas “rezultētos ar to, ka visa aktivitāte kļūtu neattiecināmās izmaksas”, jo līgums segts no Eiropas struktūrfonda līdzekļiem un Latvijas valsts budžetam nāktos segt visu līguma summu tikai tāpēc vien, ka, vienkārši sakot, nav ievērota pareizā procedūra, stāstīja ministrs.
Procedūru varēja ievērot, nebija nepārvaramas varas, lai to neizdarītu, tehnisko ekspertīzi varēja iegūt, saskaņojumus vai atzinumus no juridiskās un tehniskās daļas varēja iegūt, uzsvēra Ķīlis, piebilstot, ka piegādātājam jau nav jāskatās, vai IZM ir vai nav ievērojusi procedūru.
Ministrs rezumēja, ka visa būtība ir tāda: līgumā, brīdī, kurā vecākus modeļus jānomaina ar jauniem, bija jāveic citas darbības nekā tās, kas tika veiktas; un tās, kas tika veiktas, nozīmē risku, pat diezgan droši būtu, ka valsts budžetam būtu šī summa jāatmaksā. “Tās pat nav paviršības,” sacīja Ķīlis, jo nav izdarītas lietas, kas vienkārši bija jāizdara.
Šobrīd IZM risina situāciju, lai piegādes vairs neturpinātos, jo pamats nav tiesisks, un mēģina atrisināt situāciju ar jau piegādātajiem datoriem. Amatpersonu veikto darbību rezultātā valsts budžetam varētu būt nodarīti zaudējumi, taču tie varētu būt daži simti tūkstoši nevis miljoni latu, jo lieta “ļoti laicīgi” apturēta.
Ministrs žurnālistus informēja, ka visas trīs iesaistītās personas civildienestā strādā vairākus gadus, piemēram, Gruškevics strādā jau no 1999.gada, tādēļ vēl jo nesaprotamāk ir tas, ka viņš pieļāvis tādus pārkāpumus. Pieredze visām trim amatpersonām ir ilga.
Līdz ar to komisija, uzklausot iesaistīto ierēdņu paskaidrojumus, pieņēma lēmumu rosināt Ķīlim atbrīvot amatpersonas no amata.
Ķīlis nolēmis lūgt arī Ģenerālprokuratūru izvērtēt, vai šajā situācijā nav saskatāmas krimināli sodāmu noziegumu pazīmes.
