Aigars Neilands (no labās) ar kaimiņu un lucīšiem nāk no jūras.
Aigars Neilands (no labās) ar kaimiņu un lucīšiem nāk no jūras.
Foto – Artis Drēziņš

Zivju kari: krievi bez šprotēm var iztikt, bet latvieši nepadosies 22

“Mēs esam stipri. Protams, ja nenotiks kāds brīnums Krievijā, ražošanas apjomi saruks. Konservus, ko varējām pārdot Krievijā, tā uzreiz nekur citur pārdot nevarēs. Ir iestrādnes citos virzienos, ir citi tirgi, bet ne tuvu tādos apjomos. Esmu zivju pārstrādes nozarē kopš 1995. gada un neko nenožēloju. Varējām Krievijā pārdot šprotes – pārdevām. Konservu ražotāji tādējādi vairākiem tūkstošiem ģimeņu nodrošināja iespēju palikt, strādāt un dzīvot Latvijā harmoniskā vidē. Tas bija ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls jautājums. Tagad Krievija mums ir ciet. Varbūt Krievija rīt kļūs līdzīga Ziemeļkorejai un šis tirgus aizvērsies arī pārējām nozarēm. Bet tāpēc jau dzīvei nepienāks gals. Nedrīkst apstāties un jāstrādā tālāk,” optimistisks ir A. Lejietis, kurš katrā nelaimē mēģina saskatīt arī savu laimes stariņu. Varbūt daļa citu uzņēmumu krīzi nepārdzīvos, bet uzņēmējs tomēr aicina ar prognozēm nesteigties, jo tirgus pārgrupēsies, uzņēmēji meklēs citas iespējas saglabāt ražošanu. Ēkas, kuģi, cehi, daudzas ražošanas iekārtas taču saglabāsies, vienīgais, ko tiešām nekur citur nevar lietot, kā vien šprotēm, ir specifiskie kūpināšanas tuneļi. “Gamma-A” 70 – 80% no pēdējos gados ražotajiem konserviem bija šprotes. Perspektīva šprotēm šķietot Japāna, arī Ķīnā tās nebrāķējot, taču, lai tajā tirgū iekļūtu, nepieciešami desmitiem gadu. Tāpat Rietumos milzīga konkurence.

Rīt Latvijas piejūras ciematos un pilsētās svinēs Jūras jeb Zvejnieku svētkus. No jūras nāks tās valdnieks Neptūns, vīri sacentīsies virves vilkšanā vai glābšanas riņķa mešanā, uzstāsies muzikanti, vārīsies zivju zupa, plūdīs alus… Tradicionālā jautrība vienu dienu gadā. Bet kādas ir pārējās 364 dienas tiem, kas strādā un pelna ar jūras dāvāto lomu? Šī vasara īpaši mūsu šprotu ražotājiem nebūt nav tik līksma.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Lasīt citas ziņas

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits teic, ka nezina nevienu pārtikas nozari mūsu valstī, kas kopš 1998. gada īsā laikā piedzīvotu apgrozījuma kritumu uz pusi. Zivrūpniecībā jeb zivju pārstrādē tas ir noticis. Gada griezumā vēl tas neparādās, bet parādīšoties, ja nenotiks brīnums. Krievijas embargo, tās rubļa un citu valstu valūtu vērtības krituma dēļ.

Zivju pārstrādē aptuveni 90% aizņem konservi, pārējais ir preservi (apstrādes veids, kad produkti netiek sterilizēti), žāvējumi, sālījumi, marinējumi. Ar konservu ražošanu nodarbojas 21 uzņēmums (bet daudzi ar to ir saistīti arī netieši). 2013. gadā Latvijā saražoja konservus par aptuveni 200 miljoniem eiro, 2014. – par 190 miljoniem, no kuriem aptuveni puse eksportēta uz Krieviju, 30% – uz citām bijušajām PSRS republikām, 20% – uz Rietumiem, Latvijā palika vien daži procenti. D. Šmits piesardzīgi lēš, ka šogad kopumā konservu ražošanas apjomi būs ap 150 miljoniem, 2016. gadā – ap 100 miljoniem eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tādi ir skaitļi valsts mērogā. Skaidrs, ka ražošanas kritumi nes zaudējumus ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij nodokļu veidā. Kā to izjūt darba ņēmēji, pašvaldības, protams, arī paši uzņēmēji – to braucu skaidrot uz Rīgas līča Kurzemes piekrasti.

SIA “Gamma-A” valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis nevēloties celt paniku. Viņa holdings, kurā ietilpst septiņi uzņēmumi, no kuriem Rojā ir kuģu remonta bāze, Ģipkā un Kolkā – konservu cehi (kopā šajās trijās vietās līdz šim tika nodarbināts pustūkstotis cilvēku), izdzīvošot.


“Mēs esam stipri. Protams, ja nenotiks kāds brīnums Krievijā, ražošanas apjomi saruks. Konservus, ko varējām pārdot Krievijā, tā uzreiz nekur citur pārdot nevarēs. Ir iestrādnes citos virzienos, ir citi tirgi, bet ne tuvu tādos apjomos. Esmu zivju pārstrādes nozarē kopš 1995. gada un neko nenožēloju. Varējām Krievijā pārdot šprotes – pārdevām. Konservu ražotāji tādējādi vairākiem tūkstošiem ģimeņu nodrošināja iespēju palikt, strādāt un dzīvot Latvijā harmoniskā vidē. Tas bija ne tikai ekonomisks, bet arī sociāls jautājums. Tagad Krievija mums ir ciet. Varbūt Krievija rīt kļūs līdzīga Ziemeļkorejai un šis tirgus aizvērsies arī pārējām nozarēm. Bet tāpēc jau dzīvei nepienāks gals. Nedrīkst apstāties un jāstrādā tālāk,” optimistisks ir A. Lejietis, kurš katrā nelaimē mēģina saskatīt arī savu laimes stariņu. Varbūt daļa citu uzņēmumu krīzi nepārdzīvos, bet uzņēmējs tomēr aicina ar prognozēm nesteigties, jo tirgus pārgrupēsies, uzņēmēji meklēs citas iespējas saglabāt ražošanu. Ēkas, kuģi, cehi, daudzas ražošanas iekārtas taču saglabāsies, vienīgais, ko tiešām nekur citur nevar lietot, kā vien šprotēm, ir specifiskie kūpināšanas tuneļi. “Gamma-A” 70 – 80% no pēdējos gados ražotajiem konserviem bija šprotes. Perspektīva šprotēm šķietot Japāna, arī Ķīnā tās nebrāķējot, taču, lai tajā tirgū iekļūtu, nepieciešami desmitiem gadu. Tāpat Rietumos milzīga konkurence.