Grūti sadalīt gaisu 0
Eiropas Savienības dalībvalstis noraidījušas Eiropas Komisijas ideju palielināt bezvadu radio frekvenču spektra licenci līdz 25 gadiem šobrīd esošo 15 (Latvijas situācija) vai 20 gadu vietā.
Valstu peļņas avots
Šobrīd šīs licences katra dalībvalsts izsola, gūstot vērā ņemamus ieņēmumus. Domājams, ka ideju noraidījušas to pašu 13 dalībvalstu valdības, kuras jau maijā norādīja, ka ir pret dažiem Eiropas elektronisko sakaru kodeksa projekta punktiem. Dumpinieku vidū bija arī Latvija, kura kopā ar Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Horvātiju, Austriju, Zviedriju, Poliju, Itāliju, Lielbritāniju, Lietuvu, Franciju un Slovākiju pret jauninājumiem vērsās asi.
Par jaunās likumdošanas noraidīšanu paziņojusi Igaunijas valdība, kura ir dalībvalstu priekšsēdētājas godā, runājot par šo jautājumu. Igaunijas diplomāti dalībvalstīm uzdevuši izstrādāt savas alternatīvas 25 gadu idejai, taču nezaudējot visu projekta pamatmērķi – lai telekomunikāciju nozare kļūtu caurspīdīgāka, rastos auglīgāka augsne investoriem investēt telekomunikāciju uzņēmumos un visas dalībvalstis strādātu pie 5G tīkla izveides.
Grib īsāku termiņu
Kā norāda Satiksmes ministrijas Sakaru departamentā, dalībvalstu skeptiskā attieksme par priekšlikumu balstīta uz to, ka, ieviešot 25 gadu termiņu, tikšot kavēts tehnoloģiskais progress, samazināsies radiofrekvenču spektra izmantošanas efektivitāte, kā arī atšķiras nacionālie apstākļi starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.
“Proti, līdzšinējā mobilo elektronisko sakaru sistēmu attīstības vēsture pierāda, ka pielietotās tehnoloģijas un pakalpojumu nodrošināšanai izmantotās radiofrekvenču spektra joslas var būtiski mainīties pat dažos gados, bet mobilo elektronisko sakaru sistēmu vidējais tehnoloģiskais cikls ir līdz 10 gadiem. 25 gadu laikā var rasties nepieciešamība radiofrekvenču spektra joslu lietošanas pārplānošanai, kas mēdz būt sarežģīts, laikietilpīgs process grūti prognozējamos termiņos un var negatīvi ietekmēt valsts budžetu. Līdz ar to tiek uzskatīts, ka vislabāk noteikt nacionālajam tirgum un konkrētās radiofrekvenču joslas tehniski fizikālajiem parametriem atbilstošu radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību termiņu var dalībvalstu regulējošās iestādes, vienlaikus veicot izvērtējumu par samērīga un pietiekama laika ietvara paredzēšanu komersantiem peļņas gūšanai no ieguldītajām investīcijām,” SM norādīja “LA” savā atbildē.
Ko ministrija piedāvā kā alternatīvu? Īsāku termiņa noteikšanu vai nacionālo regulējošo iestāžu kompetences saglabāšanu lemt par katru gadījumu atsevišķi, vadoties no iepriekš minētajiem apsvērumiem.
Dalībvalstis īpašu neapmierinātību izrāda tieši ar palielināto termiņu, kas turklāt būtu minimālais licenču izsniegšanas laiks. Tāpat daudzas valstis neapmierina tas, ka jaunā ideja palielinātu valstu telekomunikāciju regulatoru varu, dodot iespēju iejaukties valstu radiofrekvenču spektru izsolēs, kuras tādējādi kļūšot pārāk sarežģītas un prasīs lielus administratīvos resursus. Arī izsoļu cenu samazināšanās viņus baida, ko gan EK kā iespēju noraidījusi.
Savukārt telekomunikāciju spēlmaņi uzskata, ka licenču izsole uz 25 gadiem samazinātu birokrātiju, kā arī, viņuprāt, tomēr samazinātu izsoļu cenas, par ko uzņēmumi būtu ārkārtīgi priecīgi.
VIEDOKLIS
25 gadu laikā tehnoloģijas var attīstīties dažādi
“Lattelecom” juridiskās daļas direktors Toms Meisītis: “Radiofrekvenču spektrs ir katras valsts ierobežots resurss. Protams, valstīm ir savas intereses, kā šo resursu izmantot un piešķirt tā lietošanas tiesības. Licenču izsolēs iegūtie līdzekļi noteikti ir nozīmīgs faktors, taču, visticamāk, tas nav pats būtiskākais. Tādēļ panākt vienotu ES valstu pozīciju, pakļaujot radiofrekvenču spektra resursu pārvaldību vienotam ES reglamentam, šajā jomā ir sarežģīti, un arī iepriekšējie reformu mēģinājumi nav bijuši veiksmīgi. 15 un vēl jo vairāk 25 gadu laikā tehnoloģijas var attīstīties ļoti dažādos virzienos, tādēļ mēdz rasties nepieciešamība pārplānot kāda piešķirtā radiofrekvenču spektra diapazona izmantošanas nosacījumus. Pašlaik nav pamata uzskatīt, ka 25 gadu termiņa ieviešana būtiski atsauktos uz pakalpojumu pieejamību un cenām Latvijā.”
